Trešdiena, 19. novembris
Vārda dienas: Elizabete, Liza, Līze, Betija

Cilvēka dzīvību glābt ir pienākums

Druva
23:00
18.10.2007
19

Jau maziem bērniem māca, ka uguns ir lielākā nelaime un ar to jokot nevar. Arī līgatnieši pagājušās nedēļas nogalē piedzīvoja uguns posta nesto nelaimes garšu.

Nedēļas vidū Līgatnē pie nodegušās Rīgas ielas 1. ēkas rosījās līgatnieši un kopa ugunsgrēka radīto

postu. Tostarp bija arī pilsētas iedzīvotājs Aldis Kačanovs, kurš liktenīgajā naktī, daudz nedomādams, metās glābt kaimiņus.

“Pa oglēm vien dzīvojam,” saka Aldis, rādīdams melnās rokas. Puisis līdz ar citiem līgatniešiem strādā pie pussadegušās ēkas gruvešu nokopšanas.

Jautāts, kas tad īsti notika liktenīgajā naktī, Aldis stāsta: “Pārnācu mājās no darba, jau biju noģērbis bikses, nomazgājis kājas un domāju doties pie miera, kad izdzirdēju laukā kaimiņieni saucam, ka degot māja. Sākumā nesapratu, kas deg, kur deg? Izskrēju laukā vienās apakšbiksēs, maiciņā un čībās. Redzēju, ka liesmās kaimiņmāja, kurā dzīvoja vairākas ģimenes, pie tam daudzi pensionāri. Nevaru vairs pateikt, ko tajā mirklī domāju, ja vispār kaut ko domāju. Skrēju dzīvokļos pie tantiņām un mēģināju dabūt laukā no telpām. Prasīju, vai mājās ir nauda vai kas cits svarīgs, ko ātri paķert līdzi,” stāsta Aldis un piebilst, ka lielākoties neviens no iemītniekiem nezināja, ka māja deg. Cilvēki jau bija aizgājuši gulēt un ieslīguši pirmajā saldajā miegā.

“Kad mājas iedzīvotājus jau bijām dabūjuši laukā, iedomājos par gāzes baloniem. Vienā momentā skrēju pa dzīvokļiem un nesu tos laukā, baidīdamies, ka tie neuziet gaisā. Vēlāk jutu, ka pašam kļūst slikti. Nolīdu maliņā pie sētas un sāku vemt asinis. Tad nokritu bezsamaņā un pamodos nedaudz vēlāk, kad mani

turpat aprūpēja sabraukušie mediķi,” notikušo atminas jaunais vīrietis.

Aldis stāsta, ka nebijis arī tā, ka visi būtu bļāvuši vai neizpratnē skraidījuši. Katrs zinājis savu darbu un to, kur un kam palīdzēt.

“Negribu teikt, ka esmu vienīgais varonis. Paldies jāsaka visiem kaimiņiem. Viss notika ļoti organizēti. Kaimiņi palīdzēja cits citam, daudz nedomājot. Uzvārīja kādam tēju, citam pasniedza savas čības un

mierināja ikvienu nelaimē nonākušo,” saka Aldis un atzīst, ka patiesībā nemaz nevar izstāstīt un uzrakstīt to, kas noticis.

“Tās ir lielākās briesmas, kas cilvēka dzīvē var notikt. Man tajā mirklī svarīgākais bija ieskriet un kaut vai brīdināt cilvēkus par to, ka māja deg. Un tā rīkotos ikviens. Domāju, katram kārtīgam latvietim tas ir pienākums. Jāiet kaut caur uguni vai ūdeni, bet jāglābj otra dzīvība,” pārdomās dalās Aldis un piebilst, ka nekad iepriekš dzīvē ar šādu nelaimi nebija nācies saskarties.

“Tagad zinu, ko nozīmē uguns vārda vistiešākajā nozīmē. Arī manā rīcībā nebija bailes vai histērija. Visu darīju apdomāti un zināju, ka galvenais ir cilvēki. Pēc tam varēja domāt par televizoriem vai segām,” saka palīdzīgās rokas sniedzējs un vērtē mūsu glābšanas dienestu sagatavotību.

“Lai arī ar nokavēšanos, bet ugunsdzēsēji atbrauca. Taču tām vecajām mašīnām šļūtenes ir cauras, ūdens gāzās pa zemi. Cik ilgs laiks pagāja, kamēr ūdeni normāli pieslēdza! Taču ugunsdzēsēji pildīja savu darbu. Vienam pat antena uzkrita uz galvas,” stāsta Aldis.

Jautāts par līgatniešu pašreizējo emocionālo stāvokli, jaunais vīrietis saka: “Kādas emocijas? Dažiem mājas iedzīvotājiem nodega viss, citiem kaut kas palicis. Domāju, ka visi vēl ir diezgan apjukuši. Vārdos to neizteikt. Taču prieks, ka visi palika dzīvi, izņemot, protams, vīrieti, kura dēļ šī māja nodega. Pie tam šī jau ir trešā māja, kurā vīrietis izraisīja ugunsgrēku. Ir žēl, ka šāda cilvēka dēļ tagad jācieš visiem. Domāju, ka ugunsgrēks sākās no cigaretes. Tas jau ir ātri. Izsmēķis gultā gruzd, kamēr pēc stundas jau dīvāns deg. Un ko cilvēks, būdams alkohola reibumā vispār var saprast?” ar dziļu nopūtu saka Aldis un sarunas beigās vēl piebilst, ka jūtas nedaudz samulsis par dažādo masu mediju uzmanību.

“Slavenība? Par to gan, glābjot cilvēkus, nedomā. Taču ir prieks, ka cilvēki pasaka paldies. Tajā mirklī bija jāskrien. Kaut čībās… Bet tās gan laikam kaut kur nodegušas… Taču tas ir sīkums. Cilvēku dzīvības ir glābtas, bet mantas dzīvē vēl nopirks.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Pie piemiņas vietas plīvo karogs

00:00
19.11.2025
15

Brīvības cīņu pirmajā kaujas vietā, Vidzemes šosejas 79. kilometrā pie Vāverkroga, plīvo sarkanbaltsarkanais karogs. Tas ne tikai piesaista garāmbraucējus, bet arī atgādina par Latvijas ceļu, aizstāvot savu valsti. Te pirms septiņiem gadiem atklāja pieminekli. “Toreiz tika runāts, ka pie pieminekļa plīvos Latvijas karogs. Bieži braucu garām, aizvien nav. Tad arī nolēmu to sarūpēt,” saka kaivēnietis […]

Svinam Latvijas 107. gadadienu ar lepnumu par savu valsti!

00:00
18.11.2025
25

Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,Pie mājas pelēks akmens klaudz.Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.Un svēta, dārga tā ir man. Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,Kur citas skaņas skan un citu domu rod?Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod. Jau sen šo zemi – dziesmu zemi […]

Skanīgi, patriotiski un vīrišķīgi

00:01
17.11.2025
34

Jaunpiebalgā Lāčplēša dienā un Valsts svētku koncertā dzied zēnu un vīru koris. Dziedātājus rudenī kopā aicina diriģente Aija Sila, tiek mēģināts klātienē un neklātienē, lai dziesmas izskanētu svinīgi un plaši. Lāčplēša dienā jaunpiebaldzēni lāpu gājienā dodas pie pieminekļa brīvības cīņās kritušajiem, pēc tam Jaunpiebalgas Svētā Toma evaņģēliski luteriskajā baznīcā notiek koncerts, kur plecu pie pleca […]

Paaudzēm vajag satikties. Ik svētdienu un arī svētkos

00:00
17.11.2025
224

Priekuliešu Daces un Alfrēda Jurciņu ikdienu piepilda prieks par bērniem, mazbērniem un dzīvi savā valstī, Latvijā. Atmiņas par dzimtā pārdzīvoto, par padomju gadu represijām sevī nes klusi. Sarunā ar “Druvu” izskan spēcīga apziņa par latvisko identitāti, par ģimenes vērtībām. Gan Latvijas Poli­tiski represēto apvienības Cēsu biedrības bijušās priekšsēdētājas Daces Jurciņas, gan vīra Alfrēda dzimtu un […]

No skolas par senioru namu

00:00
16.11.2025
100
1

Novembra ieskaņā daudzu interesentu – bijušo audzēkņu, citu vietējo iedzīvotāju, dažādu iestāžu darbinieku – klātbūtnē tika atvērts un izrādīts jaunais senioru nams “Piebalga”, kas tapis bijušās Piebalgas skolas ēkā. Atvēršanas brīdis ir ļoti simbolisks, jo pirms 154 gadiem novembrī šajās telpās tika atvērta skola, sacīja Jaunpie­balgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere: “Va­ram būt lepni, ka […]

Vienmēr būs, ko atklāt

00:00
15.11.2025
52

Āraišu ezerpils arheoloģiskajā parkā rudens ir laiks atskatam uz paveikto un brīdis domām par jauniem plāniem. Trešo rudeni zinātniskajā pēcpusdienā vēsturnieki, arhe­ologi, muzeologi pavēra kādu    Āraišu pagātnes lappusi, gan izzināto, gan vēl pētāmo. Šī rudens zinātnes pēcpusdiena bija veltīta arheologam, Āraišu ezerpils pētītājam un    augšāmcēlējam Jānim Apalam, viņa mūža darbam – arheoloģiskā parka […]

Tautas balss

Skatītājam sarežģīti

09:19
17.11.2025
34
Teātra cienītāja K. raksta:

“Apmeklēju Cēsu novada amatierteātru skati. Priecājos par daudzveidīgajiem kolektīviem, interesantajiem iestudējumiem. Mūsu tautā tiešām ir daudz talantu: gan uzvedumu autori, gan režisori, gan aktieri savu darbu dara ar aizrautību un azartu. Bet tomēr viena iebilde par to, kur notika skates izrādes. Pro­tams, labi, ka tās skatāmas novada attālākajos pagastos, bet, no otras puses, Cēsis tomēr […]

Pilsētai vajag jaunu svētku rotu

09:29
14.11.2025
27
Seniore raksta:

“Nauda jātaupa, skaidrs, bet gribētos gan, lai Cēsīs beidzot būtu kaut kas jauns valsts svētku noformējumā. Nezin cik gadu Vienības laukumā redzams viens un tas pats. Savukārt karogi ap laukumu jau sen neliek domāt par svētkiem, tie kļuvusi par ikdienas daļu. Domāju, daudzi cēsnieki uz 18.novembri gribētu redzēt krāšņāku pilsētu,” sprieda seniore.

Par maz informācijas

09:28
13.11.2025
26
1
Cēsniece J. raksta:

“Izlasīju par Cēsu pilsētas padomes sēdi.Būtu zinājusi, ka tāda notiek, būtu aizgājusi. Informācijas par to vai nu nebija, vai bija par maz, lai cilvēks, kurš ikdienā neseko visiem notikumiem pilsētā, to pamanītu. Ja nevar citādi, var taču izlikt afišas, garāmejot tās cilvēks ierauga. Feisbuks taču visiem nepaziņo, ja neesi īstajā “burbulī”, vēsts pie tevis neatnāks,” […]

Kam piederēs teritorija pie Raiskuma ezera

09:28
13.11.2025
36
Pārgaujas apvienības iedzīvotāja raksta:

“Gaidām, kad kāds pateiks, kas notiks ar pašvaldības zemi Raiskuma krastā. Vai to mainīs pret privātīpašumu pie Cēsu pilsētas stadiona? Ezermala gan bijusi nomā, bet nomnieks vienmēr ļāvis izmantot teritoriju ikvienam, tā bija apkaimes iedzīvotājiem pieeja ezeram, atpūtas vieta. Kāpēc cēsnieku intereses par vienu zemes pleķīti ir pirmajā vietā? Vai pilsētas stadionam ir kādi lieli […]

Medijam ir spēks

09:27
12.11.2025
21
Lasītājs raksta:

“Pērn un šī gada sākumā zvanīju “Druvai” par to, cik sliktā stāvoklī ir Liepas dzelz­ceļa pārbrauktuve. Šovasar beidzot to salaboja. Domāju, savs nopelns tajā ir arī avīzei. Paldies!” pauda lasītājs.

Sludinājumi