Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Baidās no inficētajām ērcēm

Druva
23:00
24.05.2007
6

Rajonā pret ērču encefalītu visvairāk vakcinēti bērni.

Pret ērču encefalītu gada pirmajos trijos mēnešos, salīdzinot ar šo laika posmu pērn, rajonā vakcinēts gandrīz četras reizes vairāk iedzīvotāju. Pirmo vakcīnu saņēmuši 409 cilvēki, bet revakcinējušies 527. Speciālisti skaidro, ka cilvēki baidās nopietni saslimt. Jaunpiebalgā, Inešos un Zosēnos vakcinēti gandrīz visi bērni. Tas sekmējies arī tādēļ, ka šiem pagastiem agrā pavasarī iedalītas bezmaksas vakcīnas, jo valsts aģentūra “Sabiedrības veselības aģentūra” (SVA) minētās teritorijas rajonā atzinusi par ērču encefalīta epidēmiski bīstamām.

“Viena vakcīna maksā deviņus latus. Pēc mēneša jāizdara otra pote un atkal jāmaksā. Tas nav lēti, bet pie mums bērni ir vakcinēti arī pirms bezmaksas vakcīnu saņemšanas, rūpīgi vakcinējas arī pieaugušie. Ir pat reizes, kad cilvēki naudiņu atnes vēlāk, samaksā pa daļām, jo veselība ir ļoti svarīga,” uzsvēra ārsta palīdze Jaunpiebalgā Ilva Grauze un piebilda, ka jaunpiebaldzēni zina gadījumus, kad vietējie ļaudis pēc encefalīta pārslimošanas iedzīvojušies invaliditātē, pirms dažiem gadiem jauna sieviete no infekcijas sekām mirusi.

Mūsu rajonā šajā gadā nav hospitalizēti cilvēki, kuriem būtu noteikta skaudrā encefalīta diagnoze, bet vairāki izdarījuši analīzes, lai zinātu veselības stāvokli. Sliktākas ziņas ir no Valkas rajona, kur viens cilvēks jau miris.

“Ērces šopavasar ir visai aktīvas. Kolēģi no lauku doktorātiem ir sacījuši, ka vai ik dienu kāds cilvēks iegriežas, lai mediķis palīdzētu piesūkušos ērci noņemt,” sacīja SVA Valmieras filiāles epidemioloģe Ilze Bleikša. Šīs ziņas

“Druvai” apstiprināja arī Cēsu rajona slimnīcas uzņemšanas nodaļā, kur katru dienu mediķu palīdzību meklē bērni, pieaugušie un gados veci cilvēki, kuri baidās, ka nepratīs pareizi izņemt kaitīgo kukaini. Mediķi uzsver, ka cilvēkiem, kuri pret ērču encefalītu vakcinējušies, pēc tās noņemšanas nav pamata milzīgam satraukumam par savu veselību, jo vakcīna sekmēs antivielu izstrādāšanos, ja ērce būs bijusi inficēta. Daudz vairāk joprojām ir nosacīti veselo kukaiņu. Taču pēc ērces piesūkšanās gan iesaka ilgāku laiku kontrolēt pašsajūtu, lai pamanītu temperatūras paaugstināšanos, galvassāpes, sliktu dūšu.

“Ērču tiešām ir daudz. Mēs pagalmu izpļaujam, pašiem un bērniem tās nav piesūkušās, bet kaķenei, kura paskraida tepat pa pļavām, katru dienu var izlasīt vairākas. Dzīvniekam jau laikam nekaitē, bet mūsu četri bērni ir izpotēti,” sacīja Amatas novada Kārļos dzīvojošā Mārīte Veidemane, kura pavisam nesen bērnu vakcīnām iztērējusi gandrīz 35 latus. Viņas attālā kaimiņiene Aleksandra Ļipatova no “Vārnu” mājām saka, ka visu mūžu darījusi lauku darbus un nekad ērci uz savas ādas nav manījusi. Viņas mazmeita Elīna gan stāsta, ka baidās no ērces piesūkšanās, tāpēc pati un skolasbiedrenes vakcinējušās.

“Vēl vakar Riko izvilku vienu ērci,” tā Elīna Ļipatova, vēlreiz pārmeklējot kaķa lieluma sunīša kažoku. Suņukam īsā laikā izlasītas kādas četras ērces, tāpēc droši var teikt, ka zālē, krūmājos, mežā nepatīkamo radību tiešām netrūkst.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
15

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
29

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
80

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
47

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
95

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
55

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
7
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
26
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
15
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
13
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi