Portālā “ManaBalss.lv” ievietota iniciatīva, kas aicina iedzīvotājus parakstīties par darba nedēļas saīsināšanu. Ierosināts, lai Latvijā 40 stundu darba nedēļas vietā būtu jāstrādā 32 stundas. Arguments vienkāršs – tā ir vairākās citās Eiropas valstīs. Ieguvums būs, kā raksta iniciatīvas portālā “ManaBalss.lv” autors Agris Cīrulis, – samazinātas darba stundas dos sabiedrībai papildu brīvo laiku sev un ģimenei, un citiem plāniem. Septiņu mēnešu laikā iniciatīvu parakstījuši 3383 cilvēki. Lai to varētu iesniegt Saeimā deputātu vērtēšanai, vēl vajag 6617 atbalstītāju parakstu.
Vajag samazināt darba stundu skaitu vai nevajag, vienmēr būs dažādi viedokļi. Strādājošie noteikti ir par to, lai būtu jāstrādā mazāk. Cēsniece Anna Katlapa, jautāta, vai gribētu strādāt mazāk, uzreiz atbild: “Protams!” Bet tad aizdomājas: “Un kāda būs alga? Vai, strādājot mazāk, nopelnīšu tikpat, jo man ir normāls, astoņu stundu, darbalaiks.”
Savukārt kāda kundze pirmspensijas gados “Druvai” atklāja, ka patlaban strādā divās darbavietās. “Man skaitās astoņas stundas, bet parasti vairāk par sešām nestrādāju, jo pagūstu visu izdarīt. Tā kā pusdienlaiku neizmantoju, mājās esmu jau divos pēcpusdienā, tad atpūšos un vakarā dodos kādā iestādē uzkopt telpas. Diezin vai mani ietekmētu tas, ja darbalaiks tiktu samazināts. Varbūt par mazāk stundām arī mazāk maksās?” pārdomās dalās cēsniece.
Runājot par samazinātu darbalaiku, “Druvas” aptaujātie uzreiz interesējas par algu. Ja tā kļūs mazāka nekā tagad, viņi šaubās, vai būtu prātīgi nedēļā strādāt tikai 32, ne 40 stundas.
Latvijas Universitātes Biznesa un ekonomikas fakultātes profesors Jānis Priede portālam lsm.lv izteicis savu vērtējumu: “Ja paskatās uz Eiropu, tad Latvijā mēs strādājam ļoti daudzas stundas, taču tajā pašā laikā produktivitātes līmenis ir viens no zemākajiem. Tas nozīmē, ka mēs tajās stundās, ko pavadām darbā, radām ne pārāk lielu pievienoto vērtību, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm. Ja tautsaimniecībā strādāsim mazāk stundu, radīsim mazāku vērtību. Piemēram, mazāk tiek saražotas preces un pakalpojumi. Tā ir tā vērtība, kas netiks ne saražota, ne pārdota. Tas nozīmē, ka automātiski mūsu ienākumi samazināsies.”
Darba devēju konfederācijas darba tiesību eksperts Andris Alksnis šo iniciatīvu nosaucis par nepārdomātu, norādot, ka, samazinoties darba stundu skaitam, automātiski saruks arī ikmēneša atalgojums. Darba devējiem būs jāmeklē papildu darbinieki, kuru reģionos jau pašlaik trūkst. Samazinoties darba stundu skaitam, kādam būs atlikušās stundas jāstrādā.
“Ja darbinieki strādās 32 stundu darba nedēļu, viņiem arī atalgojums būs par 32 stundu darba nedēļu, nevis par 40. Kā tad attīstīsies mūsu ekonomika? Mēs diemžēl neesam tādā situācijā kā Skandināvijas valstis, Vācija vai citas. Mums nav tāds labklājības līmenis,’’ skaidro Andris Alksnis.
Eksperti arī norādījuši, ka līdz zināmai robežai cilvēks var strādāt vairāk un efektīvāk, vairāk nopelnīt, taču, sasniedzot šo katram individuālo robežu, produktivitāte samazinās.
Katrā nozarē, protams, ir sava darba specifika. Par veikalu darbalaikiem runas vairākkārt iesākušās un ātri apklusušas. “Valsts mērogā jārisina jautājums par darbalaika samazināšanu tirdzniecībā. Neviens veikalnieks nebūs pirmais, kurš to izdarīs, jo viņš būs zaudētājs. Veikalos darba laiks ir garš,” vērtē SIA “Nestik” grāmatvede Daiga Kalēja. SIA galvenā darbības nozare – tirdzniecība. “Ja varētu strādāt kaut līdz astoņiem vakarā. Svētdienās mēs jau strādājam līdz astoņiem vakarā, kaut citi turpat blakus līdz desmitiem. Pārdevējām ir ģimenes, bērni, arī jāatpūšas. Ziemā strādājam līdz deviņiem vakarā. Lūk, tā būtu izšķiršanās – veikalos Latvijā samazināt darbalaiku,” pārdomās dalās Daiga Kalēja. Viņa arī atzīst, ka veikalā jau tagad trūkst darbinieku. Jau tagad darbinieces strādā virsstundas. Tad to būs vēl vairāk.
SIA “Nestik” Raunā nodarbina 21 strādājošo. Kad kāda darbiniece aiziet bērna kopšanas atvaļinājumā, atrast kādu vietā ir grūti. Ja nedēļā darba stundu skaitu samazinās, darbinieku trūks vēl vairāk. Vasarā darba ir vairāk, tad vismaz izdodas piesaistīt skolnieces. “Kā būs ar algu? Likme jau paliks minimālā, darbinieku vairāk, cik tad uzņēmējam izmaksās viens darbinieks? Nevaram darbiniekiem maksāt minimālo algu, jo ar to izdzīvot nevar,” bilst Daiga Kalēja un atzīst, ka diemžēl līdz šim Latvijā nav izdevies izdomāt, kā darīt, lai apmierināti būtu gan uzņēmēji, gan darbinieki.
Saprotams, ka katrs grib pelnīt vairāk un strādāt mazāk. Bet ir jābūt līdzsvaram. Kā atzīst “Druvas” uzrunātie uzņēmēji, par to domāts netiek. “Svarīgākais, lai darbiniekam laba alga un viņš vienmēr jūtas atpūties!” ironizēja kāds ražošanas uzņēmuma īpašnieks, bet cits uzsvēra, ka Latvijā, vienalga kāda problēma vai jautājums tiek aktualizēts, tas vienmēr tiks izrauts no konteksta, vērtēta tikai viena daudzskaldņa šķautne. Bet ar vienu šķautni tas vairs nav daudzskaldnis.
To daudzi saprot, vai gan citādi nebūt ne tik aktīvi par iniciatīvu krātos paraksti. Katram savas intereses, katrs tās aizstāv. Gribas taču dzīvot labāk.
Komentāri