Pirmdiena, 17. novembris
Vārda dienas: Hugo, Uga, Uģis

Borisa un Ināras Teterevu fonds atvēl 400 000 latu kopienu filantropijai reģionos

Druva
13:33
17.04.2012
50
Let 7864712

Borisa un Ināras Teterevu fonds atvēl 400 000 latu kopienu filantropijai reģionos tuvāko piecu gadu laikā, pastāstīja fonda direktors Mareks Indriksons. Pašlaik Latvijā jau darbojas pieci kopienu fondi Talsos, Valmierā, Alūksnē un Apē, Lielvārdē un Liepājā. Saskaņā ar sadarbības līgumu uz katru latu, ko novadu fondiem ziedos Boriss un Ināra Teterevi, tiem no citiem finansējuma avotiem ir jāpiesaista divi lati. Šodien Boriss Teterevs parakstīja sadarbības līgumus ar Talsu novada un Valmieras novadu fondiem, kuri darbosies kā mācību bāzes ar mērķi Latvijā veidot jaunas organizācijas sabiedrības interešu aizstāvībai. Ir nākusi klajā rokasgrāmata "No iedzīvotāju foruma līdz kopienu filantropijai: iespējas un pieredze Latvijā” un izveidota interneta vietne “www.kopienufondi.lv”. Šī gada martā Borisa un Ināras Teterevu fonds izsludināja grantu konkursu “No iedzīvotāju foruma līdz kopienu filantropijai”, kurā sniegs atbalstu iedzīvotāju forumu norisei darbīgās kopienās un turpmākajos gados jaunu kopienu fondu izveidei un darbībai. Konkursa mērķis ir nostiprināt un paplašināt kopienu filantropiju Latvijā, atbalstot iedzīvotāju forumu rīkošanu un radot pamatu jaunu kopienu fondu veidošanai Latvijas pilsētās un novados. Iecerēts 2012. gadā atbalstīt 3-4 iedzīvotāju forumu norisi, kuros iedzīvotāji paši izlemtu par nepieciešamajiem uzlabojumiem savā tuvākajā apkārtnē un vienotos, ko no tā brīvprātīgi var paveikt paši. Iedzīvotāju forums, kurā pulcējas vietējās kopienas iedzīvotāji, ir sabiedrības līdzdalības un sadarbības veicināšanas modelis starp dažādām sabiedrības grupām un sektoriem – pašvaldību, nevalstiskajām organizācijām un uzņēmējiem. Forumā nosaka vietējās kopienas attīstībai svarīgākās prioritātes un to risinājumu iespējas. Iedzīvotāju līdzdalībai ir cieša saikne ar kopienu filantropijas būtību, jo mērķtiecīga labdarība veiksmīgi attīstās tikai tādā sabiedrībā, kas ir aktīva, saliedēta un atbildīga, skaidroja fonda direktors Indriksons. Projektu pieteikumu iesniegšanas termiņš – 2012. gada 25. maijs. Kopienu fonds ir neatkarīga labdarības organizācija, kas darbojas noteiktā ģeogrāfiskā teritorijā – pilsētā vai novadā, piesaistot līdzekļus no vietējiem ziedotājiem un piešķirot tos vietējām nevalstiskām organizācijām vai neformālām sabiedrības grupām, lai īstenotu sabiedriskā labuma mērķus, kas veicina vietējo attīstību un dzīves kvalitāti konkrētajā teritorijā. Latvijā visbiežāk kopienu fondus dēvē par “novadu fondiem”. No 2003. līdz 2011.gadam atbalstīti 597 kopienu projekti. Pavisam kopienu fondi savu apkaimju projektiem piesaistījuši 1 002 778 latus. Borisa un Ināras Teterevu fonda misija ir stiprināt kultūras, izglītības, sociālās atbildības un inteliģences jēdziena nozīmi gan Latvijā, gan ārpus tās. Fonds atbalsta kultūras un izglītības jomas, uzlabojumus publiskajā pilsētvidē, sniedz atbalstu kopienu attīstības organizācijām pilsētās un lauku apvidos, dzīvnieku aizsardzībai un sniedz atbalstu sociālajām grupām, kurām tas visvairāk nepieciešams. Filantropu Teterevu ģimene vēlas ar sava fonda darbības piemēru veicināt labdarības idejas uzņēmēju vidū Latvijā. LETA

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Skanīgi, patriotiski un vīrišķīgi

00:01
17.11.2025
20

Jaunpiebalgā Lāčplēša dienā un Valsts svētku koncertā dzied zēnu un vīru koris. Dziedātājus rudenī kopā aicina diriģente Aija Sila, tiek mēģināts klātienē un neklātienē, lai dziesmas izskanētu svinīgi un plaši. Lāčplēša dienā jaunpiebaldzēni lāpu gājienā dodas pie pieminekļa brīvības cīņās kritušajiem, pēc tam Jaunpiebalgas Svētā Toma evaņģēliski luteriskajā baznīcā notiek koncerts, kur plecu pie pleca […]

Paaudzēm vajag satikties. Ik svētdienu un arī svētkos

00:00
17.11.2025
115

Priekuliešu Daces un Alfrēda Jurciņu ikdienu piepilda prieks par bērniem, mazbērniem un dzīvi savā valstī, Latvijā. Atmiņas par dzimtā pārdzīvoto, par padomju gadu represijām sevī nes klusi. Sarunā ar “Druvu” izskan spēcīga apziņa par latvisko identitāti, par ģimenes vērtībām. Gan Latvijas Poli­tiski represēto apvienības Cēsu biedrības bijušās priekšsēdētājas Daces Jurciņas, gan vīra Alfrēda dzimtu un […]

No skolas par senioru namu

00:00
16.11.2025
79
1

Novembra ieskaņā daudzu interesentu – bijušo audzēkņu, citu vietējo iedzīvotāju, dažādu iestāžu darbinieku – klātbūtnē tika atvērts un izrādīts jaunais senioru nams “Piebalga”, kas tapis bijušās Piebalgas skolas ēkā. Atvēršanas brīdis ir ļoti simbolisks, jo pirms 154 gadiem novembrī šajās telpās tika atvērta skola, sacīja Jaunpie­balgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere: “Va­ram būt lepni, ka […]

Vienmēr būs, ko atklāt

00:00
15.11.2025
42

Āraišu ezerpils arheoloģiskajā parkā rudens ir laiks atskatam uz paveikto un brīdis domām par jauniem plāniem. Trešo rudeni zinātniskajā pēcpusdienā vēsturnieki, arhe­ologi, muzeologi pavēra kādu    Āraišu pagātnes lappusi, gan izzināto, gan vēl pētāmo. Šī rudens zinātnes pēcpusdiena bija veltīta arheologam, Āraišu ezerpils pētītājam un    augšāmcēlējam Jānim Apalam, viņa mūža darbam – arheoloģiskā parka […]

Komiksi lauž laika sienu

00:00
14.11.2025
20

Cēsu muzejā atklāta franču mākslinieka Žoela Aleksandrā izstāde “Cēsis 1577”. Tajā zīmējumos atainoti notikumi Cēsu pilī 1577.gadā, kā tos aprakstījuši dažādi hronisti. “Mums šķiet, ka komiksi sais­tās ar jokiem. Francijā komiksu mākslai ir senas tradīcijas. Komikss satuvina laiku, sagrauj laika sienu starp 1577.gadu un šodienu. Kaut zīmējumos attēloti notikumi tālā pagātnē, saprotam, ka tajos ir […]

Saksofonisti pieskandina dzelzceļa staciju

00:00
13.11.2025
142

Tos, kuri svētdien (09.11.) pusdienlaikā bija Cēsu dzelzceļa stacijā, sagaidīja skanīgs pārsteigums. Daudzi bija atnākuši, lai būtu klāt nebijušā notikumā. Te muzicēja 65 dažādu paaudžu saksofonisti no visas Vidzemes. Novembris ir saksofona radītāja Ādolfa Saksa dzimšanas mēnesis. Šogad viņam 211.jubileja.Pirms trim gadiem A.Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas pedagogi Jānis Jansons un Zintis Žvarts sarunā saprata, ka  […]

Tautas balss

Skatītājam sarežģīti

09:19
17.11.2025
17
Teātra cienītāja K. raksta:

“Apmeklēju Cēsu novada amatierteātru skati. Priecājos par daudzveidīgajiem kolektīviem, interesantajiem iestudējumiem. Mūsu tautā tiešām ir daudz talantu: gan uzvedumu autori, gan režisori, gan aktieri savu darbu dara ar aizrautību un azartu. Bet tomēr viena iebilde par to, kur notika skates izrādes. Pro­tams, labi, ka tās skatāmas novada attālākajos pagastos, bet, no otras puses, Cēsis tomēr […]

Pilsētai vajag jaunu svētku rotu

09:29
14.11.2025
27
Seniore raksta:

“Nauda jātaupa, skaidrs, bet gribētos gan, lai Cēsīs beidzot būtu kaut kas jauns valsts svētku noformējumā. Nezin cik gadu Vienības laukumā redzams viens un tas pats. Savukārt karogi ap laukumu jau sen neliek domāt par svētkiem, tie kļuvusi par ikdienas daļu. Domāju, daudzi cēsnieki uz 18.novembri gribētu redzēt krāšņāku pilsētu,” sprieda seniore.

Par maz informācijas

09:28
13.11.2025
25
1
Cēsniece J. raksta:

“Izlasīju par Cēsu pilsētas padomes sēdi.Būtu zinājusi, ka tāda notiek, būtu aizgājusi. Informācijas par to vai nu nebija, vai bija par maz, lai cilvēks, kurš ikdienā neseko visiem notikumiem pilsētā, to pamanītu. Ja nevar citādi, var taču izlikt afišas, garāmejot tās cilvēks ierauga. Feisbuks taču visiem nepaziņo, ja neesi īstajā “burbulī”, vēsts pie tevis neatnāks,” […]

Kam piederēs teritorija pie Raiskuma ezera

09:28
13.11.2025
33
Pārgaujas apvienības iedzīvotāja raksta:

“Gaidām, kad kāds pateiks, kas notiks ar pašvaldības zemi Raiskuma krastā. Vai to mainīs pret privātīpašumu pie Cēsu pilsētas stadiona? Ezermala gan bijusi nomā, bet nomnieks vienmēr ļāvis izmantot teritoriju ikvienam, tā bija apkaimes iedzīvotājiem pieeja ezeram, atpūtas vieta. Kāpēc cēsnieku intereses par vienu zemes pleķīti ir pirmajā vietā? Vai pilsētas stadionam ir kādi lieli […]

Medijam ir spēks

09:27
12.11.2025
21
Lasītājs raksta:

“Pērn un šī gada sākumā zvanīju “Druvai” par to, cik sliktā stāvoklī ir Liepas dzelz­ceļa pārbrauktuve. Šovasar beidzot to salaboja. Domāju, savs nopelns tajā ir arī avīzei. Paldies!” pauda lasītājs.

Sludinājumi