Cēsu rajona slimnīca, iztērējot 9300 latu, Vācijā iegādājusies lietotu neatliekamās palīdzības dienesta mašīnu.
Jau pāris gadus rajonu neatliekamās medicīniskās palīdzības (NP) dienesti plāno darbu vienotajā neatliekamās palīdzības dienestu tīklā. Ieceru ir daudz, bet projekts, kuru Veselības ministrija arī dēvē par prioritāru, pagaidām nedarbojas. Izdevies izveidot vien vienu jaunu NP dienestu Alsungā, konkrēti darbi notiekot arī Zemgalē, bet līdz Vidzemei – Cēsu un Valmieras rajonam, kas plānoja aktīvi sadarboties, – vienotā dienesta izveide nav nonākusi. Klibo finanses un darba organizācija.
“Druva” jau rakstīja, ka, izveidojot vienoto neatliekamās palīdzības dienestu, Cēsu rajonā strādātu vairāk neatliekamās palīdzības brigāžu nekā līdz šim. Ātrās palīdzības mediķu darba telpas būtu ne tikai Cēsīs un Jaunpiebalgā, bet arī citviet rajonā, attālākajos laukos, kur nokļūt līdz pacientam 20 minūšu laikā ir neiespējami. Mediķi neslēpj, ka uz Zaubi aizbraukt 20 minūtēs un sniegt neatliekamo palīdzību nav iespējams, kaut NP noteikumos, kuri jāievēro visā valstī, ir teikts, ka tā tam jābūt.
Kamēr rajonu dienesti gaida uz valsts iniciētām pārmaiņām sistēmā, jānodrošina darbs ikdienā, un cēsniekiem rudens pusē nācies atzīt, ka ar pašreizējo tehniku veikt darbu kvalitatīvi ir sarežģīti.
“Mašīnas arvien biežāk bojājās. Viena stāvēja nedēļu, cita divas nedēļas servisā. Iestādei bija jāpieņem lēmums, kā situāciju uzlabot, un izlēmām iegādāties vienu lietotu, bet kvalitatīvu VW markas neatliekamās palīdzības mašīnu, kas aprīkota ar visu mediķu darbam un pacientu transportēšanai nepieciešamo,” sacīja Cēsu rajona slimnīcas finanšu direktore Iveta Ozoliņa. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķi ir apmierināti ar jauno auto, kas īpaši ērts būs, pārvietojoties pa rajona lauku ceļiem.
“Mēs jau priecājamies par katru uzlabojumu dienestā, bet mašīna bija ļoti vajadzīga,” sacīja neatliekamās palīdzības nodaļas vadītāja Miranda Šmite.
Vācijā pirktajā transporta līdzeklī ir izvietota ne tikai medicīniskā aparatūra pacientu vajadzībām, bet tā aprīkota arī ar apkuri, gaisa kondicionētāju, kas svarīgs vasaras mēnešos, un speciāliem sānu lukturiem, kas izgaismo notikuma vietu, ja palīdzība jāsniedz diennakts tumšajā laikā. Uz jaunās mašīnas ir arī īpašie apzīmējumi, kādi ir citiem dienesta transporta līdzekļiem, ievērojot Valsts katastrofu medicīnas centra prasības.
“Domāju, ka valstī neatliekamā palīdzība tiešām ir prioritāte, un tā tiks saglabāta, jo skatoties budžets liecina, ka šajā gadā finansējums mūsu slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļas darbam nav samazināts,” sacīja Cēsu rajona slimnīcas direktors Guntars Kniksts.
Arī Cēsu neatliekamajā palīdzībā strādājošie zina teikt, ka darba kļūst arvien vairāk. Iedzīvotāji, kad ir bažas par savu veselību vai dzīvību, bieži mājās izsauc ātrajā palīdzībā strādājošos speciālistus. Sekundāro izsaukumu ir apmēram trešdaļa. Tas nozīmē, ka vidēji 30 procentos izsaukumu pie pacienta būtu vajadzējis doties ģimenes ārstam, nevis traukties ātrajiem, bet pašreizējā ekonomiskā situācija un apstākļi, kādi radīti veselības aprūpē, nesola pozitīvas izmaiņas.
Komentāri