Pagājušā gada rajona padomes pēdējā sēdē pašvaldību vadītāji apstiprināja Cēsu rajona pašvaldības reorganizācijas plānu.
Gandrīz gadu strādāja darba grupa, kura analizēja un meklēja visām pašvaldībām labākos variantus, kā novadu domēm nodot rajona pašvaldības institūcijas, mantu, tiesības un saistības. Darba grupā strādāja Līgatnes pilsētas domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins, pagastu padomju priekšsēdētāji: Jaunpiebalgas – Laimis Šāvējs, Priekuļu – Māra Juzupa, Raiskuma – Hardijs Vents, Zaubes – Valdis Lācis, Liepas – Andris Rancāns, Vecpiebalgas – Aldis Glāzers. Darba grupu vadīja rajona padomes priekšsēdētājs Andris Neimanis.
Rajona padomes reorganizācijas kārtību nosaka „Rajonu pašvaldību reorganizācijas likums”. Reorganizācijas gaitā izveidotie novadi, saskaņā ar rajona pašvaldības reorganizācijas plānu, pārņem attiecīgā rajona pašvaldības institūcijas, mantu, tiesības un saistības.
“Rajona padomes iestādes, īpašumus, funkcijas un saistības pēc 1.jūlija pārņems izveidotie novadi. Lai gan likums un metodiskie norādījumi nosaka, kā jānotiek reorganizācijai, ir lietas, par kurām pašvaldību vadītāji var diskutēt un kur likums ļauj rīkoties citādāk, ja novadi vienojas,” stāsta Laimis Šāvējs un uzsver, ka pašvaldību vadītājiem nav bijuši īpaši strīdi, bet izskanējuši dažādi priekšlikumi. Kaut reorganizācijas plāns apstiprināts un vērtēšanai nosūtīts uz Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju, vēl divus mēnešus tajā var veikt labojumus.
Rajona pašvaldības reorganizācijas plānu izpildīs no 1.jūlija līdz 31.decembrim.
Rajona pašvaldības darbu no 1.jūlija organizēs un vadīs atbildīgā pašvaldība. To izraugās pārējās pašvaldības. “Atbildīgā pašvaldība uzņemsies papildu darbu, un novadu veidošanas laikā tas nebūt nebūs tik vienkārši,” atzina rajona padomes priekšsēdētājs Andris Neimanis un pauda pārliecību, ka šis pienākums jāuzņemas Amatas novada domei.
“Tam būtu jābūt Cēsu novadam, jo tas pārņem visvairāk,” ierosināja Līgatnes mērs Ainārs Šteins un uzsvēra, ka būs taču arī uzraudzības komisija, kurā darbosies visu novadu pārstāvji. Vairāki pašvaldību vadītāji gan bija ļoti skeptiski, ka izdosies par kaut ko vienoties, atliks vien ministrijai izlemt arī šo jautājumu. Pēc diskusijām šis pienākums uzticēts Amatas domei. “Ar nākamā novada pagastu vadītājiem apspriedāmies un piekritām būt atbildīgā pašvaldība. Kādam tas ir jāuzņemas, ja pārējās rajona pašvaldības mums uzticas, darīsim,” “Druvai” atzina domes priekšsēdētāja Elita Eglīte un piebilda – tas, ka šo atbildību uzņemas lauku pašvaldība, iespējams, dos zināmu līdzsvaru. Nevarēs runāt, kā parasti tas notiek, ka pilsētas dome kaut ko savā labā pārņemot darījusi.
Ar vasaru rajonā būs astoņi novadi – Cēsu, Amatas, Priekuļu, Raunas, Pārgaujas, Jaunpiebalgas, Vecpiebalgas un Līgatnes. Sadalot rajona pašvaldības institūcijas, tika ņemts vērā, kura novada teritorijā tās atradīsies. Cēsu novadam tiks nodota pašvaldības aģentūra „Cēsu veselības aprūpes centrs”, rajona pašvaldības aģentūra „Cēsu rajona slimnīca””, rajona padomes pieaugušo izglītības centrs, reģionālais izglītības centrs, Cēsu sanatorijas internātpamatskola, Cēsu pilsētas pansionāts. SIA „Cēsu olimpiskais centrs” un Veselavas speciālā pirmsskolas izglītības iestāde pēc plāna tiek nodoti Priekuļu novadam, Gatartas pansionāts – Raunas novadam, Raiskuma sanatorijas internātpamatskola – Pārgaujas novadam, SIA „Rehabilitācijas centrs „Līgatne” – Līgatnes novadam.
Cēsu domes priekšsēdētājs Gints Šķenders kolēģus informēja, ka domē apspriesta rajona padomes institūciju pārņemšana un jau ir skaidrs, ka pēc pārņemšanas pieaugušo izglītības centrs un reģionālais izglītības centrs tiks likvidēti, ja sanatorijas internātpamatskolai nebūs valsts finansējuma, tā tiks reorganizēta, jo skolā mācās tikai 20 pilsētas bērni. “Pārņemt slimnīcu un pansionātu Cēsu dome nepretendē ne vairāk, ne mazāk kā citas pašvaldības. Varbūt šīs iestādes varam apsaimniekot kopā. Par to vēl vērts runāt,“ ierosināja Cēsu domes priekšsēdētājs. Tam piekrita Stalbes pagasta padomes priekšsēdētājs
Alfs Lapsiņš, jo nedrīkst nākotnē pieļaut situāciju, ja pašvaldībai kļūst finansiāli neizdevīgi, tā pansionāta vietā ierīko kaut ko citu vai no citām pašvaldībām prasa nesamērīgi augstu maksu.
Reorganizācijas rezultātā
akciju sabiedrības CATA akcijas tiks sadalītas novadiem pēc iedzīvotāju skaita. “Lai nodrošinātu sabalansētus pasažieru pārvadājumus, tas ir labākais risinājums,” atzina Laimis Šāvējs.
“Izglītības pārvaldes pakalpojumi mums visiem būs vajadzīgi. Esmu pārliecināts, ka lauku novadi vienosies par kopīgu institūciju, nevis
katrs dibinās savu,” sacīja Laimis Šāvējs, bet Gints Šķenders pauda viedokli, ka Cēsu domei būs sava izglītības pārvalde.
Tika diskutēts arī par rajona padomes ēku. To paredzēts nodot Cēsu domei, bet ar nosacījumu, ka ēku varēs izmantot visi novadi kopīgām institūcijām, kā arī reģiona padome. Rajona pašvaldības deviņus nekustamos īpašumus reorganizācijas plānā paredzēts nodot attiecīgajam novadam pēc teritorijas piederības, divus (jau iepriekš nodoti) privatizācijai.
Rajona padomei ir saistības – finanšu līzings par atvērta tipa zema lauka magnētiskās rezonanses izmeklēšanas iekārtu „Airis Elite”, kura uzstādīta Cēsu rajona slimnīcā. Šīs saistības pārņems Cēsu novads. Dokumentācija par no 2000. līdz 2007. gadam realizētajiem projektiem glabāsies Cēsu novadā, bet
HEPRO projekts atskaite – Vidzemes plānošanas reģiona administrācijā. Rajona padome
pērnā gada 1.decembrī uzsāka projektu „Vidzemes uzņēmējdarbības un inovāciju
centrs inovācijas caur partnerību”. To turpinās
Cēsu novads.
Reorganizācijas plānu var sākt ne agrāk par 1.martu. Līdz jūnija beigām rajona padomes darbinieki tiks atbrīvoti no darba. Izpilddirektors un atbildīgā pašvaldība vērtēs, kuriem varbūt jāstrādā ilgāk, lai varētu paveikt nepieciešamos darbus.
“Mums ir laiks, lai diskutētu par niansēm rajona padomes reorganizācijā. Veidojot novadus, būs skaidrāk redzams, ko varbūt vajag darīt citādāk, ko kopā,” atzina rajona padomes priekšsēdētājs Andris Neimanis.
Komentāri