Desmito gadu 28. janvārī cēsnieki rīkoja svētkus Latvijas ļaudīm, kuri ar savu darbu un devēja prieku vairojuši ticību tēvzemei.
Draudzīgā aicinājuma medaļas un goda diplomus saņēma vairāki desmiti dažādu paaudžu pārstāvji. Viņu vidū bija skolu absolventi, kuri Latvijas vārdu nesuši pasaulē, sekmīgi startējot starptautiskās olimpiādēs. Ar medaļu tika pagodināti šo audzēkņu pedagogi. Par latviskuma uzturēšanu un popularizēšanu apbalvojumu saņēma arī Jaunpiebalgas vidusskolas deju kolektīva „Piebaldzēni” vadītāja Lāsma Skutāne, par mērķtiecīgu darbu ar pilsētas jauniešiem – Cēsu bērnu un jauniešu centra skolotāja Antra Bāliņa-Diega.
“Šī nelielā balva lai uztur cieņu pašiem sevī, lai ir mūsu paldies par to, ko Latvijai esat devuši,” par cildinājuma būtību sacīja sabiedriskās organizācijas “Draudzīgā aicinājuma fonds” vadītājs Jānis Endele. Viņš uzsvēra, ka fonda un Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas kolektīvs seko aicinājumam stimulēt intelektuālā darba darītājus. “Mēs suminām cilvēku, par to nekas nav svarīgāks,” svētkos uzsvēra ģimnāzijas direktore Dace Eglīte. Desmit gadus uzturēta ideja svinēt svētkus, sapulcinot arī cilvēkus, kuri kopj dāvināšanas un devēja prieku. Draudzīgā aicinājuma apbalvojumu pēc valsts ģimnāziju Valmierā, Daugavpilī, Cēsīs un Dobelē, kā arī Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas ierosinājuma saņēma skolu mecenāti un talantīgāko audzēkņu atbalstītāji. Viņu vidū bija cēsnieks Dzintars Vīņauds.
Par ieguldījumu bērnu un jauniešu mākslas izglītībā, organizējot labdarības akciju „Palīdzēsim talantam”, apbalvojumu saņēma Latvijas televīzijas radošā grupa – vadītāja Ilze Šadurska, režisore Svetlana Rudzīte, redaktores Sandra Freiberga un Ieva Freinberga.
DA fonds nominācijā “Sabiedrisks darbinieks” sumināja cilvēkus par latviskuma saglabāšanu, latviešu valodas kopšanu, kultūrvēsturisku sakņu iedzīvināšanu un pilsonisku drosmi. Par tēvzemes mīlestības audzināšanu jaunatnē apbalvojumu saņēma aktrise, sabiedriska darbiniece Vera
Gribača, Cēsu un Siguldas pilsētas 800 gadu svinību koordinētāja Jolanta Borīte, par sabiedrības kultūrvēsturisku izglītošanu un atmiņas saglabāšanu – seriāla „Likteņa līdumnieki” radošā grupa – režisore Virdžīnija Lejiņa, direktore Daina Dumpe un kinofilmas „Rīgas sargi” režisors Aigars Grauba, par latviskuma saglabāšanu – muzikoloģe un kultūrvēsturniece Vizbulīte Bērziņa un dr. phil., LU Latviešu valodas institūta pētniece Dzintra Hirša, par pilsonisko drosmi dr.jur., profesors Aivars Endziņš. Medaļu saņēmēji – 80 gadīgā V. Gribača un par viņu jaunākie – apliecināja, ka jūt godu kalpot Latvijai.
Cēsnieku ielūgumu piedalīties tēvzemes mīlestības, kvalitatīvas izglītības un latviskuma saglabāšanas svētkos bija pieņēmusi jaunā izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe. “Esmu pateicīga Draudzīgā aicinājuma tradīcijas kopējiem – fonda vadītājam Jānim Endelem, ģimnāzijas direktorei Dacei Eglītei, pašvaldību, izglītības pārvalžu vadītājiem. Bez tradīcijām valsts, dzimtene nevar pastāvēt. Paldies, ka lokāla mēroga tradīcija pāraug par visas valsts tradīciju,” sacīja ministre. Viņa laureātiem pasniedza grāmatas.
Šī ģimnāzijas svētku diena nav iedomājama bez izcilāko un erudītāko skolas audzēkņu un pedagogu sumināšanas, pasniedzot skolas lielāko balvu “Pūci”. Balvu pasniegšana notiek pacilātā un aizrautīgā atmosfērā, svētku akadēmiskumu pārvēršot jauniešu neviltotās prieka izpausmēs. Skolotāju skatījumā par izcilākajiem audzēkņiem no proģimnāzijas klasēm kļuva Mārtiņš Karlsons un Agija Lāce, bet vecākajās klasēs Elīna Baltroka un Juris Ķibilds. Skolēnu paaudzes mainās, bet domas nemainās, un kā izcilākā atkal tika sumināta sabiedrisko zinātņu skolotāja Ingūna Irbīte. Erudīcijas konkursā no skolēniem nepārspēti bija Lauma Leišavniece, Andris Osis, Alise Upmale un Reinis Dzelzkalējs, bet audzēkņu sagatavoto ērkšķoto erudīcijas testu visveiksmīgāk bija veicis ķīmijas skolotājs Arnis Andersons.
“Mazu tautu izdzīvošanas ceļš ved caur izglītību un kultūru. Cēsnieku uzturētā Draudzīgā aicinājuma ideja vieno un rada iespēju izteikt attieksmi pret gudrību. Draudzīgā aicinājuma kustība nostiprinās,” atbalstītāju vārdā svētku desmitgadi sarīkojumā vērtēja Gints Šķenders, Cēsu domes priekšsēdētājs.
Latviskas pašcieņas caurvītu priekšnesumu svētkos sniedza Māra Zālīte, iepazīstinot ar tēmām un motīviem muzikālajās izrādēs, kas dzejniecei tapušas kopā ar Jāni Lūsēnu. Komponists pie klavierēm, kā arī dziedātāji Kristīne Zadovska un Zigfrīds Muktupāvels iedzīvināja izrāžu galvenos varoņus.
Komentāri