Tūrisma uzņēmēji, kas strādā Cēsīs un bijušajā rajonā, ne visai lielā skaitā sapulcējās,
lai
uzzinātu, ko Cēsu pašvaldība paveikusi un iecerējusi tūrisma jomā.
Aicināti bija arī Siguldas un Valmieras tūrisma uzņēmēji, bet konferenču zālē Cēsu Jaunajā pilī visas klausītāju vietas tā arī nebija aizņemtas. Pašvaldības aģentūras “Cēsu Kultūras un Tūrisma centrs” rīkotā ikgadējā sanāksme pirms aktīvās tūrisma sezonas sākuma bija plānota tā, lai tūrisma uzņēmējiem rastos iespēja uzdot jautājumus vai izteikt komentārus
novada pašvaldības lēmumu pieņēmējiem.
Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietnieka Mārtiņa Malcenieka uzstāšanos, kurā viņš iepazīstināja ar vērienīgākajiem, miljonus vērtiem ieguldījumiem Cēsīs un vēl gaidāmiem pašvaldības plāniem šajā gadā, pavadīja jautājumu virkne. Uzņēmēju domas bija jūtamas arī
caur iesmiešanos vai nopūtām, sekojot līdzi deputāta runai un sniegtajām atbildēm uz jautājumiem. Klausītājiem visvairāk
komentāru
bija par satiksmes sarežģīto organizēšanu Cēsīs, nemoderniem stāvlaukumiem un stāvēšanas ierobežojumiem pilsētas centrā.
“Jau divas nedēļas esmu cēsnieks, bet joprojām neizprotu iebraukšanu Cēsīs,” sacīja uzņēmējs Edmunds Sprūdžs, izsakot priekšlikumu, ka pie visiem ceļiem, kas ienāk Cēsīs, jāizvieto iebraukšanas un stāvvietu karte. Tūrisma uzņēmējos bažas radās par to, kā
vasarā, kad jaunuzceltās koncertzāles dēļ vēl palielināsies tūristu pieplūdums, notiks satiksmes organizēšana. Neviens no lielajiem stāvlaukumiem tā arī nav modernizēts,
darbs pie tā
šovasar iecerēts tieši tūrisma sezonas laikā. Uzņēmēji uzsvēra, cik svarīgas ir
norādes autobraucējiem, lai svešinieki zinātu, kur bez pārpratumiem uz vairākām stundām vai visu dienu var atstāt automašīnu.
Domes priekšsēdētāja vietniekam Mārtiņam Malceniekam, kurš pats ir tūrisma uzņēmējs aktīvās atpūtas uzņēmumā “Eži”, nācās piekrist
kritikai, ka Cēsīs ielu tīkls veido grūti saprotamu labirintu. To apguvuši tikai vietējie iedzīvotāji. Svešinieki iebraukt
var, bet izbraukt neprot. Deputāts atzina, ka satiksmes organizācija ielās, izmantojot luksoforus, nav bijusi veiksmīgākais risinājums. Tagad pašvaldība apspriež variantus, kā krustojumos apkārt vecpilsētai – pie veikala “Globuss”, pie Pils parka – no tiem atteikties, organizējot apļveida kustību. Tajā skaitā šādi pārveidot vajadzētu arī krustojumu
pie degvielas uzpildes stacijas “Neste”. Runātājs solīja, ka pirms gaidāmajiem satiksmes kustības pārveidošanas plāniem vispirms
notikšot sabiedriskā apspriešana.
Pēc uzņēmēju aizrādījuma, ka satiksmes organizēšana Vienības laukumā
mulsina ne vienu vien Cēsu viesi, nesaprotot, kā šis laukums pareizi šķērsojams, deputāts
sniedza
informāciju, ka arī te domāts par jauniem
transporta kustības risinājumiem. Mārtiņš Malcenieks gan piebilda, ka Vienības laukums nav bīstamākais, tajā iztikts bez avārijām, ko nevar teikt par krustojumiem.
Cēsu Tūrisma attīstības un informācijas centrs, kuru vada Andra Magone, kā vienmēr klajā nāca ar statistiku par tūristu skaitu, valstu pārstāvniecību un pieprasījumu pēc pakalpojumiem aizvadītajā gadā. A.Magone gan piebilda, ka dati nav absolūti, jo to veidošanā ne visi uzņēmumi grib piedalīties, uzrādot apmeklētāju patieso skaitu. Klausītāji zālē izteicās, ka informācija ar aicinājumiem iesaistīties ne vienmēr viņus sasniedzot, vismaz Skujenes pagasta atpūtas centrā “Ezerroze”, kur
vienlaikus var uzņemt 40 viesus, par iespēju iesaistīties statistikas veidošanā bijušā Cēsu rajona teritorijā reģistrētiem tūristiem neko līdz šim nebija
dzirdējuši.
Vielu pārdomām raisīja Marijas Markules, Vidzemes augstskolas studentes, prakses darbs
Cēsu Tūrisma informācijas centrā – cēsnieku aptauja. Tajā studente bija noskaidrojusi nevis tūristu, bet dažāda vecuma cēsnieku viedokļus par sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem pilsētā. Pēc 160 sieviešu un 63 vīriešu aptaujāšanas studente izveidojusi cēsnieku ieteikumu tabulu. Ja ikdienā vairums no aptaujātajiem paši izvēlas kafejnīcas “Solo”, “Province” un “Cafe Popular”, tad viesiem cēsnieki visvairāk ieteikuši “2Lokals”, “Provinci” un “Kārumlādi” – ēdināšanas vietas, kas atstātu labu iespaidu par Cēsīm.
Tūristiem, kuri ir kopā ar bērniem, aptaujātie visvairāk ieteikuši kafejnīcas “Province”, “Glendeloka” un
“Birzmaļi”.
Uzdevums studentei veikt aptauju lielā mērā sakrita ar debatēm pēc piedzīvotā iepriekšējās
vasarās, kad dažās nedēļu nogalēs tūristu lielā skaita dēļ pilsētas sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi nespēja apkalpot klientus. M. Malcenieks
sniegtā informācija liecināja, ka līdz ar koncertzāles atvēršanu esot jūtama arī ēdināšanas uzņēmēju interese iesaistīties. Izskanēja prognozes, ka virtuve
un pavāri vasarā sāks strādāt ne tikai koncertzāles kafejnīcā, bet vasaras restorāns būs vecajā alus darītavā un pēc gada arī
ugunsdzēsēju depo ēkā, kad to būs atbrīvojuši tagadējie saimnieki.
Mairita Kaņepe
Komentāri