Jau rīt valsts svētki – tiks pacelti valsts karogi, dziedāta himna. Diemžēl nereti ziņās izskan informācija par valsts simbolu apgānīšanu, tāpat arī nepiedienīgu uzvedību un to postīšanu. Karogus mēdz nepacelt, bet necieņu neizrāda
Tā apgalvoja gan pašvaldības policijas priekšnieks Valdis Sviķis, gan rajona policijas pārvaldes priekšnieks Jānis Kalniņš. Lai gan sabiedrību šokēja Cēsu Skolnieku rotas pieminekļa nogāšana, tomēr policisti apgalvo, ka šādi gadījumi ir reti. Turklāt aizvien atklāts paliek jautājums, vai piemineklis tika nogāzts ar nodomu parādīt savu negatīvo attieksmi pret valsti un pilsētu, vai arī tas bija kārtējais neapdomātais solis, kādus izdara cilvēki, esot apreibinošo vielu iespaidā. Par to vēl notiek izmeklēšana.
V.Sviķis vērtē, ka Liepājā un citviet Latvijā necieņa pret valsts simboliku ir aktuālāka, jo fiksēti gadījumi, kad darbojušās pat grupas, kas apzināti plēsušas un dedzinājušas karogus, bet Cēsīs nekas tāds nav noticis. Tomēr vandalisma gadījumi gan bijuši, piemēram, pirms vairākiem gadiem Cēsīs, Lejas kapos.
J.Kalniņš atzīst: “Drīzāk varētu runāt par to, ka karoga krāsas nav košas un mūsu simbols – karogs – daudzviet ir noskrandis.” Arī V.Sviķis skaidro, ka jāpievērš uzmanība ne tikai dienām, kad karogs jāpaceļ, bet arī tam, kā tas tiek darīts – vai tas ir tīrs, nav izbalējis un saburzīts. Tomēr viņš vērtē, ka arī šādi pārkāpumi raksturīgāki bijuši pirms pāris gadiem, tagad situācija uzlabojusies.
V.Sviķis apgalvo, ka valsts svētku, tāpat arī piemiņas dienās policijas patruļdienests pievērš pastiprinātu uzmanību tam, kas notiek pilsētā, arī tam, vai ir pacelti karogi: „Neesam konstatējuši, ka pilsētā ļaunprātīgi, aiz naida nepaceltu karogus. Tur, kur to nav, noskaidrojam, kādēļ tā noticis, un atgādinām, ka tas ir jādara. Situācijas var būt dažādas. Kāds var būt aizmirsis vai izbraucis no pilsētas. Daudzi arī nepamana vai nemaz nezina, ka karogs ir jāpaceļ.” Pirms vairākiem gadiem ir bijuši cilvēki, kuri karogu finansiāli nav varējuši atļauties iegādāties.
V.Sviķis skaidro, ka mēdz būt gadījumi, kad cilvēki jau cienījamos gados bez citu palīdzības to nemaz nevar izdarīt. Tādos gadījumos policija palīdz.
V.Sviķis atzīst, ka policiju informē arī pilsētas iedzīvotāji – nereti kaimiņš neaiziet pie kaimiņa atgādināt par karoga pacelšanu, bet gan piezvana policijai. Esot arī īpaši apzinīgi iedzīvotāji, kuri zinādami, ka svētku dienās nebūs mājās, informē policiju un lūdz nesodīt par karoga nepacelšanu.
Pašvaldības policijas priekšnieks vērtē, ka karoga neizkāršana lielākoties nav ļaunprātīga un netiek izrādīta arī necieņa, tomēr, ja tas noticis, sodam jābūt stingram: “Tādam, lai otrreiz neko tādu darīt negribētos.”
Sodi nav nemaz tik maigi
V.Sviķis pastāstīja, ka pēdējos gados būtībā neviens nav sodīts par karoga nepacelšanu: „Atgādinājuši un brīdinājuši esam, bet cilvēki pie administratīvās atbildības saukti nav.”
Tomēr sods par karoga neizkāršanu, tāpat kā par klajas necieņas izrādīšanu pret valsts simboliku ir paredzēts. Ikvienam ir jāievēro likumā “Par Latvijas valsts karogu” noteiktais, turklāt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss paredz, ka par Ministru kabineta noteiktā Latvijas valsts karoga pacelšanas veida vai kārtības pārkāpšanu var uzlikt naudas sodu līdz trīsdesmit latiem. Taču par valsts karoga nepacelšanu Saeimas, Ministru kabineta, rajonu padomju, pilsētu domju vai pagastu padomju noteiktajās dienās vai gadījumos var uzlikt naudas sodu līdz piecdesmit latiem.
Atsevišķi ir paredzēts sods par klajas necieņas izrādīšanu karogam, ģerbonim vai himnai. Par to naudas sods paredzēts līdz pat divsimt piecdesmit latiem.
Arī Cēsu pilsētas domes saistošajos noteikumos iekļauts, ka par pieminekļu, piemiņas plākšņu, piemiņas vietu un arhitektūras formu bojāšanu, iznīcināšanu vai necieņas izrādīšanu var uzlikt naudas sodu no Ls 25 līdz Ls 100. Taču, ja tas gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas izdarīts atkārtoti, tad tiek uzlikts naudas sods no Ls 100 līdz Ls 250. Šāds punkts esot iekļauts, jo pirms dažiem gadiem bijuši vairāki gadījumi, kad jaunieši sabojājuši piemiņas plāksnes, pat apmētājuši Brīvības pieminekli.
V.Sviķis tomēr vērš uzmanību arī uz sabiedrības kultūru kopumā, piemēram: „Tam, kā cilvēki uzvedas himnas atskaņošanas laikā – viens otrs nepieceļas, nenoņem cepuri, staigā, rokām kabatā.” Bet tas jau paliek katra cilvēka izjūtu un sirdsapziņas jautājums.
Likuma “Par Latvijas valsts karogu” 2. pants nosaka, ka valsts karogs paceļams: 5) pie Saeimas, Ministru kabineta, pilsētu un novadu domju, rajonu un pagastu padomju, visu veidu iestāžu, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) un organizāciju ēkām, kā arī dzīvojamām ēkām 16. februārī, 24. februārī, 25. martā (sēru noformējumā), 1. maijā, 4. maijā, 14. jūnijā (sēru noformējumā), 17. jūnijā (sēru noformējumā), 4. jūlijā (sēru noformējumā), 11. novembrī, 18. novembrī, decembra pirmajā svētdienā (sēru noformējumā), 10) citos Ministru kabineta, pilsētu un novadu domju, rajonu vai pagastu padomju noteiktajos gadījumos.
Komentāri