
Šogad Cēsu pilsētas pansionāts svinēs 20.jubileju, kopš tas atrodas Cīrulīšos. Nozīmīgajam notikumam par godu divas Cēsu fotogrāfes – Karīna Jurciņa un Natālija Gusakova – veltīja fotoizstādi “Melnbaltais stāsts”.
Izstāde, kurā fotografēti pansionāta ļaudis, būs aplūkojama trīs nedēļas tirdzniecības centra “Solo” telpās.
Fotogrāfes stāsta, ka viņām bija lieliska iespēja vienu dienu viesoties Cēsu pilsētas pansionātā un redzēt, kā tur dzīvo cilvēki. Šī diena iemūžināta attēlos. Fotografēti pansionāta iemītnieku portreti un rokas, kuras par cilvēku izsaka tik daudz.
Fotogrāfe Karīna Jurciņa saka: “Abas ar Natāliju nonācām pie kopīga viedokļa, ka vēlamies izveidot fotoizstādi, kurā stāstītu par sirmgalvjiem, cilvēkiem, kas aizvadījuši bagātu mūžu. Tā arī radās ideja, ka izstādi veltīsim Cēsu pansionātam un tā iemītniekiem.”
Natālija Gusakova norāda, ka šī viņai bija otrā izstāde, turklāt pirmo reizi izstāde tapusi divatā ar kolēģi.
“Darbs pie šīs izstādes bija ļoti interesants un aizraujošs. Fotografēju portretus un arī cilvēku rokas. Tās izsaka daudz,” saka N. Gusakova.
Vērtējot izstādi un tās tapšanas procesu, K. Jurciņa bilst, ka darbs lika pakavēties pārdomās par dzīvi un vecumdienām. “Lika domāt arī par to, kas tad ir pansionāts un kā sirmgalvji tur dzīvo. Brīžiem pašām sirdī bija smeldze, ka vecumdienās nākas dzīvot pansionātā, bet, no otras puses, ir labi, ka šāda iestāde, kurā nodrošināti tik labi pakalpojumi, vispār ir,” domās dalās K. Jurciņa.
N. Gusakova teic, ka pansionātā katram iekārtota istabiņa pēc paša iemītnieka vēlmēm un vienā istabiņā smaržojis līdzīgi kā viņas vecmāmiņas mājā.
“Ir patiess prieks sirmgalvju acīs redzēt dzirksti. Redzēt, ka tās nav tukšas. Īpašas man liekas vecu cilvēku rokas, kuras, sagūlušas klēpī, rada mieru. Kad pansionāta ļaudis baudīja sarūpēto koncertu, kura laikā mēs arī fotografējām, redzējām, ka lielākai daļai rokas saliktas klēpī teju vai vienādi. Taču palikusi prātā kāda sieviete, kurai pirkstā bija liels zelta gredzens,” stāsta N. Gusakova.
Fotogrāfe K. Jurciņa bilst, ka skaistas ir sirmgalvju sejas, jo tajās var redzēt dzīves gudrību, piedzīvotās emocijas, viedumu.
“Bildēt portretus vienmēr ir liels izaicinājums, jo fotogrāfijā sejai jāiznes savs stāsts. Vecļaudis fotografēt nav viegli, viņi mulst kameras priekšā, tādēļ fotogrāfam jābūt ļoti sagatavotam.
Taču abas ar Natāliju esam patiesi priecīgas par paveikto darbu un rezultātu,” norāda K. Jurciņa, atklājot, ka fotogrāfijas, kuras izvietotas izstādē, vasarā tiks uzdāvinātas Cēsu pilsētas pansionātam.
Pansionāta direktore Inga Gunta Paegle “Druvai” norāda, ka iestādes iemītnieki un administrācija ir
priecīgi par fotogrāfu iniciatīvu.
“Abas mākslinieces bija piedomājušas par to, lai šo dienu vecļaudīm darītu interesantāku un emocijām bagātāku. Fotosesijas dienā pansionātā tika sarūpēts muzikāls pārsteigums, kas ļāva cilvēkiem justies brīvāk un izrādīt emocijas. Domāju, izstādē redzamie darbi tiešām ir brīnišķīgi, lai gan liek par daudz ko aizdomāties. Ir jau skaidrs, ka neviens jaunāks nekļūstam, taču, redzot grumbiņas vecāku cilvēku sejās, aizdomājamies par sevi,” pārdomās dalās pansionāta vadītāja, norādot, ka izstādē redzamās fotogrāfijas ir melnbaltas, jo šādos portretos niansētāk atklājas cilvēka emocijas un personība.
I.G.Paegle norāda, ka 13. jūlijā pansionāts svinēs 20 gadus, kopš atrodas
Cīrulīšos. Viņa arī uzsver, ka abu jauno fotogrāfu sarūpētie attēli būs lieliska dāvana un piemiņa iestādei.
Liene Lote Grizāne
Komentāri