Publiskos iepirkumos ietvertā prasība pēc zemākās cenas grauj būvniecības nozari un no tās cieš gan būvfirmas, kuras spiestas dempingot, gan arī būvobjektu kvalitāte, intervijā
sacīja Daugavpils būvfirmas SIA “Gādība” izpilddirektors Jevģēnijs Vasiļjevs.
Viņš skaidroja, ka galvenais iemesls kritumam būvniecībā ir Iepirkumu likumā iekļautā prasība pēc zemākās cenas, kas grauj visu nozari. Šī prasība ir izraisījusi dempinga piedāvājumus konkursos, atsevišķas firmas konkursos piedāvā tādas cenas, par kurām objektu nav iespējams uzbūvēt.
“Nepieciešamie būvmateriāli maksā dārgāk, nekā šādas firmas sola uzbūvēt objektu. Kāpēc visi saprot, ka veikalos nav desas par 30 santīmiem kilogramā, bet iepirkumu komisijas nesaprot, ka par piedāvātajām cenām uzbūvēt nav iespējams? Kāpēc neviens neanalizē, vai par šādu cenu ir iespējams kaut ko uzbūvēt? Rezultātā objekti paliek neuzbūvēti vai arī tad, ja tomēr tiek uzbūvēti, to kvalitāte ir drausmīga. Turklāt būvmateriālu cenu kritums bija pavisam nenozīmīgs, bet tagad šīs cenas atkal ir sākušas augt,” uzsver Vasiļjevs.
Viņš piebilda, ka arī “Gādībai”, lai saņemtu vismaz kaut kādus pasūtījumus, nākas iesniegt piedāvājumus, kuros iekļauta tikai minimālā alga un materiālu izmaksas, bet arī tad ne vienmēr mūsu piedāvājums ir zemākais.
Prasība par nozares vidējās algas maksāšanu, kas Iepirkumu likumā stājās spēkā 1.oktobrī, ir laba lieta, tomēr tikai ar to nebūs līdzēts, uzskata Vasiļjevs. Iepirkumos ir jāpāriet no zemākās cenas principa uz saimnieciski izdevīgākās cenas principu, tikai tādā veidā būs iespējams novērst cenu dempingu.
“Šādā veidā pakāpeniski iet bojā nozare, kas pirms krīzes piecus miljardus latu lielajā Latvijas iekšzemes kopproduktā deva 1,8 miljardus latu. Problēma ir tur, ka Latvijā neviens īsti neatbild par celtniecības nozari, vai arī atbildīgie ir nespeciālisti. Piemēram, Somijā ir ministra vietnieks celtniecības jautājumos, vairākās citās Eiropas Savienības valstīs arī ir atbildīgās struktūras. Latvijā pat Būvinženieru savienība un Būvnieku asociācija īsti neaizstāv nozari kontaktos ar valdību. Situācijā, kad valdībā nav celtniecības speciālista, kas būtu atbildīgs par nozari, un kad neviens īsti neaizstāv celtnieku intereses, nozare ir nonākusi tādā stāvoklī kā pašlaik,” sacīja Vasiļjevs.
Viņš atzīst, ka būvniecības nozarē Daugavpilī un ne tikai ir ļoti smaga situācija, jo jebkurā krīzē šī nozare ir pirmā, kas piedzīvo kritumu, un pirmā, kas atdzimst pēc krīzes beigām. “Gādībai”, kas ir lielākais būvuzņēmums Daugavpilī, būvniecības apjomi sarukuši gandrīz uz pusi.
“Pirms krīzes uzņēmums nodarbināja 600 strādājošos, bet tagad ir palikuši tikai 200 darbinieki, pārējie jau sen aizbraukuši strādāt uz ārvalstīm. Uzņēmums tikko bija paspējis attīstīties, uzņemt apgriezienus un sākās krīze,” sacīja Vasiļjevs.
SIA “Gādība” ir izveidota 1993.gadā uz Daugavpils celtniecības organizācijas – pārvietojamās mehanizētās kolonnas – bāzes pamata. Kompānijai ir sava ražošanas tehniskā bāze ar saviem sanitārtehniķiem un elektrotehniskajām darbnīcām, kas ir nokomplektētas ar celtniecības tehniku un iekārtām iekšējo un ārējo celtniecības darbu veikšanai, ir arī metālapstrādes cehs un remonta bāze.
Uzņēmuma īpašnieki ir Anatolijs Dubins (14,86%), Genadijs Grigorjevs (14,19%), Svetlana Jasinska (14,19%), Aleksandrs Prelatovs (14,19%), Zinaīda Proško (14,19%), Alīna Sidoroviča (14,19%) un Jevģēnijs Vasiļjevs (14,19%).
SIA “Gādība” apgrozījums 2009.gadā bija 10,11 miljoni latu. 2008.gadā uzņēmuma apgrozījums bija 17 miljoni latu, bet 2007.gadā – 17,65 miljoni latu.
SIA “Gādība” 2009.gadā strādāja ar 430 343 latu peļņu. 2008.gadā uzņēmums guva 820 557 latu peļņu, bet 2007.gadā – 727 112 latu peļņu.
NOZARE.LV
Komentāri