Svētdiena, 13. oktobris
Vārda dienas: Irma, Mirga
casibom jojobet giriş jojobet Casibom holiganbet giriş casibom giriş Casibom casibom casibom giriş CASİBOM holiganbet Casibom Giriş casibom casibom güncel giriş casibom güncel Casibom Casibom holiganbet holiganbet casibom güncel giriş

Beidzot mājās…

Druva
23:00
05.10.2007
5
9lp Santa

Cēsniece Santa Vītola pēc teju pieciem Īrijā nodzīvotiem gadiem ir atgriezusies dzimtajā pilsētā un uzskata, ka no katra paša atkarīgs, cik daudz viņš dzīvē spēj sasniegt. Došanās uz Īriju labākas dzīves meklējumos ne vienmēr attaisno lēmumu. Arī Latvijā ir visas iespējas piepildīt sapņus un ieceres…

Santa stāsta, ka uz Īriju vispirms aizbraukusi viņas mamma, vēlāk, pēc vidusskolas beigšanas, Santa piekritusi mammas uzaicinājumam aizbraukt ciemos un paskatīties, kā citur cilvēki dzīvo.

“Es vienkārši aizbraucu ciemos. Man nebija ne darba atļaujas, ne domas, ka uzkavēšos ilgāk par paredzēto laiku. Taču pamazām iedzīvojos. Vēl pirms pieciem gadiem Īrijā bija salīdzinoši maz latviešu, un mēs bijām ļoti draudzīgi savā starpā. Tie latvieši, kuri aizbrauca toreiz, patiešām brauca strādāt. Viņi smagi strādāja, īri to novērtēja. Viņi bija draudzīgi un atsaucīgi. Tagad tas ir nedaudz mainījies. Jo vairāk latviešu iebrauca, jo nācās secināt, ka atbraucēji jau mums pašiem tur neradīja lepnumu. Protams, nav runa par visiem latviešiem, bet arvien vairāk bija tādu, par kuriem nācās kaunēties,” stāsta Santa un uz jautājumu, vai Īrija no tiesas ir tā apsolītā laimes zeme, par kuru jūsmo Latvijā, viņa saka: “Nedomāju, ka Īrija ir laimes zeme. Domāju, ka nav svarīgi, kur tu dzīvo, lai kaut ko dzīvē panāktu, lai tevi novērtētu… Ir vienkārši jāstrādā un viss jānopelna. Taču, ja runājam par to, ar ko atšķiras pelnīšana Īrijā no pelnīšanas Latvijā, jāsaka – arī tur bija jāstrādā. Ja gribējās nopelnīt, bija jāstrādā no rīta septiņiem līdz vakara septiņiem un vēl ilgāk. Un tā daudzi arī darīja, lai iekrātu naudu. Taču tur cilvēkus novērtē un pienācīgi atalgo. Uzskatu, ka jebkurā normālā valstī jāsaņem atalgojums, ar kuru cilvēks var dzīvot, ne izdzīvot.”

Uz jautājumu, kāpēc tomēr Santa pēc tik ilga laika nolēma atgriezties Latvijā, viņa stāsta, ka pienāca laiks vienkārši pieņemt lēmumu.

“Latvijā līdz šim brīdim nebiju strādājusi. Strādāt es iemācījos Īrijā un sapratu, lai kaut ko dzīvē sasniegtu, ir jāstrādā. Taču, runājot par atgriešanos, jāsaka – vienmēr zināju, ka atgriezīšos mājās. Vadījos pēc tā, ka atbraukšu, centīšos, darīšu visu iespējamo, lai arī te varētu labi dzīvot. Ja arī tad sapratīšu, ka netieku uz priekšu, ka krītu un nevis ceļos, tad gan sakrāmēšu koferus un došos prom… Bet tad tā vairs nebūs pat Īrija… Taču šobrīd ar cerību pilnu sirdi esmu atgriezusies Latvijā, esmu iestājusies universitātē, sameklējusi darbu un ceru, ka būs labi. Ticu, ka ar centību kaut ko var panākt,” saka Santa un atminas Īrijā piedzīvotās izjūtas: “Lai arī tur apkārt ir daudz latviešu, tomēr saproti, ka tā nav tava zeme. Tu neesi mājās. Dzīve paiet tā – visu nedēļu intensīvs darbs, brīvdienās… Nu, kaut kā mums tas laiks jānotriec. Un kā nu katrs tur to sestdienu, svētdienu izmanto…Un tā gadu no gada… Latvijā tas ir citādāk. Te ir māsas, brāļi, vecāki, draugi, un viņi visi kaut kur tepat dzīvo. Var aizbraukt ciemos. Tas ir citādāk. Protams, ar laiku teju katrs latvietis iegādājas automašīnu, braukā un aplūko tūrisma objektus. Bet cik ilgi tad objektus var pētīt? Pietrūkst māju. Tuvu cilvēku. Tā kā esmu atbraukusi uz Latviju ar lielu apņemšanos. Varbūt pierādīt sev, ka varu.”

Sarunas laikā Santa stāsta, ka viņai pat īsti nav bijis mantu, ko pārvest no tālās zemes, jo it kā apzināti neko lielu nav iegādājusies. Vienmēr prātā bijusi doma – kā es to pārvedīšu mājās?

“Neviens latvietis, dzīvojot Īrijā, miljonos vēl nav iedzīvojies. Cilvēki vienkārši grib strādāt un saņemt normālu atalgojumu. Vēl viņi grib atgriezties mājās… Mana pirmā alga Latvijā vēl tikai būs. Bet man ir prieks, ka es te ātri atradu darbu, ņemot vērā, ka manā CV bija vien ieraksts – strādājusi Īrijā. Nekas vairāk,” saka Santa un patiesi cer, ka viņai izdosies savus sapņus piepildīt mājās, nebraucot vairs uz svešām zemēm.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Sanākt kopā un sazaigot

00:00
13.10.2024
10

Priekuliete Zaiga Cīrule jau vairākus gadus piedalās interesantā notikumā – Latvijas Zaigu salidojumā. “Par Zaigu salidojumu uzzināju nejauši, vārds pa vārdam, caur paziņām, strādājot bērnudārzā. Pirmais mans Zaigu salidojums bija 2011.gadā. Kopā ar vārdamāsām esmu jau trīspadsmit gadus,” atklāj Z.Cīrule un pastāsta par savu pirmo tikšanās reizi ar vārdamāsām. “Izkāpu no automašīnas un devos sasveicināties. […]

Tomāti, tomāti un vēl tomāti

00:00
12.10.2024
29

Anna Ķilla 45 gadus dzīvo Līgatnē, ir savs dārziņš, siltumnīca. “Visu mūžu kaut ko esmu audzējusi. Kad atgriezos no darba Anglijā, izdomāju, ka  gribu, lai man ir simts dažādu tomātu,” smaidot stāsta Anna. Pirms astoņiem gadiem sāka internetā meklēt padomus un sēklas. Pirms diviem gadiem sarīkoja izstādi, kurā līgatnieši varēja apskatīt 120 šķirņu tomātus. Šonedēļ […]

Nemainīgie rudens jautājumi

00:00
11.10.2024
135
1

Līdz ar pirmajām rudens salnām sākusies apkures sezona daudzdzīvokļu namos Namu apsaimniekotāji “CDzP”    ir uzņēmums ar ilgstošu pieredzi, tā vadītājs Ģirts Beikmanis atzīst, ka jautājums par to, kad pieslēgt siltumu, ik rudeni ir nemainīgs domstarpību iemesls dzīvokļu īpašniekiem. “Vieni gatavi pieciest drēgnumu, vilkt biezu džemperi un tīties segās, lai tikai nesāktos apkures sezona. Bet, […]

Izskan dzeja latviešu un ukraiņu valodā

00:00
10.10.2024
45
1

Ik rudeni arī Jaunpiebalgā izskan Dzejas dienas, pulcējoties piebaldzēniem, kuriem dzeja ir dvēseles valoda. Šogad Jaun­piebalgas Kultūras centra Velvju zālē aizvadītajā dzejas vakarā “Atkal šai rudenī…” skanēja dzeja latviešu un ukraiņu valodā. Dzeja, mūzika, dziesmas un skaistais iekārtojums ar rudens ziediem un dārza veltēm radīja ģimenisku un emocionāli siltu noskaņu. Piebaldzēns Jānis Mājenieks jeb Slēģu […]

Skanīga jubileja nākotnei

00:00
09.10.2024
45
1

Koncerta nosaukumā liekot vārdus no Māras Zālītes un Jāņa Lūsēna “Sidraba birzs” – “Es Tevi pazīstu jau sen”-, vecākais Cēsu koris “Vidzeme” skanīgi nosvinēja 80 gadu jubileju. Klausītāju, kuru vidū bija daudzi bijušie koristi, priekam koris bija izvēlējies pazīstamas E. Dārziņa, P. Barisona, R.Paula, S.Mences, J. Jančevska, L.Jēkab­sones un citu komponistu kora dziesmas, tautā populāras, […]

Jāņmuižā 10.oktobrī notiks militārās mācības

14:34
08.10.2024
84

Jāņmuižā, ceturtdien, 10. oktobrī, notiks militārās mācības, ziņo Zemessardze. To laikā iespējama pastiprināta operatīvo dienestu transportlīdzekļu pārvietošanās, militārpersonu klātbūtne, bet būtiski satiksmes ierobežojumi nav plānoti. Mācību laikā tiks lietota mācību munīcija un sprādzienimitācijas līdzekļi, kas rada troksni, bet neapdraud apkārtējo veselību un dzīvību. Uzmanību sabiedriskā transporta lietotājiem! Mācību dienā, 10.oktobrī, A/S “CATA” autobusu pietura “Jāņmuiža” […]

Tautas balss

Pastaigu laikā jāpiesēž

20:28
08.10.2024
17
Pastaigu cienītāja Ē. raksta:

“Mēs, tie, kam patīk pastaigas un kas izmanto lielisko gājēju celiņu no Cēsīm uz Līvu ciematu, ļoti gaidām soliņus. Nav vairs jaunība, vajag pa laikam piesēst, ar autobusu pieturas soliņu ir par maz,” sacīja pastaigu cienītāja Ē.

Neaptveramās zāļu cenas

20:27
08.10.2024
15
6
Seniore raksta:

“Kad klausos, cik maksā zāles, lai ārstētu vai nepieļautu atkārtoties vēzim, mati ceļas stāvus. Grūti saprast, kas tik astronomisks jāiegulda, lai medikamenta deva maksātu tūkstošiem, pat desmitiem un simtiem tūkstošus eiro! Un šausmīgi saprast, ka jāmirst, jo nevari to atļauties, bet valsts nekompensē,” pārdomās dalījās seniore.

Laukos saites ciešākas

20:26
08.10.2024
18
Lasītāja V. raksta:

“Otrdienas “Druvā” izlasīju par senioru biedrībām, kas ražīgi darbojas un gādā par sava vecuma cilvēkiem. Droši vien viens otram vairāk palīdz laukos, kur cits citu pazīst, Cēsīs tas grūtāk. Pilsēta pietiekami liela, apvienot visus vienā organizācijā nav viegli,” sprieda lasītāja V.

Kā vecās filmās

13:10
01.10.2024
31
1
Cēsnieks raksta:

“Notikumi gluži kā senā zinātniskās fantastikas filmā vai romānā. Kos­miskajā stacijā iestrēguši divi ASV astronauti, kuriem vajadzēja tur pavadīt dažās dienas, bet nu jau ir vairākus mēnešus. Un tagad gatavo glābšanas misiju. Saki nu, ka māksla un literatūra nepareģo nākotni,” sprieda cēsnieks.

Lauki kļūst tukšāki

13:10
01.10.2024
46
1
Seniore raksta:

“Laukos paliek arvien mazāk cilvēku, lai kā televīzijā stāsta par jaunajām ģimenēm, kas izvēlas dzīvot viensētās. Daudz vairāk, nekā pārceļas uz pagastiem, no tiem aiziet, to taču var redzēt statistikas datos,” pauda seniore.