Arī ceļu uzturēšanai nauda nogriezta pamatīgi.
Rajona pašvaldības, izņemot Cēsis, ceļu un ielu uzturēšanai šogad saņems par 50,9 procentiem līdzekļu mazāk nekā pērn. Tas pēc pašreizējās situācijas, bet visticamāk, būs vēl mazāk. Pērn Amatas novada dome 190 kilometru pašvaldības ceļu
apsaimniekošanai saņēma nedaudz vairāk par 212 tūkstošiem latu, šogad – 109 tūkstošus latu, Zosēnu pašvaldība par 64 kilometriem pērn rūpējās, tērējot 28 tūkstošus latu, šogad būs jāiztiek ar 14 tūkstošiem. Rajona pašvaldības ceļa kilometra uzturēšanai varēs tērēt ap tūkstoš latu.
“Tiek solīts, ka līdzekļi vēl tiks samazināti,” saka rajona padomes izpilddirektora vietnieks Lotārs Dravants un piebilst, ka, lai kāda arī nebūs situācija, naudas ir tik, cik ir.
Pašvaldību vadītāji satraukti ne tikai par to, ka pagastu ceļu uzturēšanai trūks naudas, bet arī par to, ka tās ļoti trūkst valsts ceļu apsaimniekotājiem. Ja visām rajona pašvaldībām, izņemot Cēsu, ceļu
un ielu uzturēšanai valsts solījusi vairāk nekā 921 tūkstoti latu (pērn bija 1,8 miljoni), lai uzturētu ap 1800 kilometrus, tad valsts ceļu apsaimniekotājam Cēsu rajonā –
valsts a/s “Latvijas autoceļu uzturētājs” Cēsu ceļu rajonam – 1071 kilometra uzturēšanai piešķirti divi miljoni latu, bet jāatceras, ka valsts ceļiem jābūt apsaimniekotiem
atbilstoši prasībām, asfaltētiem valsts ceļiem arī ziemā jābūt bez sniega, tādēļ izdevumi ir krietni vien lielāki.
Tā jau ir gadu gados uzturēta tradīcija, ka valsts ceļu uzturēšanai Cēsu rajonā piešķir krietni mazāk naudas nekā citiem rajoniem, vēl mazāk ir tikai Madonas un Gulbenes rajonā. Cēsu rajonā valsts ceļu kilometram šogad varēs tērēt 1700 latus. Kā “Druvai” atzina “Latvijas valsts ceļi” Vidzemes reģiona nodaļas vadītājs Uldis Plendišķis, tā diemžēl ir iedibināts un ļoti grūti vismaz šobrīd ko mainīt.
VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” Cēsu ceļu rajons
šo gadu sāka ar
250 tūkstošiem latu mīnusā. Patlaban šī summa jau ir 270 tūkstoši.
“Ko ceļu uzturētāji varēs darīt vasarā, grūti pat plānot. Vai būs bedrīšu remonti, vai ziemas sākumā par ko tīrīt ceļus,” neziņu par nākotni raksturo Uldis Plendišķis un piebilst, ka diemžēl Cēsu rajonā malā nolikti arī lielie ceļu remontu un rekonstrukciju plāni. Darbi būs tikai ceļu Ērgļi – Drabeši un Līgatne – Vidzemes šoseja posmos.
Var vien piebilst, ka Satiksmes ministrijā bija desmit dažādas ceļu seguma sakārtošanas un remontu programmas. Viena izņemta ārā. Tā saucas – novadu atbalsta programma. Un tas izdarīts tūlīt pēc novadu izveidošanas.
Diemžēl ne vienmēr ceļu lietotāji var būt apmierināti arī ar būvnieku darbu Krīvu ceļā.
“Tas bija eksperiments, ceļinieki brauca uz Igauniju mācīties. Kaut kas nav izdarīts, kā nākas, jāveic ekspertīze, vai šķembas, vai emulsija neatbilst prasībām,” domās dalās Uldis Plendišķis un atzīst, ka rekonstrukcijas gaitā nauda samazināta un, visticamāk, tagad redzamas sekas. Kad kusīs, bedrīšu būs vēl vairāk, remontam vajadzēs vēl vairāk līdzekļu.
“Bija tikšanās ar speciālistiem un ceļa būvniekiem. Būs sarunas ar Vidzemes reģiona vadību. Jāatrod iemesli, kāpēc tā noticis. Darbam ir
trīs gadu garantija, ja būs būvnieka vaina, viņš to visu darīs par savu naudu,” tā Uldis Plendišķis, sakot, ka pēc šīs tehnoloģijas vēl būvēts ceļš Rūjienas pusē,
arī tur bijušas problēmas.
Laiks kļūst siltāks, arī ceļi lēnām sāk atkust. Un parādās aizvien vairāk bedru.
Komentāri