Otrdiena, 21. janvāris
Vārda dienas: Agnese, Agnija, Agne

Burtnieka ezerā glābs plēsīgās zivis

Druva
08:17
02.05.2017
21
Burtnieka Ezera Glabj Plesigas Zivis Makskerniekiem Jauni Noteikumi 1

Ar aizvadīto sestdienu, 29. aprīli, stājušies spēkā Burtnieku novada pašvaldības saistošie noteikumi, kuri nosaka jaunu kārtību, kā tiks organizēta licencētā makšķerēšana Burtnieka ezerā, informē Burtnieku novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Edīte Stērste un norāda, ka ar tiem Burtnieku novada pašvaldība vēlas pasargāt ļoti nelabvēlīgā situācijā esošās plēsīgās zivis, tostarp zandartus, līdakas. Līdz ar to makšķerniekus turpmāk sagaida stingrāki ierobežojumi. Galvenās izmaiņas noteikumos ir samazināts paturamā loma skaits, sezonas krasta bezmaksas licenču īpašnieki lomā nevarēs paturēt plēsīgās zivis, mainīti licenču veidi un to cena, kā arī būs ierobežojumi velcēšanai no laivas.

Ilgstoši Burtnieka ezeru ir pētījuši Vides risinājuma institūta pētnieki, kā arī zinātnieki no Somijas un Čehijas. Pētnieki Burtnieka ūdens kvalitāti novērtējuši kā sliktu. Par to liecina gan intensīvā mikroskopisko aļģu ziedēšana vasarā, par ko liecina ūdens zaļā krāsā, gan zivju populācijas sastāvs ezerā, kur nomācoši dominē baltās zivis (aptuveni 85%). Šo situāciju ir izraisījuši dažādi iemesli, tostarp arī makšķernieku vēlme lomā paturēt vairāk tieši ekonomiski vērtīgās plēsīgās zivis. Vairākkārt ar Valsts zivju fonda finansiālu atbalstu ezerā ir ielaisti līdaku mazuļi, bet šopavasar pašvaldība uzsāka balto zivju nozvejas jeb melioratīvās zvejas programmu. Lai ilgtermiņā palielinātu plēsīgo zivju populāciju un to izmēru, pašvaldībā tika nolemts, ka jāsamazina arī makšķernieku spiediens uz ezeru, un tika veidoti jauni noteikumi par licencēto makšķerēšanu Burtnieka ezerā. Pašvaldībā atzīst, ka turpmāk ezers būs vilinošāks sportiskā azarta makšķerniekiem.

Edīte Stērste norāda, ka turpmāk vienam makšķerniekam diennaktī lomā atļauts paturēt trīs līdakas un zandartus no katras sugas, nevis piecas zivis, kā tas bija iepriekš. Tāpat laikā no 1. maija līdz 15. jūnijam aizliegts velcēt no laivas, kas aprīkota ar iekšdedzes dzinēju vai elektromotoru, kā arī šajā laika periodā nav atļauts makšķerēt „Rūjas sērī” un „Kūkurī”. Šīs vietas ezerā ir speciāli iezīmētas ar oranžas krāsas bojām.

Ieviests arī jauns licences veids – sezonas bezmaksas licence makšķerēšanai Burtnieka ezerā no krasta, no 1.jūnija līdz ledus uzsalšanai. Šo licenču īpašnieki lomā varēs paturēt tikai raudas, plaužus, pličus, vīķes, ķīšus, ruduļus, karpas un karūsas. Tie varēs makšķerēt ar vienu pludiņa vai grunts makšķeri, kas aprīkota ar vienu vienžubura āķi. Šo licenču īpašniekiem nav atļauta arī mākslīgo ēsmu un ēsmas zivtiņu izmantošana. Jāpievērš uzmanība, ka šīs izmaiņas neattiecas uz gada bezmaksas licenču īpašniekiem.

Īpaša vērība jāpievērš sezonas bezmaksas licenču īpašniekiem, kurus skars ievērojamākās izmaiņas. Tie lomā turpmāk varēs paturēt tikai raudas, plaužus, pličus, vīķes, ķīšus, ruduļus, karpas un karūsas. Tie varēs makšķerēt ar vienu pludiņa vai grunts makšķeri, kas aprīkota ar vienu vienžubura āķi. Šo licenču īpašniekiem nav atļauta arī mākslīgo ēsmu un ēsmas zivtiņu izmantošana.

Pēc E.Stērstes teiktā, diemžēl gadu no gada makšķernieki nelabprāt aizpilda ziņas par iegūto lomu, kas traucē apzināt nozvejoto zivju daudzumu. Visiem licenču īpašniekiem līdakas un zandarti, kas paturēti lomā, norādot datumu, zivju sugu, loma lielumu (zivju skaitu un svaru), ir jāreģistrē nekavējoties, nevis kaut kad vēlāk. Licences bez ierakstītiem, ar nepilnīgiem vai nepatiesiem datiem, vai bez makšķerēšanas laika norādes, vai ar labojumiem tiks uzskatītas par nederīgām.

Turpmāk makšķerēt Burtnieka ezerā varēs ar kādu no piecām licencēm:

  • Mēneša licence makšķerēšanai Burtnieka ezerā no krasta (arī no laipas vai iebrienot), uz ledus vai no laivas, izņemot makšķerēšanu no laivas maijā, maksās 15 eiro. Tās gadā tiks izsniegtas tikai 1000.
  • Maija mēneša vienas diennakts licence makšķerēšanai no laivas Burtnieka ezerā maksās 6 eiro. Tās gadā tiks izsniegtas 3000.
  • Vienas diennakts licence makšķerēšanai Burtnieka ezerā no krasta (arī no laipas vai iebrienot), uz ledus vai no laivas, izņemot makšķerēšanu no laivas maija mēnesī, maksās 3 eiro. Tās gadā tiks izsniegtas 9000.
  • Gada bezmaksas licence makšķerēšanai Burtnieka ezerā no krasta, uz ledus vai no laivas, kura nebūs derīga makšķerēšanai no laivas maija mēnesī. Gadā laikā tiks izsniegtas 300 šādu licenču.
  • Sezonas bezmaksas licence makšķerēšanai Burtnieka ezerā no krasta (arī no laipas vai laivas), kuras darbosies no 1. jūnija līdz ledus uzsalšanai. Gadā laikā tiks izsniegtas 1000 šādu licenču.

Burtnieku novada pašvaldībai pieejamie dati liecina, ka tikai 2016. gadā pēc iegādāto licenču skaita Burtnieku apmeklējuši aptuveni 9000 makšķernieku. Pērnā gada maijā vien no ezera ir izmakšķerētas 1,4 tonnas līdaku, bet to skaits noteikti ir lielāks, jo no visām iegādātajām licencēm ar aizpildītu informāciju par iegūto lomu atgriezti tikai 27%. Tā ir ievērojama slodze ezera jau tā novājinātajai ekosistēmai. Makšķernieki tiek aicināti būt saprotoši pret jaunajiem noteikumiem un tos ievērot, lai nākotnē atkal varētu „izcelt rekordlomus”.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vēlreiz pārrunā velosipēdu novietņu dizainu

00:00
21.01.2025
25

Kamēr daudzi cēsnieki, Saules ielas apkaimes daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji, tuvējos uzkalniņos baudīja ziemas priekus, entuziastiskākie, proti, uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmie, velobraucēji pulcējās Saules ielas kopmītņu mājā, lai vēlreiz pārrunātu iespējamo velosipēdu novietņu dizainu. Cēsu novada pašvaldība piedalās starptautiskā “Interreg” projektā “SUMPs for BSR”. Mērķis ir efektīvas ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plānošanas uzlabošana, veicinot aktīvu un […]

Draugu nams – Cēsu telplaika simbols

00:00
20.01.2025
64

16.janvārī Cēsīs, Konrāda kvartālā, īsā, neformālā ceremonijā iemūrēja laika kapsulu topošā Draugu nama pamatos. Ēkas apjoms sliesies starp Mācītāju māju un Konrāda namu, būvdarbi šajā vietā bija jāiepauzē, jo vietas arheoloģiskajā izpētē atklājās unikāls, bagāts kultūrslānis, tostarp 14. gadsimta    Cēsu nama fragmenti. Kā jau esam informējuši, pirms vairāk nekā trim gadiem tehnoloģiju uzņēmums “Drau­giem […]

Pārsteidzošā sēņu pasaule

00:00
19.01.2025
62

Sēņu laboratorijas “Spora LAB” dibinātāji Šarlote Baškevica un Rihards Grāvis funkcionālo jeb medicīnisko sēņu pētniecībai un audzēšanai pievērsās pirms vairāk nekā pieciem gadiem. Sākotnēji tā bijusi interese un vēlme rast kādu dabisku preparātu, kas palīdz uzturēt labas    darba spējas un možu garu ilgstošos saspringta darba posmos. “Pēc profesijas esmu programmētājs, un iepriekš par sēnēm […]

Līgatnē pirts – vieta, kur satikties un gūt labsajūtu 

00:00
18.01.2025
79

Katras, kaut nelielas pārmaiņas, vienalga, ar ko tās saistītas, raisa satraukumu, neziņu, ja tās skar personīgi. Kopš rudens līgatniešu sarunās būtiska tēma bija Līgatnes pirts nākotne. Tā kādreizējās papīra fabrikas dzirnavās ir, kā saka līgatnieši, no neatminamiem laikiem, kad 19.gadsimtā veidojās strādnieku ciemats. Pašvaldība, kas pēdējās desmitgadēs pirti apsaimniekoja, ziņoja, ka tā nav vietvaras funkcija, […]

Priekuļi. Redzēt attīstību un uzlabot ikdienu

00:01
17.01.2025
86

Pagastam svarīgas attīstības lietas un ikdienas sarežģījumi – tik daudzveidīga bija Cēsu novada pašvaldības un Priekuļu apvienības vadības saruna kārtējā tikšanās reizē ar iedzīvotājiem. Uz priekuliešu jautājumiem atbildēja novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs, viņa vietnieki Inese Suija-Markova un Atis Egliņš-Eglītis, pašvaldības policijas priekšnieks Guntars Norbuts, Priekuļu apvienības pārvaldes vadītāja Evita Šīrante un viņas vietnieks saimnieciskajos […]

Lācenes Ilzītes jubileja atzīmēta savējo pulkā

00:00
17.01.2025
46

“Apskatīju iepriekšējo jubileju bildes, kāda izskatījusies torte. Tās gleznojumi ir    līdzīgi, jo kārumi jāsaliek tā, lai jubilāre dāvanu uzreiz    neizjauc, bet ēd lēnām un skaisti. Tortē ir lasis un citas zivis, krabju nūjiņas,    rieksti, ogas, kartupeļu biezputra, liellopu kuņģīši, medus. Cienastā bija arī āboli,” pastāsta zvērkope, par lācenes Ilzītes mammu dēvētā Velga […]

Tautas balss

Kāpēc jāmaksā par receptes apkalpošanu

19:06
19.01.2025
17
Cēsniece raksta:

“Tagad, ja jāpērk vairākas recepšu zāles, nākas piemaksāt daudz. Turklāt maksā ne tikai medikamentu pircējs, bet piemaksā arī valsts. Un tā taču arī ir sabiedrības, iedzīvotāju samaksātā nauda, tikai aptiekās nonāk caur nodokļiem. Saka, būšot lētākas zāles, bet pagaidām to nevar just. Tad kāpēc medikamentu tirgotāji saņem piemaksu par katru recepti 1,5 eiro?” neizpratni pauda […]

Kur meklēt taksometru

19:06
19.01.2025
40
Seniore raksta:

“Iebraucu Cēsīs ar sabiedrisko transportu, tālāk bija jānokļūst uz Bērzaines pusi, kur gatavojos ciemoties. Iegāju vecajā universālveikalā, lai nopirktu vajadzīgo ciemakukulim, jāteic tur gan to neatradu. Taču šoreiz runa ne par to. Man bija līdzi nesamais, tāpēc gribēju līdz Bērzainei braukt ar taksometru. Agrāk taksometru stāvvieta bija netālu no autoostas, tagad tās vairs nav. Tā […]

Atļautais ātrums nav jāpārsniedz

19:05
19.01.2025
15
6
Lasītājs N. raksta:

“Nepiekrītu otrdienas “Dru­vas” numurā izteiktajam viedoklim, ka smagajiem kravas auto nevajadzēja atļauto braukšanas ātrumu palielināt līdz 90 km/h, bet atstāt iepriekšējo – 80 km/h. Domāju, tieši tagad atļautais ātrums ļauj nodrošināt vienmērīgu satiksmes plūsmu. Ja kravas mašīna brauc ar 90 kilometriem stundā, tā nevienam nebūtu jāapdzen, jo arī citiem transporta līdzekļiem uz divvirzienu ceļiem nav […]

Ar kādu ātrumu brauc kravas mašīnas

11:35
15.01.2025
75
1
J. raksta:

“Lasu par traģisko avāriju uz Ventspils šosejas, kurā bojā gāja skolotāja un mirusi arī viena skolniece, bet vēl dažām meitenēm nopietni jāārstējas slimnīcā. Laikam jau vainīgais būs mikroautobusa šoferis, kurš veda dziedātājas, jo, kā stāsta mediji, busiņš bijis braukšanai pretējā joslā un satriecies ar kravas mašīnu. Bet gribu gan teikt vienu lietu, vai bija pareizi […]

Jālabo pārbrauktuve

11:35
15.01.2025
29
Lasītāja raksta:

“Tā arī mēs, liepēneši, nevaram sagaidīt, kad “Latvijas Dzelzceļš” salabos pārbrauktuvi. No un uz būvmateriālu rūpnīcu sezonas laikā brauc daudz kravas mašīnu, pa Cēsu-Valmieras ceļu bieži pārvietojas kokvedēji, pārbrauktuves segums kļūst aizvien sliktāks,” pau­da lasītāja.

Sludinājumi