Šī muiža vēstures dokumentos pieminēta jau 16. gadsimtā, zviedru laikos. Tā atrodas netālu no Lejasburkānu pilskalna (pagastā ir vēl divi – Ozolu un Bitēnu pilene). Nosaukums varētu būt cēlies no īpašnieku Brinkenu vārda. Muižai bijuši vēl divi nosaukumi – Susteles un Pāvītes. Līdz 1932. gadam bija Briņģu pagasts, muižā atradās pagasta centrs. Skola Briņģos pastāvēja līdz 1939. gadam.
Kad Briņģu pagasts tika likvidēts, muižu īpašumā ieguva pagasta ziņneša Beķera ģimene. Visus nākamos gadu desmitus Beķeri te dzīvojuši. Pašlaik dzīvo divi no dzimtas – Līga un Ivars.
Līga ir Inešu pamatskolas pirmo četru klašu skolotāja, māca arī mājturību. Ivars strādā vietējā kokapstrādes firmā par šoferi. Bērni jau lieli – Ģirts strādā Anglijā celtniecībā, Liene studē LU sabiedriskās attiecības un žurnālistiku.
Līdz pagājušajam gadam Beķeriem vēl bija saimniecība, arī govs. Nu no tādas saimniekošanas atteikušies, jo abi strādā nopietnos algas darbos, visas dienas aizņemtas. Tagad kopj tikai dārziņu, pašu vajadzībām izaudzē kartupeļus un dārzeņus (pavisam ir desmit hektāri zemes).
Muižas dzīvojamās mājas un saimniecības ēku saglabāšanā visus iepriekšējos gadu desmitus daudz darījusi Beķeru dzimta. Kara laikā cietis viens ēkas gals, jo te pāri gājusi frontes līnija. Beķeru lietošanā ir lielā istaba, divas mazās un virtuve. Lai māju sakārtotu pilnīgi, vajag daudz naudas, jāieliek daudz darba.
Katru rītu Līga un Ivars sēžas katrs pie savas automašīnas stūres un dodas uz darbu, darbdienas beigās mēro ceļu atpakaļ. Līga izsakās, ka dažkārt var izmantot skolas autobusu, kurš bērnus savāc arī šajā ceļa posmā.
Žēl, ka aizaug netālais Briņģu ezeriņš. No blakus esošās kopsaimniecības fermas, kas bija viena no lielākajām, pāri palikuši mūri, dažviet tikai pamati.
Komentāri