Mūsu rajonā ceļa Priekuļi – Rauna 6. kilometrā
8. maijā notika nebijis ceļu satiksmes negadījums – no ceļa nobrauca Latvijas propāna gāzes mašīna, kas pārvadāja gāzes balonus. Neviens negadījumā necieta, tomēr situācija vērotājam no malas izskatījās bīstama un neparedzama, jo mašīna bija apgāzusies un daži baloni no tās arī izkrituši.
Lai noskaidrotu, vai ceļa negadījums varēja izraisīt bīstamas sekas un kāds bija tā iemesls, ”Druva” vērsās a/s Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD), SIA ADR.LV, kas veic autovadītāju apmācību, SIA Latvijas propāna gāze, kā arī Cēsu rajona policijas pārvaldē.
Policijas pārvaldes kārtības policijas biroja 3. nodaļas inspektors Vadims Zevjakins atzīst, ka situācija pirmajā mirklī izskatījusies bīstama, jo kravas automašīna bija apgāzusies un gāzes baloni izkrituši: ”Vaicāju automobiļa vadītājam, vai situācija ir bīstama. Viņš atzina, ja kritiena dēļ būtu bijusi lielāka kūleņošana, tad sekas būtu grūti prognozēt, varētu būt lielāka nelaime.
Noskaidrojām, vai par notikušo paziņots atbildīgajiem dienestiem, priekšniecībai, vai nav kāda noplūde un kā viņš uztver situāciju. Autovadītājs arī apgalvoja, ka apdraudējuma nav, un par balonu drošību šaubu viņam nebija.”
Latvijas propāna gāzes Cēsu apkalpes zonas vecākais meistars Andis Karps arī skaidro, ka situācija nebija tik bīstama, kāda tā izskatījās nespeciālistam: ”Gāzes baloni bija fiksēti. Situācija nebija bīstama, jo baloni ir paredzēti daudz lielākām slodzēm, un šinī gadījumā nenotika pat vismazākā gāzes noplūde.”
Nelaime nenotika, tomēr būtisks jautājums, kā vispār šāda situācija varēja izveidoties. Kas vainojams ceļu satiksmes negadījumā? Gan inspektors, gan A.Karps atbild, ka tā bijusi tehniska problēma un automašīnas vadītājs ir izdarījis visu, lai būtu pēc iespējas mazākas negatīvas sekas.
V.Zevjakins par negadījuma iemeslu min nolietotu automašīnas detaļu: ”Vadītājs to nevarēja paredzēt. Ritenis nolūza, bremzēt un stūrēt nebija iespējams. Uzskatu, ka vadītājs tik, cik nu lietas labā varēja darīt, bija paveicis.
Tomēr pēc ceļu satiksmes noteikumiem atbildība gulstas uz vadītāju, jo viņam transporta līdzekļa tehniskais stāvoklis ir jāpārbauda pirms izbraukšanas, kā arī braukšanas laikā.”
Arī A.Karps norāda, ka: ”tas varēja notikt jebkurai tādas konstrukcijas mašīnai. Tai viss bija kārtībā, bet norauta tika grozāmās priekšējās ass vītne un sprosttapa. Tādēļ arī nolūza ritenis”. A.Karps piekrīt, ka mašīnas, ar kuru pārvadā gāzes balonus, ir vecas, tomēr drošas, turklāt regulāri rūpējas, lai automobiļus uzturētu tehniskā kārtībā.
”Autovadītājs atzina, ka problēmu prognozēt nebija iespējams, jo automašīnas vadāmība neliecināja par to, ka vadīšanas mehānisms – ritenis – varētu nolūzt, līdz ar to, tuvojoties vienam no krustojumiem ar galveno ceļu Priekuļi – Rauna, nospiežot bremžu pedāli, vienā laikā gan nedarbojās darba bremžu sistēma, gan pilnībā tika paralizēta automašīnas vadīšana. Vienīgā izvēle, kā skaidroja pieredzējušais autovadītājs, bija nobraukt lejā grāvī un darīt to, cik nu iespējams garākā posmā, līdzenāk, nevis uzreiz strauji, kā ūdenī lecot. Beigās tomēr automašīna apgāzās un gāzes baloni izkrita,” situāciju skaidro V. Zevjakins.
A.Karps skaidro, ka Rīgas Tehniskās universitātes Autotransporta institūta lektors, inženieris Ēriks Vonda secinājis, ka bojājums radies nekvalitatīva vītņotās daļas savienojuma dēļ, turklāt: “Automobiļa vadītājs automobiļa lietošanas laikā praktiski nevarēja konstatēt problēmu, tas būtu bijis iespējams vien uz automobiļa pārbaudes stenda.” Inspektors stāsta, ka autovadītājs ir profesionāls un pieredzējis. SIA ADR.LV, kas nodarbojas ar autovadītāju apmācību, vadītājs Andrejs Ķirsis skaidro, ka atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem notiek speciālas apmācības, ja autovadītāji pārvadā noteiktu daudzumu gāzes balonu: ”jo tas ir bīstamo kravu pārvadājums”.
Jāsecina, ka jautājums par bīstamajām kravām tomēr tiek izprasts dažādi, jo CSDD transportlīdzekļu kontroles un sertifikācijas inspekcijas priekšnieka vietnieks Aldis Adiņš skaidro, ka transporta līdzekļiem, kas pārvadā gāzes balonus, nav nepieciešams sertifikāts par bīstamās kravas pārvadāšanu. Šādi sertifikāti tiekot izsniegti transportlīdzekļiem, kuri pārvadā: ”benzīna mucas, cisternas un citas specifiskas kravas, bet automašīnas, kas pārvadā safasētas kravas, nepakļaujas nosacījumiem par bīstamo pārvadājumu. Tehniskās prasības šādām automašīnām ir tādas pašas kā jebkuram kravas automobilim – reizi gadā ir jāiziet tehniskā apskate”. Taču A.Karps skaidro, ka arī LPG šoferi ir izgājuši apmācības ADR.LV, turklāt apstiprina, ka gāzes baloni ir bīstamā krava.
V.Zevjakins skaidro, ka normatīvo aktu prasības bija izpildītas, vadītājam bijusi atļauja pārvadāt bīstamās kravas, turklāt arī noteiktā termiņā bija veikta valsts tehniskā apskate.
”Ja tehniskā apskate ir izdarīta, tad CSDD ir devusi konkrētajai automašīnai atļauju piedalīties ceļu satiksmē.Ar bīstamo kravu pārvadāšanas transporta līdzekļiem problēmu nav – sistēma ir sakārtota, turklāt to uzrauga ne tikai policija, bet arī CSDD, Autotransporta direkcija, turklāt nepieciešamas dažādas licences, lai veiktu šāda veida uzņēmējdarbību,” secina V.Zevjakins.
Komentāri