Lielo rēķinu pamatā ir divi faktori. Viens – janvāris šoreiz atnāca ar pamatīgu salu, otrs – sākot ar janvāri, maksa par apkuri pieauga no Ls 25,70 par megavatstundu līdz Ls 29,0. Un rezultāts ir lielie rēķini.
“Janvārī jau bija skaidrs, ka maksa būs liela. Jāteic, vienu brīdi domāju, ka rēķini būs vēl lielāki. Saprotam, ka situācija ir smaga, jo daudzdzīvokļu namos dzīvo daudz cilvēku, kuru maksātspēja nav liela. Pensionāri nāk un asarām acīs saka, ka nav spējīgi samaksāt lielos rēķinus, jo pensijai ar to pat nepietiek. Bet cilvēkam arī jāēd un jāmaksā citi rēķini. Saku, lai tagad maksā, cik var, bet pārējo vasarā. Uz to pensionāri saka, ka vasarā jau tā maksājuši avansā, lai ziemā būtu mazāki rēķini,” stāsta Ģ. Beikmanis.
Dzīvokļu īpašnieku kooperatīva “Birzītes –6” pārvaldniece Pārsla Golberga atzīst, ka ar bažām gaida iedzīvotāju reakciju pēc rēķinu saņemšanas.
“Lielākie vaininieki jau būsim mēs, bet patiesībā arī mums šie lielie rēķini rada tikai problēmas. Jo ne jau mēs pieņēmām tarifu, ne mums tiek šī lielā nauda. Mums būs problēmas ar norēķiniem par siltumu, jo par janvāri nākas pārskaitīt aptuveni 17 000 latu, bet apzināmies, ka iedzīvotāji nespēs samaksāt visus rēķinus. Esam dilemmas priekšā,” atzīst P. Golberga.
G. Beikmanis stāsta, ka viņiem par siltumu jāmaksā aptuveni 160 tūkstoši latu, un tam nāksies izmantot uzkrātos līdzekļus, kas tiek veidoti tieši šādiem gadījumiem.
Cēsu siltumtīklu uzņēmuma direktors Jēkabs Blaus pastāstīja, ka šis janvāris bijis īpašs, jo pilsētai piegādāts ļoti daudz siltumenerģijas.
“Kopš strādājam šajā jomā, tik liels patēriņš nav bijis. Bija dienas, kad maksimālā padeve bija 23 megavati stundā. Iepriekšējos gados maksimums bija 17. Ja decembrī kopumā pilsētai piegādājām aptuveni 7000 megavatstundas siltumenerģijas, janvārī šis skaitlis sasniedza desmit tūkstošus. Katlu temperatūra bija 120 grādi, bet trasē turpgaitā bija 105 grādi. Bažījāmies, vai izturēs trases, jo to stāvoklis nav iepriecinošs. Trases izturēja, bet bija problēmas atsevišķās mājās, kur plīsa caurules bēniņos un stāvvados,” teica J. Blaus.
Vidējā gaisa temperatūra janvārī bija mīnus 6,6 grādi, uz pusi vairāk nekā decembrī. Cēsu siltumtīklu uzņēmuma rēķins janvārī “Latvijas Gāzei” ir aptuveni 200 tūkstoši. J. Blaus nevarēja komentēt, kā apsaimniekotāji spēs samaksāt rēķi-nus, bet atzina, ka iepriekšējā gadā cēsnieki maksājuši ļoti godprātīgi, parāds nav pārāk liels. Tiesa, šogad situācija var mainīties uz slikto pu-si.
Ģ. Beikmanis stāsta, ka vismazākie rēķini, 60 – 70 santīmi par m2, ir siltinātajās mājās. Tātad attaisnojusies ideja par ēku vispārēju siltināšanu. Jāņem vērā, ka nākas atmaksāt arī kredītu, un kopējā rēķinu summa nav maza, bet nav mazsvarīgs arī komforta līmenis. Jo šajās aukstajās dienās daudzviet dzīvokļos temperatūra nepārsniedza 15 grādus, bet rēķins jau tādēļ nav mazāks. Tad labāk maksāt tikpat, bet dzīvot siltumā.
“Šis būs kārtējais pierādījums, ka siltināt mājas ir izdevīgi, un katrs ēkā saglabātais siltuma megavats pozitīvi ietekmē rēķinu,” saka Ģ. Beikmanis.
Droši vien iedzīvotāju emocijas vēl būs dzirdamas, bet jau tagad izskan domas, ko vajadzētu ņemt vērā Latvijas politiķiem. Kāds vīrs atzina, ka nākamajās Saeimas vēlēšanās laikam balsošot par kreisajiem, jo tad varbūt būs labākas attiecības ar Krieviju, kas iedos lētāku gāzi, un mazāk nāksies maksāt par siltumu. Un šādu atziņu iemesls ir cilvēku zemā maksātspēja, kas nespēj tikt līdzi straujajai inflācijai. Varbūt politiķiem ir pēdējais laiks ieklausīties tautas balsī?
Komentāri