Ceturtdiena, 18. decembris
Vārda dienas: Kristaps, Kristofers, Krists, Klinta, Kristers

Attīstība, birokrātija un iespējas

Sarmīte Feldmane
23:00
09.06.2018
6
Rauna Uznmeji 1

Trešo gadu Raunas novads ir labākais mazais novads Latvijā uzņēmējdarbības attīstībai, tā novērtējusi Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera. Novadā strādā 470 uzņēmumi, 68 procenti no tiem zemnieku saimniecības.

Raunā Uzņēmēju diena tika rīkota sadarbībā ar “Latvijas Go­da apli”. Ikviens varēja apmeklēt vairākas ražotnes, redzēt, ko ražo Raunā. “Fabrikā Rauna” notika saruna par ikdienā aktuālo. Tajā goda saimnieki– novada uzņēmēji – diskutēja ar goda viesiem – Sa­­tiksmes ministrijas parla­men­tā­ro sekretāru Edgaru Tavaru, Zem­kopības ministrijas parlamentāro sekretāru Ringoldu Ar­nīti, Ekonomikas ministrijas par­lamentāro sekretāru Jāni Upe­nieku, Saeimas deputātiem Kārli Krēsliņu un Jāni Dombravu. Vie­dokļus pauda arī novada domes deputāti.

Arī turpmāk mazāk nekā citiem

Zemniekus, protams, interesēja nākotne. Svarīgākais, ar kādiem tiešmaksājumiem var rēķināties un vai reiz visiem Eiropas Sa­vienībā (ES) tie būs vienlīdzīgi.

“Vienlīdzīgi tiek traktēts dažādi. Arī Francijas ministrs uzsvēris, ka gribot vienlīdzīgus tiešmaksājumus. Katrai valstij ir sava izpratne. Donorvalstis uzskata, ka jāsaņem vairāk, Dienvidvalstis uzskata, ka viņiem grūtāk ražot, tāpēc jāsaņem vairāk. Mēs vēlamies, lai Latvijas lauksaimniekiem maksājumi ir ES vidējā līmenī. Ja vispār nebūtu maksājumu, mūsu zemnieki būtu konkurētspējīgāki,” stāstīja R.Arnītis un uzsvēra, ka valsts un pašvaldības iepirkumos maksimāli jāizmanto vietējie ražojumi, izaudzētais. Tas jau būtu atbalsts. Ap 300 miljoni eiro tā tiek atdoti citu valstu zemniekiem.
E.Tavars atgādināja, ka daudzas lielas saimniecības pieder ārzemniekiem, mazajām saimniecībām paplašināties ar esošajiem

finanšu līdzekļiem nav iespējams. “Viens no variantiem – mazajām saimniecībām palīdzēt pārdot produkciju, lai zemnieks nopelna sev iztiku. Problēma – produkcijas uzpirkšana, zemnieki māk izaudzēt, ne pārdot,” domas izteica E.Tavars. R. Arnītis atgādināja, ka mēs konkurējam globālā tirgū. “Nepiekrītu, ka neaizstāvam savus ražotājus. Par ukraiņu investoriem Valkas pusē daudz izskanējis. Tik liels uzņēmums atstātu ilgstošas sekas uz mazajām saimniecībām,” viņš bilda.

Nodokļi un starta kapitāls

“Saskaņošana, normatīvisms ir pārāk liels. Cilvēkiem pazūd motivācija kaut ko darīt, kad iepazīstas ar birokrātiju. Un, protams, finanses. Ja pelni minimālo algu, kaut ir laba uzņēmējdarbības ideja, nekad nebūs kapitāla, lai sāktu to īstenot. Svarīgi, lai pieejams starta kapitāls,” pārliecību pauda J. Dom­­bra­va. R.Arnītis atgādināja par “LE­ADER” programmu, kas ir laba iespēja īstenot inovatīvas idejas.

“Par attīstību nevaram domāt, va­ram izdarīt tik, cik ģimenes spē­kos, jo nav, kas strādā. Se­zo­nas strādnieku nodarbināšana ir birokrātiska. Nav laika sēdēt pie datora un rakstīt papīrus,” skaidroja ogu audzētājs Aivars Urbasts un piebilda, ka pievienotās vērtības nodoklis lauksaimniecības izejvielām, piemēram, Polijā zemāks un mūsu zemniekiem grūti konkurēt.
“Nodokļus patlaban nevajadzētu aiztikt. Ir lietas, kas mums labākas, ir, kas citur. Uzņēmēji cenšas ietaupīt uz nodokļu optimizēšanu. Kā stāstīja “Raunas bruģakmenī”, kāds konkurents tirgo bruģi par cenu, kas nav saprotama. Ļoti iespējams, konkurētspēja parādās nevis ar kvalitāti, bet atrodot veidu, kā ietaupīt, nemaksājot nodokļus,” sacīja J.Upenieks. Viņš skaid­­roja, ka daudz tiek darīts, lai atvieglotu uzņēmēju saziņu ar valsts institūcijām. “Tai jā­būt elek­tro­nis­kai. Bet aizvien ir tā, ka pārskatus iesniedz gan elektroniski, bet vajag arī papīra formātā. Vi­sām valsts iestādēm jābūt vienotai datu sistēmai. Pamazām Valsts ieņēmumu dienests (VID) strādā pēc principa “Konsultē vispirms”. Līdz šim dienesta darbinieku padarīto vērtēja pēc tā, cik protokolu sarakstīts. VID domāšana jāmaina, dienestam jāizskaidro, ko uzņēmējs izdarījis nepareizi, kā rīkojies, nākamreiz var runāt par sodiem,” stāstīja J.Upe­nieks un atgādināja kāda uzņēmēja teikto: “Ļau­jiet strādāt, lieciet mūs mierā!”

Vajadzīga elektroniska saziņa

“Ja saziņai ar iestādēm ir e-paraksts – viss kārtībā. Valsts finanšu institūcija “Altum” ir labs palīgs attīstībai. Noslēgt līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju elektroniski gan nevaru, aptaujāju čet­rus uzņēmumus. “Konsultē vispirms” nestrādā. Daudzus gadus esmu uzņēmējs ar labu kredītvēsturi, nodokļu nomaksu, cilvēciskas kļūdas dēļ mums arestēja kontus. Tas nozīmēja uzņēmumam maksātnespējas risku. Esam spēcīgs uzņēmums, izturējām, bet ne katram tas izdotos. Tāda bija rīcība no VID,” pieredzēto pastāstīja “Fa­bri­ka “Rauna”” saimnieks Ar­mands Cinis. Viņš atgādināja, ka kādreiz bija baltais saraksts un tā bija laba prakse. “Cē­sīs VID mūs pazina, un tad tiešām bija “Kon­sultē vispirms”,” uzsvēra uzņēmējs.

A.Cinis arī pastāstīja, ka cilvēki nāk pieteikties darbā, bet viņus nevar pieņemt, jo negrib saņemt oficiālu algu tāpēc, ka to atņems kredītiestādes. “Ātrie kredīti ir valsts mēroga problēma,” bilda uzņēmējs.

Lauksaimniece Dace Neiberga atgādināja, ka rīdzinieki nesaprot, ko nozīmē dzīvot laukos, kur mobilajam tālrunim daudzviet nav zonas, turklāt, ja nav mašīnas, nekur aizbraukt nevar. “Jūs nesaprotat, ko nozīmē dzīvot laukos. Bērnu palaid uz skolu, nezini, kas ar viņu notiek,” teica D.Neiberga.

E.Tavars pastāstīja, ka izskanējis piedāvājums visos ciematu centros ar noteiktu iedzīvotāju skaitu nodrošināt bezmaksas interneta pieejamību – “WiFi”, kura rādiuss būtu ap trīs kilometri. Tad arī kaut nedaudz atrisinātos komunikācija gan ar iestādēm, gan iedzīvotājiem savā starpā. “Valsts mērogā vajadzētu noteikt, ka autobusam, kas izbrauc no pagasta, vietējās nozīmes vai reģionālais centrs jāsasniedz deviņos no rīta, otram reisam jābūt dienas vidū, un pēc pieciem pēcpusdienā jāvar atgriezties mājās. Ja sabiedriskais transports pusvienpadsmitos iebrauc Cēsīs, bet trijos dodas atpakaļ, kam tas kalpo,” viedokli pau­da E.Tavars.

Uzņēmēji arī runāja par ceļu stāvokli un to, kā tas veicina vai traucē biznesa attīstībai, izteica vērtējumu par ceļu uzturēšanas un atjaunošanas kvalitāti. Par to “Druvā” turpmāk.
Pēc diskusijas novada vadītāja Evija Zurģe atzina, ka tā bija iespēja uzņēmējiem izteikt savu viedokli, dzirdēt ministriju amatpersonu nākotnes redzējumu un problēmu risinājumus.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cēsīs autobusi sāk kursēt no atjaunotā Stacijas laukuma

00:00
18.12.2025
140

15.decembrī gan kājāmgājēji, gan autobraucēji ievēroja, ka Cēsu Stacijas laukumā vairs nav norobežojošo zīmju, kas liegtu kustību. Tā kā pabeigti galvenie rekonstrukcijas darbi, šodien no plkst. 12 AS “CATA” atsāks reisu izpildi un pasažieru apkalpošanu atjaunotajā teritorijā, izmantojot jaunizveidotās iekāpšanas un izkāpšanas platformas. Galvenais, kas iedzīvotājiem jāievēro, – tagad transporta kustība Stacijas laukumā organizēta pa […]

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
96

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
462

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tradīcija - Ziemassvētku tirdziņi. Ne tikai iepirkšanās

00:00
16.12.2025
69

Decembris ir Ziemassvētku tirdziņu laiks. Laukumos un skvēros, ielās, kultūras namos valda svētku noskaņa, skan dziesmas, smaržo piparkūkas, tiek piedāvāts plašs preču klāsts. Dažviet Ziemassvētku egles iedegšana ar dažādiem priekšnesumiem lieliem un maziem pašsaprotami ir arī tirdziņš. Katrā vietā savas tradīcijas. Bet visur rīkotāji uzsver, ka Ziemassvētku tirdziņu nevar salīdzināt ar citiem, jo tajos valda […]

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
46

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca tiekas Ieriķos

00:00
14.12.2025
144

Nepieredzētu atsaucību piedzīvoja biedrības “Cēsu mantojums” sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību 5. un 6. decembrī rīkotā vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca, kas notika “Baložu mājā” Ieriķos jeb vēsturiskajā Ieriķu pasta ēkā. Sestdien Ieriķos sastaptie meistarklases organizatori “Dru­­­­vai” atzina, ka pieteikušies 40 dalībnieki, kas esot tiešām daudz. Meistardarbnīcas mērķis bija sniegt praktiskas zināšanas par vēsturisku ēku siltināšanu […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
16
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
34
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
31
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
46
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
46
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi