Sākoties aukstajam gadalaikam, naktis pārlaist bezpajumtnieku patversmē izvēlas desmit klienti. Pārsvarā cēsnieki un pāris vīri no laukiem.
Cēsu pašvaldības aģentūras “Sociālās palīdzības un pakalpojumu aģentūra” speciālisti atceras akciju, kad vasarā centās apzināt pilsētā mītošos bezpajumtniekus. Toreiz nopietnākas sarunas izdevās vien ar sešiem vīriešiem, kuri atzina, ka jau ilgāku laiku ir bez pastāvīgas dzīvesvietas un ienākumiem. Novembrī, kad termometra stabiņš jau noslīd zem nulles un uzkritis sniegs, jārēķinās, ka atļautos trīs mēnešus naktspatversmē mitināsies vismaz desmit cilvēki. Tajā paša laikā speciālisti ir pilnīgi pārliecināti, ka arī tas nav patiesais bezpajumtnieku skaits, jo vairāki tautā tā sauktie bomži izvēlas dzīvi dārza būdās, šķūņos, alkohola lietotāju perēkļos, lai tikai nebūtu jāievēro nekādi noteikumi, kas varētu pat līdzēt sakārtot šo personu sadzīvi.
“Pilsētu pašvaldības veido naktspatversmes, jo ir tāda nepieciešamība. Uz tām nāk cilvēki, kuri varbūt vismaz centīsies mainīt dzīvi. Lai varētu uzturēties patversmē, ir jāsadarbojas ar sociālo darbinieku, viņiem iesaka sakārtot savus dokumentus. Naktspatversmē ir jāievēro higiēnas prasības, tur nedrīkst ierasties alkohola reibumā. Ir bijuši gadījumi, kad palūdz patversmi atstāt,
ja
klients nepiekrīt, tad patversmes darbinieks sauc policiju. Un naktspatversmi jau veido arī aiz humāna apsvēruma, piemēram, sākoties aukstajam laikam, ja nav māju, cilvēks var arī nosalt,” no vairākiem skatu punktiem uz patversmes darbu raudzījās aģentūras sociālo pakalpojumu daļas vadītāja Laine Zālīte un piebilda, ka naktspatversmes mērķis ir būt atspēriena punktam to cilvēku dzīvē, kuri dažādu iemeslu dēļ nonākuši situācijā, kad nav pat sava jumta virs galvas. “Jāpiekrīt, ka viņu motivācija atrast pastāvīgu darbu ir zema. Daudzi dzīvot citādi izvēlas vien vasarā, kad sameklē darāmo laukos pie saimniekiem. Daži jau zina, kā nāk rudens, tā dzīvos patversmē. Ir klienti, kuri jau iepriekš dzīvojuši toreizējā baznīcas izveidotajā patversmē. Sakiet, kā lai izmaina šo domāšanu? Viņi tādi ir. Un nevar taču neievērot, ka bezpajumtnieki ir mūsu sabiedrībā. Esam lēmuši, ka naktspatversmē Bērzaines ielā
katrs klients varēs dzīvot trīs mēnešus, bet tajā pašā laikā ir skaidrs, ka būs gadījumi, kas jāvērtē kompetenti un individuāli,” pamatoja Laine Zālīte.
“Druva” naktspatversmē ciemojās pēc septiņiem vakarā, kas ir laiks, kad vīrus uzņem patversmē. No rīta līdz pulksten septiņiem patversme ir jāatstāj. Tad sākas viņu ikdienas gaitas. Patversmē pacienā ar siltu tēju, pāris šķēlēm maizes un siltu buljona zupu vakaros. Par nakšņošanu cēsnieki maksā 50 santīmus, rajona iedzīvotāji trīs latus un 50 santīmus, bet, ja naktsmājas būtu nepieciešams piedāvāt cita rajona bezpajumtniekam, tad nāktos šķirties no pieciem latiem.
“Bija jau precedents, cilvēks iedomājās, ka naktspatversmē var palūgt naktsmājas un samaksāt. Izveidotajā naktsmītnē iespējams vietu atrast vien klientiem, kuriem nav savas dzīvesvietas,” paskaidroja Laine Zālīte. Otrdienas vakarā “Druva” uzrunāja vairākus vīriešus, kuri, kā vien varēja, centās izskaidrot, kāpēc palikuši bez mājām, bez ģimenes, bez darba un dabūjuši lūgt pajumti pašvaldības iestādē.
“Negribas patversmē, gribētu normālu dzīvokli, bet sieva mani atstāja bez nekā. Par vienu aliņu tas notika… Sutkas, un nav vairs dzīvokļa. Cietu avārijā un nevaru normāli parunāt. Pastrādāt varu vienalga ko. Arī tagad strādāju,” sacīja cēsnieks Jevgēnijs, taču neteica, kur nopelna iztikšanu un nevarēja noslēpt, ka jau ceturto ziemu nakšņo patversmē. Lai arī tā mainījusi savu atrašanās vietu, Jevgēnijs uz to ir iestaigājis taku, un neizklausījās, ka tradīciju izdosies mainīt.
“Man tagad dzīvē slikti klājas. Būs taču arī labāk. Katram pa savam dzīves rats griežas. Arī ar jums var tā notikt, ka kritīsiet tikpat zemu, cik mēs! Bet tas, kas notika, ir mana personiskā lieta, man pašam ir pretīgi. Te dzīvoju neilgi. Tagad man sāp arī kāja, bet esmu strādājošs cilvēks. 30 gadus nostrādāju uz būvēm un tagad strādāšu,” sacīja cēsnieks, kurš neparko nevēlējās nosaukt savu vārdu, bet tajā pašā laikā teica atzinīgus vārdus par patversmes darbiniekiem. “Te ir iespēja siltumā gulēt, nomazgāties, paēst. Protams, ka es to novērtēju,” tā noslēpumainais klients. Vairāki vīri atzina, ka dzīvesvietas nav, slikta veselība, vairākiem nokārtota invaliditātes grupa. Pāris klientus aģentūras speciālisti cenšas iekārtot Skujenes pansijā. “Man pansijā noteikti būs labāk. Ko lai dara, ja nav kur dzīvot? Esmu Cēsīs uz ielas, jo aizvadītajā ziemā man Ģikšos nodega māja. Kur dzīvot nav. Ko daru pa dienu? Visu, ko pilsētā piedāvā. Visbiežāk pakrāmēju malku,” sacīja Ivars. Sociālās aģentūras speciālisti uzsvēra, ka naktspatversmes klientiem piedāvā līdzdarboties arī sabiedriskajos darbos. Vīri palīdzējuši sakopt kādu pilsētas stūri, bet milzīgi atsaucīgi uz lapu grābšanu vai krūmu izzāģēšanu naktspatversmes klienti nebūt nav.
“Šodien haltūra nebija, jo sniga. Man mērķis noteikti ir dabūt pastāvīgu darbu. Ja galvā nav alkohola, tad ir arī enerģija. Man vienīgā problēma, ka nav kur dzīvot. Cēsīs īrēju dzīvokli, bet beidzās līgums. Grasos runāties ar draugiem, radiem Rīgā, varbūt, ka izdosies dzīvot un strādāt tur,” mērķtiecīgāk uz dzīvi raudzījās Igors, kurš izklausījās pēc viena no uzņēmīgākajiem, bet diemžēl arī gados jauns patversmes iemītnieks.
Patversmē strādā trīs aprūpētājas – dežurantes. Ināru Liepu satikām, runājoties ar klientiem, gatavojot vīriem pāris sviestmaizes.
“Cilvēki ir atšķirīgi un attieksme ir dažāda. Man patīk palīdzēt, tāpēc priecājos, ka varu te strādāt, varu atbalstīt cilvēku, lai viņš var nostāties uz kājām. Manuprāt, varbūt puse dzīvi vismaz daļēji spēs mainīt. Mājas jau tomēr cilvēkam ir vajadzīgas. Un man prieks, ka vairāki no klientiem to novērtē. Ja cilvēks nonāk bezizejā, tad šī noteikti ir vieta, kas palīdz ķepuroties no nelaimes,” sacīja aprūpētāja – dežurante Ināra Liepa un piebilda, ka par tiem, kas uz ielas palikuši, parūpēties tomēr ir sabiedrības pienākums.
Pašlaik sociālās palīdzības aģentūra izveidoto naktspatversmi nosauc tikai par pagaidu sociālā pakalpojuma sniedzējiestādi. Tiek plānots izveidot plašāku un daudzfunkcionālāku māju, kur izmitināt un uzklausīt cilvēkus, kuri, gribi vai negribi , ir sabiedrības, arī Cēsu sabiedrības daļa.
Komentāri