Ejot garām Sv.Jāņa baznīcai Cēsu centrā, daudzi piestāj, lai pavērotu, kā strādā celtnieki, mēģinātu saskatīt atsegtos pamatus. Daudzi paceļ acis augšup, lai ieraudzītu dievnama diženumu.
“Daudzi teikuši – nu tad sākat darīt. Bet strādāts ir trīs gadus, lai varētu sākt,” par Cēsu Sv.Jāņa baznīcas uzsākto atjaunošanu saka mācītājs Didzis Kreicbergs. To veic AS “Būvuzņēmums Restaurators”, projektu izstrādājis arhitekts Artūrs Lapiņš.
Ikviens cēsnieks ir gandarīts, ka būvnieki redzami pie baznīcas. Līdz šim paveikts pamatīgs darbs, ieguldīti lieli līdzekļi, lai celtnieki varētu sākt senās ēkas atjaunošanu. “Sagatavot projektu, piesaistīt ES fonda līdzekļus, draudzei tas nebija viegls uzdevums. Mums nav tādu speciālistu. Bija jāizvērtē, ko projektā gribam sasniegt, ko atjaunot, cik tas varētu maksāt un cik naudas varētu piesaistīt. Paldies pašvaldībai par atbalstu. Arī 2006.gadā izstrādātais projekts bija jāaktualizē. Darījām un mācījāmies,” stāsta mācītājs un piebilst, ka nereti dzirdēts, kāpēc draudze neatjauno baznīcu, nemeklē naudu. Cēsu Sv. Jāņa dievnamu – katedrāli nevar salīdzināt ar citām baznīcām, tā ir daudz apjomīgāka būve. “Kontrforsa, kur atrodas saules pulkstenis, izpēte un restaurācija vien izmaksā tik, cik citas Vidzemes draudzes ieguldīja savu baznīcas atjaunošanā. Ja toreiz projekta noteikums bija būtiski uzlabot ēkas stāvokli, tad par nelielu naudu, kādu no dažādiem projektiem varēja piesaistīt, neko būtisku izdarīt nevarēja,” skaidro Didzis Kreicbergs. Kad izskanēja, ka baznīcu atjaunošanai būs lielāks ES finansējums, draudze nopietni ķērās pie darba. Nodibinājums “Cēsu Sv. Jāņa baznīcas atjaunošanas fonds” uzņēmās daudzu darbu vadību. “Ir ieguldīti lieli līdzekļi projektēšanā, draudze izveidojusi komandu, kas dara ikdienas darbu, strādā ar dokumentiem,” bilst mācītājs.
Baznīcas fasādes restaurāciju būvnieki sāk ar ēkas hidroizolācijas izveidi Torņa ielas pusē, tiks izbūvēta lietus ūdens drenāžas sistēma, lai mazinātu mitruma ietekmi gan uz baznīcas fasādi, gan iekštelpām, kā arī nostiprināti fasādes kontrforsi. Restaurācijas gaitā tiks nomainīts ēkas un torņa jumta segums, restaurētas baznīcas torņa koka konstrukcijas, kā arī dievnama logi un ārdurvis, atjaunots fasādes apmetums. Cēsu simbols būs gaišā, senatnīgā krāsā. Restauratori veiks arī vēsturisko akmens kapa plākšņu un piemiņas zīmju konservāciju. Tiks arī labiekārtota baznīcas apkārtne.
Kopējās baznīcas renovācijas izmaksas tiek lēstas līdz pat 1,7 miljoniem eiro, no tiem 1,38 miljoni ir ERAF finansējums. Uzsākot senas ēkas atjaunošanu, saimniekiem vienmēr jābūt gataviem pārsteigumiem. Ne tikai kādiem atklājumiem, bet papildu darbiem un izmaksām. “Pārsteigumiem esam gatavi, un tie jau ir, atsedzot baznīcas pamatus. Ir atklāta veca, ar ķieģeļiem aizmūrēta ieeja. Arī arheologiem ir atradumi. Neparedzētās izmaksas proporcionāli piešķirtajiem līdzekļiem var būt ļoti lielas,” saka draudzes mācītājs un atklāj, ka patlaban naudas šādiem papildu izdevumiem nav. Draudze pārdeva mācītājmuižu. Visa nauda tiek ieguldīta baznīcas atjaunošanā.
Iepriekšējos gados baznīcas atjaunošanas idejas īstenošanu atbalstīja “Cēsnieku klubs”, Rotari klubs. Viņi arī īstenoja nelielus projektus. Tā Rotari klubs atjaunoja baznīcas pulksteni. Draudzes locekles Lienes Biezās vadībā rīkoja koncertus un pasākumus, lai pievērstu uzmanību baznīcai, ka tai nepieciešama renovācija, tika vākti ziedojumi. “Tika savākti vairāki tūkstoši eiro. Tas ir ļoti būtisks sabiedrības atbalsts, par ko esam pateicīgi, bet, salīdzinot ar izmaksām, kas nepieciešamas atjaunošanai, tā ir neliela summa,” skaidro Didzis Kreicbergs.
Nav jau tā, ka draudze tikai gaidīja, kad būs pieejams pietiekams finansējums, lai kaut ko darītu. Arī draudzes iepriekšējie vadītāji daudz paveikuši dievnama un tā vērtību saglabāšanā. Dievnamā par pašu līdzekļiem iekārtota apsildīšana, restaurētas ērģeles, sakārtota hidroizolācija Skolas ielas pusē, par ko vēl tagad tiek maksāts kredīts. Piesaistot finansējumu, restaurētas vitrāžas.
“Šī ir baznīcas atjaunošanas pirmā kārta. Darbi nenotiks dievnama iekšpusē. Tagad uzmanības centrā lielie darbi. Pieļauju, ka interjera atjaunošanas finansējuma piesaiste būs vieglāka, izdosies piesaistīt individuālus ziedoju-mus konkrētiem mērķiem,” saka draudzes mācītājs Didzis Kreicbergs.
Komentāri