Līdzinās pieaugušo pasaulei
Sociālo, ekonomisko, tikumisko faktoru mijiedarbību, kādā aug jaunā paaudze, pētījusi Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas direktore Agita Zariņa, kuras pašas vērtību sistēma lielā mērā radusies Rozulā.
Materiāli nodrošinātās ģimenēs šodienas bērniem ir pieejamas visas pieaugušo lietas – dators, televizors, DVD rakstītājs. Tas viss nodrošina bērnam savu dzīvi. Kādreiz bērni daudz vairāk bija iekļauti ģimenes dzīvē. Atliek aizdomāties, cik daudz tagad ģimene dara kopā. Jā, dzīvo vienā platībā, bet vai dzīvo kā ģimene? Atceros, kā mēs kādreiz gatavojāmies braukt pie tālajiem radiem, kad viss jau divas nedēļas iepriekš tika izdomāts. Tas bija ģimenes notikums. Tagad pirms došanās ceļā ģimene ātri iepērkas lielveikalā.
Bērnu rotaļas un rotaļlietas arvien vairāk līdzinās pieaugušo pasaulei. Jau maziņi viņi spēlējas pieaugušo pasaulē ar Bārbiju un viņas draugu Kenu – lellēm, kuras daudz ko prot – smieties, raudāt, čurāt. Līdz ar to ierobežotāka kļūst bērna fantāziju pasaule. Bērni pārāk ātri iepazīst virtuālo pasauli, kurā viegli notiek šaušana, dzīvību atjaunošana. Nebrīnīsimies, ka ģimenes skolēns izveidojies pilnīgi citāds, nekā vecāku priekšstatos. Viņam jādodas uz skolu un jāprot tajā iedzīvoties.
Ja starp pieaugušajiem un bērniem veidojas konfliktsituācijas, atliek secināt, ka pieaugušie vienkārši vairs nesaprot bērnus. Jaunā paaudze augusi citādāk, un to grūti pieņemt. Zinātnieki runā par ietekmi, ko rada izmaiņas mobilitātē.
Izpratne par godu mainās
21. gadsimtā liela nozīme ir ģeogrāfiskai mobilitātei. Ģimenes bieži maina dzīves vietas, līdz ar to vājinās bērna emocionālā piesaiste tuvākajai vietai, mājai, dzimtenei. Bērni, pārceļojot līdzi ģimenei, vairs nepārzina gadsimtos attīstītās darba tradīcijas, bet
iemācās būt atvērti visam jaunajam, modernajam, aug brīvi no aizspriedumiem, gatavi riskēt. Tam, ka ģeogrāfiskās robežas ir ļoti plašas, ir savi plusi un mīnusi. Nebrīnīsimies, ka jaunā paaudze daudz vienkāršāk par mums pieņems domu, ka ir vērts doties plašā pasaulē, doties strādāt uz citām zemēm.
Sociālā mobilitāte 21. gadsimtā apliecina, ka bērni un vecāki arvien retāk iekļaujas vienā vērtību sistēmā. Aizvien retāk bērni turpina darbu vecāku profesijā, kas kādreiz bija prestiži. Vājinās tradicionālā vērtību sistēma. Mazinās arī emocionālā atbildība, lepnums un gods par ģimenes profesionālo statusu. Ir arī pozitīvais – jaunietis karjeras izvēlē vadās no savām, paša interesēm.
Laulību mobilitāte daudz ko liek pārvērtēt. Arvien vairāk bērni aug šķirtās, jauktās ģimenēs. Skolās pedagogiem jārēķinās, ka klasē mācās bērni no visdažādāko modeļu ģimenēm, kur starp laulātajiem ir ne tikai trīsstūris, arī četrstūris vai pat draugu un draudzeņu sešstūris. Bērns ar tādu ģimenes vērtību izpratni iet uz skolu un iekļaujas lie- lā kolektīvā. Labi, ja viņš tiek galā pats ar sevi, bet sliktākā gadījumā iet visādi. Klases audzinātājiem arvien vairāk jābūt apveltītiem ar jušanu, jārēķinās, ka bērnos mazinājusies atbildība, pienākuma apziņa, gods par savu ģimeni.
Lai cik tas dīvaini neizklausītos, jauno paaudzi ietekmē arī politiskā mobilitāte, kas Latvijas sabiedrībā ir ļoti izteikta. Notiek partiju cīņas un partiju piederības maiņas, politiķi savas vērtības izplata caur presi un elektroniskiem medijiem.
Komentāri