Soču Olimpiskajās spēlēs Latvijas līdzjutēji pamatotas cerības liek uz tā sauktajiem renes sporta veidiem – kamaniņu braukšanu, skeletonu, bobsleju.
Kamaniņu braucēji sacensības jau aizvadījuši, un labākais no mūsējiem bija Mārtiņš Rubenis, kuram desmitā vieta. Ne viens vien cēsnieks, skatoties kamaniņu sportu, atcerējās, ka patiesībā tieši Cēsu pievārtē sākās kamaniņu un bobsleja attīstība Latvijā. Tālajos 60.gados te tika uzbūvēta viena no pirmajām kamaniņu trasēm bijušajā Padomju Savienībā, un tieši “Cīrulīšos” savas pirmās iemaņas guvuši daudzi Latvijas olimpieši un Olimpisko spēļu medaļnieki – Vera Zozuļa, Ingrīda Amantova, Rolands Upatnieks, Valdis Ķuzis, Astra Rībena, Aivis Švāns, Iluta Gaile.
Lai Soču Olimpisko spēļu laikā īpaši akcentētu šo Cēsu sporta vēstures daļu, Cēsu Vēstures un mākslas muzeja Apmeklētāju centrā apskatāma ekspresizstāde “Kamaniņu sports Cēsīs”. Tajā aplūkojamas Cēsu kamaniņu braucēju fotogrāfijas, “Cīrulīšu” trases fotogrāfijas un plāni, tolaik notikušo sacensību afišas un pat kamanas, ar kādām brauca sportisti 60. – 70. gados. Tieši “Cīrulīšu” trasē 1968. gada februārī Cēsīs notika pirmās rodeļsacensības Padomju Savienībā.
Izstādes atklāšanā klāt bija daudzi tā laika treneri un braucēji, un ikviens varēja pārliecināties, ka tolaik Cēsīs šis sporta veids bija ļoti populārs, daudzi cēsnieki tolaik izmēģinājuši savus spēkus kamaniņu sportā.
Cēsu Vēstures un mākslas muzeja vadītāja Dace Tabūne atcerējās, ka 60.gados ikvienu viesi veda apskatīt šo objektu un cēsnieki lepni stāstījuši, ka viņiem ir garākā kamaniņu trase visā Padomju Savienībā: “Šodien tās ir tikai atmiņas, bet
cēsniekiem vienmēr būs ko atcerēties par kamaniņu sportu. Tāpēc ir tikai loģiski, ka šo izstādi atklājam Soču Olimpisko spēļu priekšvakarā. Šis ir brīdis, kad sanākt kopā, lai nedaudz ielūkotos kamaniņu sporta vēsturē. Šo negribētu saukt par izstādi, bet drīzāk par reportāžu, kas izveidota pēc ilggadēja kamaniņu sporta trenera Daiņa Odziņa ierosinājuma un ar viņa aktīvu līdzdalību.”
Izstāde tapusi sadarbībā ar cēsnieku, kamaniņu sporta treneri Daini Odziņu, kurš Cēsu muzejam nodevis fotogrāfijas un citus priekšmetus no tiem laikiem, lai kamaniņu sporta vēsture tiku saglabāta nākamajām paaudzēm.
Viņš pastāstīja, ka šajā sezonā aprit 40 gadi, kopš “Cīrulīšos” organizētas pirmās regulārās nodarbības, ko sāka vadīt treneris Andris Miezītis. D. Odziņš savācis plašu statistiku par sportistiem, kuri tolaik trenējušies, startējuši, uzrādījuši labus rezultātus vietējā un plašākā mērogā. Treneris atcerējās, ka pirmās medaļas Cēsu rajona braucēji izcīnījuši 1974.gadā Latvijas čempionātā, kur sudraba godalgu saņēmusi Skaidrīte Cintiņa, bronzas – Jānis Ozols: “Pēc gada kopā ar treneri Andri Miezīti nolēmām sarīkot rajona čempionātu, jo daudzos sporta veidos tas notika, kāpēc ne kamaniņās. 1975.gada martā notika pirmais rajona čempionāts, kurā piedalījās arī Lietuvas kamaniņu sporta entuziasti. Uzvarēja mājinieki, un par pirmajiem rajona čempioniem kļuva Daina Lapiņa un treneris Andris Miezītis.”
Izstādes atklāšanā klāt bija arī A. Miezītis, kurš tolaik uz Cēsīm ataicināts no Tukuma, kur strādājis par tramplīnlēkšanas treneri. Viņš atcerējās, ka Cēsīs gandrīz gadu ar sievu nodzīvojis viesnīcas septītajā numurā, jo dzīvoklis nav iedots. Tā trūkums bijis arī par iemeslu, kāpēc pēc dažiem gadiem viņš pārcēlās atpakaļ uz Tukumu, taču savas pēdas kamaniņu sportā viņš atstājis.
“Lai sāktu darbu kā treneris, bija nepieciešami audzēkņi, tāpēc devos uz tuvāko skolu – Cēsu 2.astoņgadīgo, lai aģitētu meitenes un zēnus par iesaistīšanos treniņos. Tā nokomplektēju grupu un sāku trenēt. Man prieks, ka izdevies sagatavot augsta līmeņa sportistes, jo manu audzēkņu vidū bija arī olimpietes Astra Rībena un Ingrīda Amantova,” atcerējās A. Miezītis.
Pasākumā piedalījās arī olimpietes Ingrīda Amantova, Astra Rībena, Gunita Gaile, kuras atzina, ka atmiņas par “Cīrulīšiem” ir vispatīkamākās. Lai arī dzīvesvietas viņām tagad vairs nav Cēsīs, atbraukt uz dzimto pilsētu vienmēr esot patīkami. A. Rībena Cēsu muzejam kolekcijas papildināšanai uzdāvināja vēsturiskas fotogrāfijas, kā arī kādu unikālu filmu, kurā uzņemti “Cīrulīšu” trases pirmsākumi: “Šī filma pie manis nonāca, kad strādāju Sporta akadēmijas kamaniņu sekcijā, un pirmie studenti to redzējuši. Tagad ilgu laiku filma vienkārši stāvēja plauktā, bet, uzzinot par šo izstādi, nolēmu, ka tās vieta ir muzeja krājumos.
Domāju, varētu būt interesanti, jo televīzijā šos kadrus neesmu redzējusi. Ceru, ka filma būs labi saglabājusies, varbūt kādreiz to kopā varēsim noskatīties.”
Pēc izstādes atklāšanas bijušie braucēji un treneri vēl ilgi kavējās atmiņās par laikiem, kad Cēsis bija kamaniņu braukšanas centrs visā plašajā Padomju Savienībā.
Jānis Gabrāns
Komentāri