Sestdiena, 15. februāris
Vārda dienas: Alvils, Olafs, Aloizs, Olavs

Aukstums liek atdarīt maciņus

Druva
00:00
15.02.2006
8

Lielo rēķinu pamatā ir divi faktori. Viens – janvāris šoreiz atnāca ar pamatīgu salu, otrs – sākot ar janvāri, maksa par apkuri pieauga no Ls 25,70 par megavatstundu līdz Ls 29,0. Un rezultāts ir lielie rēķini.

“Janvārī jau bija skaidrs, ka maksa būs liela. Jāteic, vienu brīdi domāju, ka rēķini būs vēl lielāki. Saprotam, ka situācija ir smaga, jo daudzdzīvokļu namos dzīvo daudz cilvēku, kuru maksātspēja nav liela. Pensionāri nāk un asarām acīs saka, ka nav spējīgi samaksāt lielos rēķinus, jo pensijai ar to pat nepietiek. Bet cilvēkam arī jāēd un jāmaksā citi rēķini. Saku, lai tagad maksā, cik var, bet pārējo vasarā. Uz to pensionāri saka, ka vasarā jau tā maksājuši avansā, lai ziemā būtu mazāki rēķini,” stāsta Ģ. Beikmanis.

Dzīvokļu īpašnieku kooperatīva “Birzītes –6” pārvaldniece Pārsla Golberga atzīst, ka ar bažām gaida iedzīvotāju reakciju pēc rēķinu saņemšanas.

“Lielākie vaininieki jau būsim mēs, bet patiesībā arī mums šie lielie rēķini rada tikai problēmas. Jo ne jau mēs pieņēmām tarifu, ne mums tiek šī lielā nauda. Mums būs problēmas ar norēķiniem par siltumu, jo par janvāri nākas pārskaitīt aptuveni 17 000 latu, bet apzināmies, ka iedzīvotāji nespēs samaksāt visus rēķinus. Esam dilemmas priekšā,” atzīst P. Golberga.

G. Beikmanis stāsta, ka viņiem par siltumu jāmaksā aptuveni 160 tūkstoši latu, un tam nāksies izmantot uzkrātos līdzekļus, kas tiek veidoti tieši šādiem gadījumiem.

Cēsu siltumtīklu uzņēmuma direktors Jēkabs Blaus pastāstīja, ka šis janvāris bijis īpašs, jo pilsētai piegādāts ļoti daudz siltumenerģijas.

“Kopš strādājam šajā jomā, tik liels patēriņš nav bijis. Bija dienas, kad maksimālā padeve bija 23 megavati stundā. Iepriekšējos gados maksimums bija 17. Ja decembrī kopumā pilsētai piegādājām aptuveni 7000 megavatstundas siltumenerģijas, janvārī šis skaitlis sasniedza desmit tūkstošus. Katlu temperatūra bija 120 grādi, bet trasē turpgaitā bija 105 grādi. Bažījāmies, vai izturēs trases, jo to stāvoklis nav iepriecinošs. Trases izturēja, bet bija problēmas atsevišķās mājās, kur plīsa caurules bēniņos un stāvvados,” teica J. Blaus.

Vidējā gaisa temperatūra janvārī bija mīnus 6,6 grādi, uz pusi vairāk nekā decembrī. Cēsu siltumtīklu uzņēmuma rēķins janvārī “Latvijas Gāzei” ir aptuveni 200 tūkstoši. J. Blaus nevarēja komentēt, kā apsaimniekotāji spēs samaksāt rēķi-nus, bet atzina, ka iepriekšējā gadā cēsnieki maksājuši ļoti godprātīgi, parāds nav pārāk liels. Tiesa, šogad situācija var mainīties uz slikto pu-si.

Ģ. Beikmanis stāsta, ka vismazākie rēķini, 60 – 70 santīmi par m2, ir siltinātajās mājās. Tātad attaisnojusies ideja par ēku vispārēju siltināšanu. Jāņem vērā, ka nākas atmaksāt arī kredītu, un kopējā rēķinu summa nav maza, bet nav mazsvarīgs arī komforta līmenis. Jo šajās aukstajās dienās daudzviet dzīvokļos temperatūra nepārsniedza 15 grādus, bet rēķins jau tādēļ nav mazāks. Tad labāk maksāt tikpat, bet dzīvot siltumā.

“Šis būs kārtējais pierādījums, ka siltināt mājas ir izdevīgi, un katrs ēkā saglabātais siltuma megavats pozitīvi ietekmē rēķinu,” saka Ģ. Beikmanis.

Droši vien iedzīvotāju emocijas vēl būs dzirdamas, bet jau tagad izskan domas, ko vajadzētu ņemt vērā Latvijas politiķiem. Kāds vīrs atzina, ka nākamajās Saeimas vēlēšanās laikam balsošot par kreisajiem, jo tad varbūt būs labākas attiecības ar Krieviju, kas iedos lētāku gāzi, un mazāk nāksies maksāt par siltumu. Un šādu atziņu iemesls ir cilvēku zemā maksātspēja, kas nespēj tikt līdzi straujajai inflācijai. Varbūt politiķiem ir pēdējais laiks ieklausīties tautas balsī?

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Eksperte: Maksa par recepti ir jauns birokrātisks slogs

00:00
15.02.2025
32
2

Neviennozīmīgi vērtētajā zāļu cenu reformā ir veikts tikai pirmais solis, un pašlaik būtiskākais ir izvērtēt reformas ieviešanas praktisko gaitu, intervijā LETA atzīst Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātes prodekāne, Sabiedrības veselības institūta direktora vietniece un bijusī Zāļu cenu valsts aģentūras direktore Daiga Behmane. Viņa uzsver, ka viens no būtiskākajiem izaicinājumiem farmācijas nozarē […]

Ar mīlestību dāvināt pavasari

00:00
14.02.2025
158
2

Ziemu esam sagaidījuši, un lai, cik tā skaista, gribas būt pavasarī. Un, ja šodien vēl ir Valentīndiena, vēlēšanās pēc krāsām ir ļoti pašsaprotama. Nekas to dažādībā nespēj sacensties ar puķēm. Ieejot Cēsīs zemnieku saimniecības “Kliģeni” siltumnīcās, pretī nāk pavasaris. Zie­došu prīmulu podiņi veido krāsainu paklāju, kurā katrs zieds smaida. “Te zied un gatavojas ziedēt    […]

Slikti, ja rodas jautājums – vai vajag

00:00
13.02.2025
136
2

Cēsu novada SIA “Gaižēni” ir viens no lielākajiem cūkkopības uzņēmumiem Latvijā. Divas novietnes ir Cēsu novadā, Gaujaskalnā un Jaunraunā, bet divas Bauskas novadā, Īslīcē un Brunavā. Uzņēmums apsaimnieko 1600 ha zemes un gadā nobaro ap 100 tūkstošiem cūku un paši arī ganāmpulku atražo. Pērn SIA “Gaižēni” saņēma Cēsu novada uzņēmēju “Gada balvu” nominācijā “Lielākais nodokļu […]

Izstāde pārdomām par dzīvi un ne tikai

00:00
12.02.2025
44
1

Cēsu muzejā, Jaunās pils 4. stāva Izstāžu zālē, apskatāma Polijas mākslinieces Lauras Makabresku fotogrāfiju izstāde “Mierinājums”. “Kas man ir mierinājums? Tā ir tuvība, ieklausīšanās klusumā, skaistuma un cerības dāvana, lūgšana par kādu, ko es bieži vien pat nepazīstu, bet dziļi ticu, ka kādu dienu mēs iepazīsimies. Šis mierinājums nerastos, ja es pati to vispirms nebūtu […]

Atdzimusi vēsturiskā Ieriķu stacijas ēka

00:00
11.02.2025
135
1

Ilgi gaidītu un skaistu brīdi aizvadītajā piektdienā piedzīvoja Ieriķu un apkārtnes iedzīvotāji. Vēsturiskā stacijas ēka, kas ilgāku laiku bija atstāta pamestībā un laika zoba pamatīgi apgrauzta, nu ir atdzimusi košā, gaišā, mūsdienīgā veidolā un    kļūs par vietējās kopienas kultūras un sabiedrisko aktivitāšu norises vietu. Kā pastāstīja Amatas pārvaldes vadītāja un galvenā šī projekta virzītāja […]

Nepaļauties tikai uz stārķi

00:00
10.02.2025
87
2

Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi Statistikas dati, kas apkopoti Cēsu novada Dzimtsarakstu nodaļā, izteiksmīgi raksturo demogrāfisko situāciju kopumā valstī. Ejam mazumā, turklāt strauji. Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi. Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Iveta Gabrāne piebilst, ka salīdzinājumā ar 2023. gadu, reģistrēto jaundzimušo skaits samazinājies par 43. […]

Tautas balss

"Izmet āķi" par stabiņiem pilsētā

16:46
15.02.2025
5
5
Lasītāja J. raksta:

“Mūspusē sākusies tāda īsta, mūsdienīga priekšvēlēšanu kampaņa. Par to liecina feisbuks. Ieraudzīju ierakstu, kurā kāda politiskā spēka pārstāvis aktualizēja jautājumu par satiksmi norobežojošiem stabiņiem Cēsu ielās. Cilvēks stāstījumā apšauba šo stabiņu vajadzību un pauž neizpratni, kāpēc tie izvietoti konkrētās vietās. Tāpat uzsvērts, ka par šo stabiņu uzturēšanu taču jāmaksā, cik lietderīgi ir tādi izdevumi. Gan […]

Arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji

20:24
12.02.2025
18
Lasītājs K. raksta:

“Ceļu uzturētāji saka, ka tagad grants ceļu bedres nevar likvidēt, stāvokli uzlabot. Tā jau ir, bet vai tad, ja siltajā sezonā šos ceļus atjaunotu, normāli uzturētu, tie tagad nebūtu tik ļoti slikti? Saka, ka neesot naudas, taču arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji,” pauda lasītājs K.

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
25
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
45
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
36
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Sludinājumi