Cēsu Izstāžu namā sestdien atcerējās notikumus pirms 16 gadiem un pieminēja laiku, kad miermīlīga cīņa uz barikādēm par Latvijas nākotni vienoja iedzīvotājus.
Atceres brīdī klāt bija tā laika dalībnieki, aculiecinieki un arī jaunieši, lai izzinātu vecāku vienotību par valsts neatkarības atgūšanu. Atmiņās dalījās barikāžu muzeja direktors, barikāžu fonda priekšsēdētājs Renārs Zaļais, viņa vietniece Aija Grīnvalde, to dienu brīvības sargi Einārs Kvilis un Valdis Atāls. E.Kvilis ir arī viens no barikāžu piemiņas zīmes autoriem, ko atklās Rīgā 20. janvārī.
Atceres pasākumu atklāja bijušais tautfrontietis Ivars Prauliņš, uzsverot, ka arī cēsnieki devuši savu ieguldījumu Latvijas brīvības atgūšanā. R.Zaļais pastāstīja par barikāžu muzeja darbu un atcerē-jās, kā pirms 16 gadiem kopā ar kolēģiem no Bauskas milicijas sargājuši Iekšlietu ministriju no omoniešu uzbrukuma. 20 janvāra notikumos R. Zaļais tika ievainots. Kā pats atzīst, ievainojums nav bijis smags, bet to, ko viņš ar kolēģiem pārdzīvojis, sargājot Iekšlietu ministriju, nenovēl nevienam.
Atceres pasākumā mūziķis, mākslinieks Valdis Atāls bija ieradies ar ģitāru, kas toreiz skanēja uz barikādēm. “Kad man vajadzēja aizpildīt anketu, vai nav ierocis, es uzrakstīju – ir, iekavās ierakstot – ģitāra. Tā, manuprāt, ir stiprs ierocis, “ sacīja mūziķis. V.Atāls atzina, ka vēl joprojām jūtoties kā uz barikādēm, jo par tādu dzīvi, kur nav pat izteikta iedzīvotāju vidusslāņa, viņš toreiz neesot cīnījies. I. Prauliņš nolasīja Rāmuļu pamatskolas pedagoga, aktīva tautfrontieša Jāņa Rīta dzejoli, kas sarakstīts šim pasākumam: …”jau vairāk kā pusgadsimtu visu latvisko nīda, bet tagad likumus dubļainiem zābakiem mīda…”
Barikāžu muzeja direktora vietniece Aija Grīnvalde pastāstīja par tā laika piemiņas iemūžināšanu: “Esam viens no jaunākajiem muzejiem Latvijā, jo pastāvam tikai nepilnus sešus gadus. Muzejs glabā foto un kino materiālus par barikādēm, bet jāteic, ka vēl nav pienācis laiks, lai muzeja krājumus papildinātu. Cilvēki to vēl nespēj novērtēt, jo barikāžu laiku uzskata nevis par vēsturi, bet nesenu ikdienu. Iespaidīgākie materiāli mūsu muzejā ir video filmas, tāpat fotogrāfijas, dokumenti. Izveidota arī ekspozīcija.” Jāteic, ka muzeju īpaši aktīvi apmeklē tie Latvijas iedzīvotāji, kuri piedzima pirms un pēc barikāžu laika.” A.Grīnvalde klātesošajiem lika saprast, ka ģimenēs par šo laiku ir jārunā, bet bieži dzirdēts sakām: “Jā, es biju uz barikādēm, bet neko nozīmīgu nepaveicu.”
A.Grīnvalde uzskata, ka katra Latvijas iedzīvotāja uzdevums ir šo vēsturi izstāstīt un atstāt savu bērnu apziņā. Barikāžu muzeja darbiniekiem nācās atbildēt uz dažādiem klātesošo jautājumiem un uzklausīt viņu viedokļus. Atceres dienas pasākuma dalībnieki skatīja barikāžu laika fotogrāfijas no Cēsu vēstures un mākslas muzeja fondiem.
Pasākuma organizatori uzsvēra, ka 2007. gads ir pēdējais, kad var pieteikties barikāžu piemiņas zīmes saņemšanai, kas tiek pasniegta par drosmi un nesavtību, ko cilvēki apliecināja trauksmainajā lielo pārmaiņu laikā. Aizpildot anketu, barikāžu dalībniekus apbalvojumam var pieteikt arī draugi un radinieki.
Komentāri