Pirmdiena, 21. aprīlis
Vārda dienas: Mirta, Ziedīte, Meija

Bērnības sapnis kļuvis par aizraušanos

Druva
00:00
09.01.2009
7
200901082316252333

„Es jau sen gribēju, lai kāds par to uzraksta. Vēlētos ieteikt tiem cilvēkiem, kurus māc depresija, garlaicība vai vientulība – nopērciet vienu puzlīti. Varbūt pašiem neienāk prātā tāda nodarbe, bet aizrausieties, turklāt iesācējam ar vienu pietiks ilgam laikam,” saka cēsniece Valda Šuste.

Ciemojoties pie Valdas, var justies gan kā gleznu, gan fotogrāfiju galerijā. Dzīvokļa sienas izrotātas ar visdažādākajām saliktām puzlēm, ir pat „Mona Liza”. Nevaru vien nobrīnīties, kā var salikt attēlu, kura vienu daļu aizņem, manuprāt, pavisam vienādi zilas debesis vai puķu raibums.

„Man bija deviņi gadi, kad uzdāvināja pirmo puzli – „Sarkangalvīte un vilks”. Tā bija ļoti koša, laikam izgatavota no finiera, ne no kartona, kā tagad. Tas bija 1941. gada 2.aprīlī. 14.jūnijā mūs deportēja uz Sibīriju. Visu laiku atcerējos savu puzlīti. Lai būtu ar ko spēlēties, mēģināju no koka uztaisīt domino, bet iecirtu pirkstā, tā nekas nesanāca. Tā nodzīvoju 50 gadus, nevienu puzli neredzot, tikai atceroties to seno. No Sibīrijas atgriezos 1957. gadā. Esmu pieminēta Dzintras Gekas grāmatā „Sibīrijas bērni.” Tagadējās mūsu brīvvalsts laikā pirmo ieraudzīju puzli „Toms un Džerijs”, tūlīt to nopirku un beidzot piepildīju savu bērnības sapni,” stāsta Valda.

„Sākumā puzli no tūkstoš gabaliņiem saliku nedēļā, tagad – labi ja mēnesī, jo pasliktinājusies redze,” viņa turpina. „Lūk, jūs man pretī pie galda sēžat, bet es neredzu, vai acis jums vaļā vai ciet. Varat man kaut vai mēli parādīt, tāpat neredzēšu,” Valda smejas. Pašlaik saliktas vairāk nekā 105 puzles, pavisam vairāk nekā 100 tūkstoši gabaliņu. Lielākā bijusi no trim tūkstošiem. „Man patīk tās emocijas, ko gūstu no salikšanas – ka atrodu, ka varu to izdarīt. No rīta ceļos agrāk, ja mani gaida iesākta puzle. Vasarā, kaut saule spīd, ja puzles nav, jūtos bēdīga. Laikam esmu atkarīga no tām. Puzles, kurās attēlotas gleznu reprodukcijas, salikt ir grūtāk, viegli likt ēkas, pilis, mašīnas. Grūti – dabas skatus. Jūs brīnījāties par zilajām debesīm pie ērgļa. Tas nebija grūti, jo gabaliņi diezgan lieli. Ir tādas, kam gabaliņi dažādu izmēru, var salikt pēc taustes – sader vai ne. Citus sašķiroju pēc raksturīgām krāsām un tad lieku pa fragmentiem. Dažai vispirms maliņas, citai atkal tā nevar. Salīmēju kopā ar papīru. Gadās, ka iesākta puzle nokrīt uz grīdas, tad jāsāk no jauna. Tas nekas, uzņēmības man pietiek.”

Mazmeita uztaisījusi burtnīcu atsauksmēm. Pagājušajā gadā viesojies raidījums „Bez tabu.”. Skolēniem ir interesanti aplūkot Valdas kolekciju. Savdabīgs eksponāts ir puzle, kas attēlo zemeslodi. Tumsā kontinenti spīd. Ir puzles, kurām trūkst kāds fragments, taču pamanīt to nevar, tikai sataustīt. Puzles nav lētas, dažreiz kolekciju papildina māsīca no Amerikas vai meita un mazdēls no Anglijas.

„Tretjakova galeriju gribējās redzēt, bet nesanāca, tad nu saliku galeriju savā mājā”, joko Valda. „Sistematizēts jau nekas nav, kuru salieku, to pielieku pie sienas. Lielām vairs nav vietas.”

Valda ir bagāta ne tikai ar savdabīgo hobiju. Viņai ir dēls, divas meitas, astoņi mazbērni un trīs mazmazbērni.

Ar Valdu saruna raisās ne vien par vaļasprieku. Vai dvēsele ir nemirstīga? Kāpēc Dievs neiznīcina sātanu? Kāpēc virs dievlūdzējiem sabrūk baznīca? Runājām par tādiem un vēl līdzīgiem jautājumiem. „Pirms jūs nācāt, es jautāju Dievam – kā lai es Tavu vārdu nesu pasaulē? Un re, kā mēs bez piepūles runājam par Dievu,” Valda saka. Viņa kopā ar ticības biedriem studē Bībeli, jo tā bieži vien runā līdzībās un ir jāizskaidro. „Kam mūsdienās prasīt gudru, sirsnīgu padomu? Varbūt mācītājam? Lai nu kā, vajag ticēt, tas palīdz dzīvot, un lūgšanas piepildās,” saka Valda. „Es pasaku paldies par nodzīvotu dienu, par to, ka tajā nekas slikts nav noticis. Visvairāk man vajadzīga garīgā barība. Man nepatīk sarunas par grūtiem laikiem. Es esmu ēdusi zāli un kartupeļu mizas, trūkums mani nebaida. Materiālās vērtības man nav ne pirmajā, ne otrajā vietā, vissvarīgākās – garīgās vērtības,” viņa iedvesmo arī mūs.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Improvizēti pasniedz “Zelta āķis” balvas

00:00
19.04.2025
20

Teātra diena “Nenopietni par nopietno” Mārsnēnos aizritēja ar humora pieskaņu, iespēju skatītājiem iesaistīties arī mēģinājuma procesā un improvizētas balvas “Zelta āķis”  pasniegšanu. Pasākuma pirmajā daļā “Atvērsim priekškaru!” ikvienu aicināja ieskatīties mēģinājuma norisēs. “Tādējādi radīja nelielu priekšstatu par mēģinājumu procesu, arī skatītājiem ļaujot iejusties kādās lomās,” teic Mārsnēnu amatierteātra režisore Ingrīda Zilgalve. Otrajā daļā “Pacietības mērs” […]

Ar lina sajūtu agrāk un šodien

00:00
18.04.2025
19

Lins, vai tas būtu lina dvielis, galdsega vai galdceliņš, laiku laikos ir bijis katrā latvju mājā, arī Piebalgā. Tādēļ Jaunpiebalgas Kultūras centrā, kas reizē ir Cēsu novada metodiskais centrs tautas lietišķās mākslas studijām, aizvadīts seminārs “Baltie lina audumi Vidzemē agrāk un šodien”. Cēsu novada un kaimiņu novadu tautas lietišķās mākslas kolektīvi ieklausījās etnogrāfes Aijas Jansones […]

Likumpārkāpēju izdoma un policistu profesionālisms

00:00
17.04.2025
48

Esam jau informējuši “Druvas” lasītājus par Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes darba rādītājiem pagājušajā gadā. Kopumā vērojama noziedzības samazināšanās, un, kā uzsvēra Vidzemes reģiona pārvaldes priekšnieks Imants Mitrošenko, dzīvojam drošākajā Latvijas novadā. Taču ir noziedzības tendences, kas rada iedzīvotāju pamatotu satraukumu, jo tieši vai netieši skar daudzus. Šoreiz par policijas darba aktuālajiem virzieniem -narkotiku izplatības […]

Zemkopības ministrs Armands Krauze apmeklē PKS “Straupe”

21:41
16.04.2025
65

Šodien zemkopības ministrs Armands Krauze apmeklēja piensaimnieku kooperatīvo sabiedrību “Straupe”, lai personīgi iepazītos ar uzņēmuma darbu un apliecinātu tā ražoto produktu drošību un atbilstību pārtikas drošības standartiem. Tikšanās laikā tika pārrunāta situācija, kad, ievērojot Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) norādījumus, uz laiku tika apturēta manuālās fasēšanas līnija. Ministrs tika iepazīstināts ar uzņēmuma veiktajiem pārtikas drošības […]

Deg ēka Cēsu centrā, bet Vecpiebalgā ugunsgrēkā cieš cilvēks

00:00
16.04.2025
156

Cēsu vecpilsētas iedzīvotājus naktī uz piektdienu, 11.aprīli, satrauca ugunsdzēsības mašīnu sirēnas, bet tos, kas dzīvo Rīgas ielā tuvāk Līvu laukumam, šausmināja liesmas. Plkst. 2.56 Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) bija saņēmis izsaukumu uz Rīgas ielu 41. Tur ar atklātu liesmu dega divstāvu neapdzīvota ķieģeļu ēka 300 m2 platībā. Māja piebūvēta trīsstāvu dzīvojamai ēkai, pirms […]

Auto un moto sporta pārstāvji un entuziasti apvienosies nebijušā pasākumā - “Rauna Rūc!”

15:05
15.04.2025
62

Vairāk nekā 20 raunēnieši – auto, moto sportisti un entuziasti, kuri ar savu tehnisko aizraušanos zināmi arī pasaulē, šajās Lieldienās, 20. aprīlī, apvienosies īpašā pasākumā “Rauna Rūc!”. Pasākums vienos gan lielus, gan mazus kam tuva motoru rūķoņa, bet galvenokārt, tie būs kā kopā sanākšanas svētki pašiem motoru sportu pārstāvošajiem raunēniešiem. “Rauna Rūc!” organizatori aicina ikvienu […]

Tautas balss

Vazā aiz deguna

15:10
16.04.2025
17
K. raksta:

“Pēc pēdējo dienu Krie­vijas uzbrukumiem Ukrainai nepārprotami redzams, ka ASV prezidents, solot apturēt karu, izvirzījis sev pārāk augstu mērķi. Putins vazā Trampu aiz deguna, ASV kļūst smieklīgas Krievijas un visas pasaules acīs. Te nu tiks parādīts, kurš ir tas stiprais, Krievijas diktators neatkāpsies,” sacīja K. un piebilda, ka tāpēc Eiropai jākļūst divtik stiprai.

Atkal deg pērnā zāle

15:09
16.04.2025
17
23
Lasītāja raksta:

“Atkal jau dedzina kūlu! Kā nav lietus, tā kāds pamanās pielaist uguni pērnajai zālei. Tas nav izturami. Vai tiešām nav iespējams ierobežot šos nejēgas? Sadeg dažādas dzīvas būtnes – kukainīši, vardes un citas. Un var izcelties liels ugunsgrēks. Daudz nevajag, lai vējš dzirksteles aiznestu uz tālāku vietu, piemēram, šķūni, māju,” sašutusi pastāstīja lasītāja, bet nevēlējās […]

Vienmēr zied puķes

15:09
15.04.2025
14
Anna raksta:

“Priecājos par Cēsu skaistajiem puķpodiem. “Kliģenu” saimniecība prot uzpost pilsētu un noturēt to skaistu līdz ziemas salam. Puķes regulāri aprauga, apkopj, ziedi vienmēr grezni. Cik labi, ka par pilsētvidi rūpējas vietējais uzņēmums,” viedoklī dalījās Anna.

Kur koks, kur plastmasa

08:05
12.04.2025
20
Lasītāja K. raksta:

“Cēsīs, Rožu lakumā, uzcelta mājiņa, kurā runās par vides problēmām. Bet namiņam izmantota arī plastmasa. Vai tas pareizi, ka vieta, kur runā par vidi, nav pilnībā būvēt no dabīgajiem materiāliem,” pārdomās dalījās lasītāja K.

Priecē dejotāji

09:20
07.04.2025
22
Lasītāja J. raksta:

“Ar prieku skatījos aizraujošo deju ansambļa “Raitais solis” jubilejas koncertu!  Tas bija izcils, gan mākslinieciski izstrādāts, gan emocionāli saistošs. Cik burvīgi, ka dejošanas tradīcija Cēsīs gadu desmitos uzturēta tik augstu,” pauda lasītāja J.