Cēsīs uzstājas un saņem Lielās mūzikas balvas izcilākie Latvijas mūziķi

Vidzemes koncertzālē “Cēsis” aizvadīta “Lielā mūzikas balva 2025” svinīgā ceremonija. Tajā paziņoti nozīmīgās balvas saņēmēji. Līdztekus laureātu nosaukšanai nominanti un balvas saņēmēji – izcilākie Latvijas mūziķi – sniedza augstvērtīgu koncertprogrammu.

Lielā Mūzikas balva ir augstākais Latvijas valsts apbalvojums mūzikā. Kopš pagājušā gada tās svinīgā ceremonija notiek reģionālajās koncertzālēs – pērn Liepājā, šogad Cēsīs. Ceremonijas tiešraide bija dzirdama arī LR3 Klasika ēterā un vēlāk vakarā skatāma LTV1 ēterā.

Balvu par mūža ieguldījumu saņēma ērģelniece Larisa Bulava un komponists un muzikologs Georgs Pelēcis. Tieši ar viņa kompozīciju “Plaukstošais jasmīns” tika atklāta svinīgās ceremonijas muzikālā daļa. To pagodināja arī pasaulslavenais vijolnieks Gidons Krēmers.

Balvu “Gada koncerts” saņēma 28. Starptautiskā Garīgās mūzikas festivāla noslēguma koncerts “Budas pasija”. Balvu par izcilu sniegumu gada garumā pasniedza dziedātājai Zandai Švēdei. Par izcilu darbu ansamblī godināja vijolnieci Magdalēnu Geku. Čellistei Magdalenai Ceplei-Mečislavai balva par izcilu interpretāciju Veinberga Concertino čellam un stīgām (kopā ar “Kremerata Baltica”), kas izskanēja pērn 14. septembrī Dzintaru koncertzālē. Par izcilu sniegumu džezā godināja sitaminstrumentālistu Kasparu Kurde­ko. Gada jaundarbs – Jēkaba Jančevska Pirmā simfonija (Ērģeļsimfonija), pirmatskaņojums 20. septembrī Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars”. Gada jaunā mākslinieka balvu saņēma dziedātājs Eduards Rediko. Viņš saņēma arī “Auditorijas simpātijas” balsojuma balvu ziņu medijā “Delfi”.

Eduards Rediko “Druvai” atzina, ka ar prieku braucis baudīt pasākumu kā apmeklētājs, bet bijis pilnīgi pārliecināts, ka balvu neiegūs. Arī publika varēja redzēt mākslinieka patieso pārsteigumu, balvu saņemot: “Biju šokā, ka ieguvu pat divas balvas. Tas ir ārkārtīgi pagodinoši, ņemot vērā, ka man ir tikai 22 gadi un es vēl meklēju savu ceļu un mēģinu saprast savu īsto virzienu, tādēļ izmēģinu sevi visos žanros, kur vien ir iespējams.” Vaicāts, ko žūrija jaunajā māksliniekā ir novērtējusi, Eduards Rediko aizdomājas, ka, visticamāk, milzīgo darbu, kas ieguldīts, uzstājoties muzikālajās Dailes teātra izrādēs, XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos, festivālā “Rīgas Ritmi”: “Domāju, pamanīja manu daudzpusīgumu. Arī pats no katra pasākuma esmu ieguvis jaunas krāsas, brīnišķīgu mūzikas pieredzi, pilnveidojies. Balss ir ļoti spēcīgs instruments, ar ko bagātināt pasauli. Arī trīs minūšu priekšnesumā ieguldīts milzīgs darbs. Mūzika ir paliekoša vērtība, un man mūzika ir tā vieta, kur varu būt patiess, kur nav kādu robežu, kur jūtos brīvs un pārliecināts par savām spējām. Man patīk, ka varu runāt arī par globālām tēmām, ar dziesmu palīdzību tiešām palīdzēt cilvēkiem – gan dot prieku, gan atbalstīt grūtā brīdī un iedvesmot.”

Mūža balvas saņēmēja ērģelniece Larisa Bulava “Druvai” atzina, ka pirms kāpšanas uz skatuves un pateicības runas bijis satraukums un, protams, arī saviļņojums. Viņa teic: “Man ļoti patika, kā pasākums bija noorganizēts, tas saturiski un izpildījuma ziņā bija tiešām izcils. Piekrītu Indulim Paičam, kurš sacīja, ka mūzika ir cilvēka dvēselei.”

Skatītāji un klausītāji varēja baudīt Katrīnu Paulu Felsbergu Hendeļa operas “Flavio” ārijā un Latvijas Nacionālās operas zvaigzni Innu Kločko Riharda Štrausa dziesmā. Balvai nominētā Annas Veismanes vokālā cikla divas dziesmas izpildīja Mārtiņš Šmaukstelis kopā ar pianisti Ilzi Ozoliņu, uzstājās arī izcilais tandēms Zanda Švēde un Reinis Zariņš.

Balvas nominants orķestris “Rīga” uz skatuves bija kopā ar balvai izvirzīto trompešu grupas koncertmeistaru Kristianu Kalvu. Savukārt orķestri “Sinfonietta Rīga” varēja dzirdēt Igora Stravinska mūzikā. Instrumentālās kamermūzikas jomu pārstāvēja nominanti “Trio Tresensus” ar eksplozīvā Platona Buravicka opusu, no džeza jomas uzstājās Matīss Čudars ar kvartetu. Jauniešu koris “Kamēr…” un kora mākslinieciskais vadītājs Jurģis Cābulis atskatījās uz Raimonda Paula jubileju ar Maestro dzejisko kompozīciju “Dārzs ziemā” un pirmoreiz Latvijā atskaņoja nominanta Jēkaba Jančevska moteti “Lux aeterna” versijā ar stīginstrumentiem. Raimonda Paula jaunības gadu “Presto” atskaņojumā sevišķa dzīvesprieka noti ceremonijai piešķīra vijolnieks Daniils Bulajevs ar sava orķestra “Davinspiro Camerata” mūziķiem un pianistu Matīsu Žilinski. Pavisam svaigu elpu deva laikmetīgās dejas klātbūtne ar fragmentu no Elzas Leimanes un Reiņa Sējāna lidojuma vienā cēlienā “Vārna”. Ceremoniju nepārspējamā sniegumā noslēdza Dobrinkas Tabakovas vitālā dubultkoncerta “Together Remember to Dance” noslēguma daļa, kur solo spēlēja pianisti Reinis Zariņš un Daumants Liepiņš.

Kultūras ministre Agnese Lāce “Druvai” pauda: “Šodien uz šīs skatuves redzējām mūzikas daudzveidību, kas bija enerģiska, mūsdienīga, laikmetīga. Priekšnesumi izcēla arī koncert­zāles piedāvātas iespējas. Mums ir izcilas reģionālās koncertzāles, kas būvētas, lai nodrošinātu daudzveidīgu, kvalitatīvu kultūras piedāvājumu visiem Latvijas iedzīvotājiem. Visi mūziķi šīs koncertzāles mīl un novērtē, ar prieku tajās uzstājas. Augstvērtīgi mūzikas pasākumi notiek visā Latvijā, ne tikai Rīgā, tāpēc ir ļoti saprotami, ka šāds pasākums notiek arī reģionālajās koncertzālēs. Tas ir arī veids, kā parādīt, ieinteresēt atbraukt uz Liepāju vai Cēsīm uz šādu ceremoniju vai jebkuru citu notikumu. Iepriekš Liepāja svinēja nozīmīgu jubileju, pērn Cēsis sevi pieteica kā Latvijas Kultūras galvaspilsētu, ir svarīgi tādus notikumus ieraudzīt un izcelt.”

Pasākumu rīko VSIA “Latvijas Koncerti” sadarbībā ar Latvijas Kultūras ministriju.