Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Cēsīs veic sarežģītas operācijas

Monika Sproģe
23:00
06.06.2019
70
Operacija Fotomarta 2 1

Ginekologs Eduards Ošiņš sadarbībā ar Vidzemes mazinvazīvās ķirurģijas dienas centru, kas darbojas Cēsu klīnikā, ginekoloģēm Jolantu Krauzi un Aigu Rotbergu divu dienu laikā veica četras augsta līmeņa un grūtības pakāpes ginekoloģiskas operācijas, kas daudzām Latvijas sievietēm sniedz aktuālu veselības problēmu mūsdienīgus risinājumus.

Dziļās endometriozes laparoskopiskās operācijas, kurās Cēsu ginekoloģes darbojās E.Ošiņa vadībā, ir vienas no sarežģītākajām ginekoloģijas endoskopiskajā ķirurģijā. E.Ošiņš Latvijā ir šo operāciju pionieris, patlaban viņš strādā Francijā. Organizējot mācību operācijas Cēsīs, tika atlasīti trīs sarežģīti gadījumi, jo dziļās endometriozes ķirurģisko ārstēšanu veic tikai vienu reizi un tai jābūt ļoti labai. “Mums pašiem nav tik lielas pieredzes dziļās endometriozes ārstēšanā, jo Latvijā šīs operācijas veic samērā maz,” saka. J. Krau­ze.

Lielākoties Latvijā ārsti cīnās ar endometriozes simptomiem – ārstē sāpes, izmanto hormonu terapiju, bet specifiskas terapijas, kas ārstē endometriozi, nav. “Pacientei, kurai patlaban tiek veikta operācija, ir konstatēta dziļā endometrioze smagā pakāpē, perēkļi ieauguši zarnu sieniņā. Operācijas laikā viņai tiks izņemti endometriozes perēkļi, bet slimību pilnībā izārstēt nevaram. Ja runājam par endometriozām cistām, tādas operācijas mediķiem jau kļuvušas par ierastu praksi, bet šādu dziļo endometriozes operāciju Latvijā ir ļoti maz, tāpēc gadās, ka pacientei pēc palīdzības jāvēršas ārvalstīs. Tomēr, pateicoties šādai pieredzes apmaiņai, ceram, ka mūsu prasmes pilnveidosies un mēs paši drīz spēsim palīdzēt savām pacientēm,” saka ginekoloģe.

Endometrioze ir pastāvējusi cauri gadu desmitiem, tās attīstības gaita vēl līdz galam nav izpētīta, ir tikai dažas hipotēzes, kā tā rodas. Statistika liecina, ka katra desmitā sieviete pasaulē reproduktīvā vecumā cieš no šīs saslimšanas. Runājot par sieviešu veselību, tā ir viena no mūsdienu aktuālākajām problēmām arī Latvijā. Ginekoloģe J. Krauze skaidro, ka smaga endometrioze rada neauglību un nopietni ietekmē sievietes dzīves kvalitāti – spēcīga menstruālā asiņošana un sāpes izsūc spēkus, nereti veicinot arī depresiju. Pateicoties tehnoloģijām, mediķiem radusies iespēja to atklāt un apārstēt.

Ķirurģiskā ārstēšana dziļās endometriozes gadījumā ir ļoti sarežģīta, jo slimība bojā blakus orgānus, bet endometriozes perēkli ir jāizoperē pilnībā.

“Vienkāršā populārā valodā sakot, tā ir dzemdes gļotādas ieaugšana ārpusdzemdes dobumā. Tā var ieaugt zarnās, urīnpūslī, vēderplēvē. Galvenās sūdzības, ar kādām sievietes vēršas pie ārsta, ir sāpes un auglības problēmas. Joprojām ir daudz neatklātu gadījumu, jo endometrioze var noritēt arī bez sāpēm. Bieži sievietes domā, ka pēc bērniņa piedzimšanas sāpes pāries. Atsevišķos gadījumos tā tik tiešām notiek, bet risks pastāv tajā, ka grūtniecība var arī neiestāties,” saka J. Krauze, piebilstot, ka daļa sieviešu spēj ar endometriozi sadzīvot, tajā gadījumā ķirurģiska iejaukšanās nav nepieciešama. Jāoperē tikai tad, ja simptomi ir nopietni.

Mediķi stāsta, ka pēc šādas operācijas sievietes pašsajūta manāmi uzlabojas, sāpes mazinās un atveseļošanās process ir īss – sieviete var doties mājās jau nākamajā dienā.

E.Ošiņa vadībā ginekoloģes J.Krauze un A.Rotberga veica arī dzemdes kakla noslīdējuma operāciju, arī šajā operācijā praktizēja jaunu metodi -ar tīkliņa implantu tika stiprināta iegurņa pamatne. Dzemdes noslīdējums skar daudzas sievietes pirms un menopauzes vecumā. Ārsti joprojām nav atraduši vienotu labāko metodi, kā to ārstēt – pieejas ir atšķirīgas. Dzemdes noslīdējuma laparoskopiska korekcija ar tīkliņa implantu ir viena no jaunākajām un modernākajām metodēm, kuru ginekoloģes apguvušas Vācijā.

Cēsu klīnikā ir nepieciešamais tehniskais nodrošinājums attiecīgo operāciju veikšanai, kā arī ārsti, kas sertificēti šajā jomā, tāpēc sadarbībā ar vadošiem speciālistiem tika izmeklēti vissarežģītākie gadījumi mācību operācijām, lai sniegtu palīdzību pacientēm un nākotnē ārsti varētu ne vien paši strādāt visaugstākajā līmenī, bet, iespējams, līdzīgā veidā dalīties pieredzē ar citiem kolēģiem.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
44

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
313

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
41

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
83

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Viena dzīve atklāj valsts stāstu

00:00
02.12.2025
60

Cēsu muzejā apskatāma izstāde par Jāni Lapiņu – pedagogu, literātu, Latvijas karoga popularizētāju. Tajā var iepazīt viņa daudzšķautņaino personību, tās veidošanos, uzskatus, domas par Latvijas valsti, izglītību, literatūru. Novadnieki zina, ka veselavietis bija latviešu nacionālā karoga idejas autors. J. La­piņš popularizēja sarkanbaltsarkano karogu ar saulīti. Mazāk zināma viņa pedagoģiskā un literārā darbība, kā arī darbošanās brīvvalsts […]

Atjaunots piemineklis 5. Cēsu kājnieku pulkam

00:00
01.12.2025
98
2

Ar Latviešu strēlnieku apvienības Cēsu nodaļas  uzņēmību atjaunots piemineklis 5. Cēsu kājnieku pulkam. Tas atrodas savā vēsturiskajā vietā, tagadējā Nacionālo bruņoto spēku bāzē “Krusta kazarmas” Rīgā, Grīziņkalnā.  Nedaudz vēstures lappusi paver nodaļas vadītājs Māris Niklass: “1919. gada 18. maijā uz Valmieras pulka rezerves rotas bāzes tika izveidots 2. Cēsu pulks (augustā pārdēvēts par 5. C.K.P.) […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi