Sestdiena, 6. decembris
Vārda dienas: Nikolajs, Niklāvs, Niks, Nikola

Cēsnieki vēstures mācīšanas eksperimentā nepiedalās

Druva
23:00
23.10.2006
13

Neviena no Cēsu rajona skolām nav iesaistījusies eksperimentā – Latvijas vēstures kā atsevišķa priekšmeta mācīšanā, bet Latvijā eksperimentam pieteiktas 40 skolu 7. klases.

”Cēsu rajona pedagogi šo projektu uzskata par sasteigtu – koncepcija tapusi uz ātru roku, nav sagatavotas mācību grāmatas, pēc kurām eksperimentāli mācīt,” skaidroja izglītības pārvaldes speciāliste Ilze Šulte.

Pusgada laikā izglītības satura un eksaminācijas centrā tapa mācību priekšmetu Latvijas vēsture un Vēsture standarts. Tas paredz vēstures priekšmetu atsevišķu apgūšanu no 6. līdz 9. klasei. Beidzot 9.klasi, skolēni kārtos valsts pārbaudes darbu.

Pēc tam, kad eksperimentā iesaistītajās skolās būs noticis eksāmens, sāksies eksperimenta izvērtēšana, un tad Izglītības un zinātnes ministrija pieņems lēmumu, vai ieviest jaunu standartu.

Pašlaik Latvijas skolās vēsture tiek mācīta integrēti, viena mācību priekšmeta ietvaros mācot gan Latvijas, gan pasaules vēsturi. Skolotājiem jāievēro prasība: ne mazāk kā vienai trešdaļai no kopējo tēmu skaita jābūt veltītai Latvijas vēsturei. Skolotāji, veidojot stundu tematisko plānojumu, var tēmu ko-pumu mācīt integrēti vai atsevišķi, paši var arī palielināt Latvijas vēsturei atvēlēto stundu skaitu. ”Druva” jau ir rakstījusi, ka Cēsu rajonā vēstures skolotāji šo prasību ievēro, ir pat skolas, kurās vēstures apgūšanai skolas administrācija iedalījusi papildus stundas. Izglītības ministrija, analizējot valsts pārbaudes darbus, novērtējusi, ka skolēnu zināšanas vēsturē un Latvijas vēsturē, beidzot 9. klasi, ir labas. Ar to arī izskaidrojama Cēsu rajona pedagogu nevēlēšanās iesaistīties eksperimentā.

Aktīva diskusija par to, vai Latvijas vēsture mācāma kā atsevišķs priekšmets, notika periodā, kad Izglītības un zinātnes ministriju vadīja partijas ”Jaunais laiks” pārstāve Ina Druviete. Tika pieņemts lēmums sākt eksperimentu. Latvijas vēstures skolotāju metodiskajā apvienība pret to izturējās kritiski, uzskatot, ka vēstures mācīšana rit optimāli, bet politiķi vēlas šo procesu politizēt. Tagadējā ministre Baiba Rivža no Zaļo un Zemnieku savienības, augustā tiekoties ar Cēsu rajona pedagogiem, formulēja savu nostāju, ka skolās vēstures apgūšanā politika varētu izpausties tādējādi, ka priekšmets tiek pārdēvēts – Latvijas un pasaules vēsture, bet saturs tāpēc nav jāmaina. Tas pilnībā atbilst nosaukumam.

Darba grupa, kas veidoja eksperimentālos projektus mācību priekšmetiem Vēsture un Latvijas vēsture, izstrādāja materiālu skolotājiem no jau skolās esošajiem mācību līdzekļiem. Dažās no eksperimentā iesaistītajām skolām pietrūcis mācību grāmatu, tās iegādātas papildus, jo jauno laiku vēsturi mācās gan 8.klases pēc spēkā esošajiem mācību priekšmetu standartiem, gan sāk mācīties 7. klases. Izglītības satura un eksaminācijas centrs noskaidrojis, ka tagad izdevniecības sagatavo jaunas grāmatas mācību priekšmetam Latvijas vēsture.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
21

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
141

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
398
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
45

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
93

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Viena dzīve atklāj valsts stāstu

00:00
02.12.2025
65

Cēsu muzejā apskatāma izstāde par Jāni Lapiņu – pedagogu, literātu, Latvijas karoga popularizētāju. Tajā var iepazīt viņa daudzšķautņaino personību, tās veidošanos, uzskatus, domas par Latvijas valsti, izglītību, literatūru. Novadnieki zina, ka veselavietis bija latviešu nacionālā karoga idejas autors. J. La­piņš popularizēja sarkanbaltsarkano karogu ar saulīti. Mazāk zināma viņa pedagoģiskā un literārā darbība, kā arī darbošanās brīvvalsts […]

Tautas balss

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
9
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Sludinājumi