Pagājušajā nedēļā 12 Cēsu, Valmieras un Limbažu sociālo dienestu, policijas, robežsardzes, izglītības un veselības centru darbinieki diskutēja par cilvēku tirdzniecību, tās seju Latvijā un iespējām to mazināt, kā arī palīdzēt upuriem.
Seminārā „Cilvēku tirdzniecības upuru rehabilitācijas un reintegrācijas starpinstitucionālās sadarbības mehānisma modelis” dalībnieki guva zināšanas par to, kas ir cilvēku tirdzniecība un kādi normatīvie akti paredz sodu par to, kā arī palīdzību upuriem. EQUAL projekta „Atvērtu darba tirgu sievietēm” pilotprojekta vadītāja Nikola Dzina un resursu centra sievietēm „Marta” sociālā darbiniece Eva Beinaroviča skaidroja, kā pazīt cilvēku tirdzniecības upurus, kā palīdzēt un reintegrēt.
N. Dzina vērtē: „Latvijā ir vairāki normatīvie akti, kas nosaka to, kas ir cilvēku tirdzniecība un kādi ir sodi par to, bet tikai pērn stājās spēkā kārtība, kādā upuri saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus.” Lai gan Eiropas mērogā Latvijas likumdošanu var vērtēt kā vienu no modernākajām, tomēr par šo smago pārkāpumu ir dažādas izpratnes, pastāv stereotipi, tādēļ nereti noziegumus ir grūti atklāt un pierādīt.
Resursu centrā sievietēm „Marta”, kas sniedz valsts apmaksātos sociālās rehabilitācijas pakalpojumus cilvēku tirdzniecībā cietušajiem, šogad pakalpojumus saņēmuši septiņi, pagājušajā gadā 13 cilvēku tirdzniecības upuri. Tomēr lektores skaidro, ka ANO dati liecina – katru gadu tiek pārdoti četri miljoni cilvēku.
N. Dzina un E.Beinaroviča skaidro, ka cilvēku tirdzniecībā ir vairāki posmi, turklāt dažādi līdzekļi un mehānismi, kā to realizēt, lai noziegumu būtu grūti atklāt un pierādīt. Cilvēku tirdzniecībā ir vairāki posmi – savervēšana, pārvadāšana, nodošana, saņemšana, slēpšana un ekspluatācija. Lai noziedzīgo darbību īstenotu, tiek izmantoti dažādi līdzekļi. Cilvēkiem draud, sola materiālus vai citus labumus, aizvilina ar viltu, izmanto bezspēcību, rada atkarību, nereti notiek arī vardarbība. N.Dzina un E.Beinaroviča izskaidroja, ka cilvēku tirdzniecība nebūt nav tikai prostitūcijas un citu seksuālo pakalpojumu piespiedu veikšana. Cilvēki var tikt pārdoti arī piespiedu darbam, kalpībai, pat verdzībai, aktuāla ir arī orgānu tirdzniecība. Lektores atzina, ka lielākoties visi uzskata, ka viņus šī problēma nevar skart, tomēr ar cilvēku tirdzniecību var saskarties visdažādākā vecuma, dzimuma, izglītības, materiāla stāvokļa un sociālās situācijas cilvēki. E.Beinaroviča skaidro, ka īpaši bīstamas ir krīzes situācijas, piemēram, darba zaudēšana, šķiršanās, tuvinieku nāve.
N.Dzina pastāstīja, ka mūsdienās cilvēku tirdzniecība tiek organizēta tā, lai upuri paši justos vainīgi un atbildīgi par notikušo, apzināti tiek veidota kauna sajūta par situāciju. Tas ir iemesls, kādēļ cilvēku, kuri vēršas pēc palīdzības, nav daudz.
E.Beinaroviča vērsa uzmanību, ka darbam ārzemēs lielākoties savervē pazīstami cilvēki – radinieki, bijušie klasesbiedri, kolēģi, turklāt viņi zina, kas ir tas burkāns, ar ko pievilināt potenciālajam darbam – nauda, iespēja nomaksāt parādus, kredītus, mācību maksu, iegādāties kārotās lietas un nodrošināt cilvēka cienīgu dzīvi sev un ģimenei. Darbs, ko piedāvā, un darbs, ko patiesībā nākas darīt, nereti ir atšķirīgs. Cilvēks var domāt, ka dodas strādāt zemeņu laukā, bet var tikt pārdots prostitūcijai. Tai pašā laikā gan N.Dzina, gan E.Beinaroviča norāda, ka nevajadzētu pilnībā atteikties no iespējas strādāt ārzemēs, bet pirms doties uz ārzemēm, ieteicams iegūt pēc iespējas plašāku informāciju par citu pieredzi, par firmu, par pienākumiem. Informāciju, kā rīkoties, var gūt arī mājas lapā www.cilvektirdznieciba.lv.
Dalībnieki atzina, ka seminārs bija vērtīgs ne tikai tādēļ, ka tika lauzti stereotipi par cilvēku tirdzniecību, bet arī tādēļ, ka veicināja diskusiju par iestāžu un institūcijas iespēju sadarboties, lai nodrošinātu atbalstu upuriem, kā arī veidotu preventīvos pasākumus.
Cēsu rajona padomes sociālo un veselības jautājumu daļas speciāliste – veselības aprūpes koordinatore Skaidrīte Astahovska – Eglīte atzīst, ka ir vērtīgi atgādināt un stāstīt par šādām lietām, turklāt vajadzētu mācīt ne tikai speciālistus, bet arī skolēnus, bezdarbniekus, jauniešus. S. Astahovska – Eglīte uzsver, cik svarīga ir pilsoniskā atbildība un apkārtējo interese, atbalsts un palīdzība.
Cēsu bērnu un jauniešu izglītības un veselības centra medicīnas māsa Liene Veitnere uzskata, ka vērtīgi uzzināt un gūt izpratni par tik aktuālo problēmu, par kuru valstī pagaidām runā maz. L.Veitnere pastāstīja, ka nākamajā gadā centrā plānotas nodarbības par cilvēku tirdzniecību, problēma tiks skaidrota jauniešiem, skolotājiem un citiem interesentiem.
Seminārs notika EQUAL programmas projektā „Atvērtu darba tirgu sievietēm”, ko īsteno Resursu centrs sievietēm „Marta”. Projekta finanšu partneris „Nordea Bank” Latvijas filiāle.
Komentāri