Ceturtdiena, 4. decembris
Vārda dienas: Baiba, Barbara, Barba

Atņem aizgādības tiesības

Druva
23:00
13.07.2007
75

Tiesas sēdēs, kurās vecākiem atņem aizgādības tiesības, vienmēr ir vērojama vecāku vienaldzība, atzīst Cēsu rajona tiesas tiesnese Dace Blūma.

“Vecāki atnāk uz tiesas sēdi un vēlas izskatīties kaut nedaudz labāk paši savās acīs. Viņi arī it kā meklē dažādus iemeslus, lai tiesnešu priekšā neizskatītos tik necilvēcīgi. Taču tajā pašā laikā no viņu mutēm skan vārdi: “Jā, liekat man mieru! Atņemat tās tiesības!”,” domās dalās D.Blūma.

Jautāta par to, kā tiesnesis jūtas, redzot šo vienaldzību un neizprotamo cilvēku attieksmi pret saviem bērniem, tiesnese saka: “Esmu pieradusi ikdienas darbā šādas situācijas redzēt diezgan bieži, godīgi sakot, šos cilvēkus neuzskatu par īsti normāliem. Taču, vai mums nav pilna pasaule ar ģimenēm, kurās mātes vienas audzina bērnus, bet vīri dzīvo apkārt pa pasauli? Līdz tiesai jau visi šie gadījumi nenonāk.”

Uz jautājumu, cik daudz vecāku pēc aizgādības tiesību atņemšanas ir sasparojušies, labojušies un centušies tās atjaunot, tiesnese atbild, ka tādi brīnumi ir retums.

“Manā praksē šāds gadījums bijis tikai viens, un tas pats bija pirms ļoti daudziem gadiem,” saka tiesnese un piebilst, ka nereti ir arī situācijas, kad vecāki uz tiesas sēdēm neierodas.

“Kaut kādas kauna jūtas nereti cilvēkiem tomēr ir”, atzīst D.Blūma. Sāpīgi redzēt notiekošo

Arī “Druvas” pārstāvis jūlijā piedalījās vairākās tiesas sēdēs par aizgādības tiesību atņemšanu un redzēja vecāku vienaldzību un mirkli, kad tiesas zālē tiek paziņots galīgais spriedums par aizgādības tiesību atņemšanu kādam no vecākiem. Nav mātes jūtu

Pirmajā tiesas sēdē par aizgādības tiesību atņemšanu bija ieradusies tikai pagasta bāriņtiesas pārstāve un vecmāmiņa, kura jau kopš bērnības ir audzinājusi savu mazmeitu. Meitenītes māte tiesai bija vien atsūtījusi vēstuli, kurā teikts, ka uz tiesas sēdi neieradīsies, jo labu laiku dzīvo un strādā ārzemēs.

Uzturot prasību par aizgādības tiesību atņemšanu bezatbildīgajai mātei, bāriņtiesas pārstāve skaidroja, ka māte nekad par savu meitu nav rūpējusies. Nav sniegusi morālu, materiālu atbalstu vai kā citādi pildījusi mātes pienākumus. Pat ja atradusies pati savas mātes mājās, kurās dzīvoja viņas meitiņa, tad tikai kā ciemiņš. Vecmāmiņa kopš bērna dzimšanas, teju jau desmit gadus, audzinājusi, barojusi un skolojusi mazmeitu. Bāriņtiesas pārstāve gan uzsvēra, ka māte neesot agresīvs vai ļaunprātīgs cilvēks, vienkārši viņai neesot mātes jūtu.

Vecāmāte, kura arī piedalījās sēdē, tiesai sacīja, ka viņas meita zina un ir ar mieru, ka aizgādības tiesības viņai tiek atņemtas.

“Pirms diviem gadiem jau bija tiesas sēde, kurā izskatīja aizgādības tiesību atņemšanu. Toreiz aizgādības tiesības atņēma tikai tēvam, bet noticēja, ka mana meita labosies. Taču ar nožēlu jāatzīst – nekas nav mainījies. Arī laikā, kad meita vēl dzīvoja Latvijā, viņa par savu meitu negādāja un nerūpējās. Jā, tā ir vienaldzība,” atzina vecāmāte.

Tiesa pieņēma lēmumu – mātei aizgādības tiesības atņemt. Bērni savu tēti pat nepazītu

Citā tiesas sēdē izskatīja lietu par aizgādības tiesību atņemšanu tēvam, kurš neizrādīja ne mazāko interesi par to, lai savus trīs bērnus paturētu.

Uzturot prasību tiesā, bāriņtiesas pārstāve atzina, ka tēvs nekādā veidā nav piedalījies bērnu audzināšanā, nav tos uzturējis. No ģimenes aizgājis pirms desmit gadiem un izveidojis jaunu, kurā aprūpē citus četrus bērnus – trīs savus, vienu audžubērnu.

“Sarunā ar bērniem, kuri dzimuši laulībā, nācās dzirdēt frāzi, ka jaunākais dēls nemaz tēti nepazītu, ja satiktu uz ielas,” teica bāriņtiesas pārstāve.

Tēvs tiesas sēdē bija ļoti mierīgs un neizrādīja nekādas emocijas par notiekošo. Uz jautājumu, vai apzinās, ka viņam šodien var tikt atņemtas aizgādības tiesības pār saviem pirmajiem trim bērniem, vīrietis atbildēja: “Jā! Un lai tā arī ir! Par saviem bērniem rūpējies neesmu jau ilgus gadus un domāju, ka turpmāk to arī nedarīšu.” Tā sacīja bērnu tēvs un atzina, ka šā gada pavasarī savus jaunākos dēlus netīšām saticis pagastā, kurā dzīvo, un puikām saujās iespiedis piecus latus.

Arī bērnu mamma un bijusī sieva bija ieradusies tiesā un apstiprināja faktu, ka bērnu tēvs nav izrādījis ne mazāko interesi par saviem bērniem jau desmit gadus.

“Bērnus audzinu viena. Sākumā cerēju, ka kaut kas mainīsies, bet nekā. Bērni ar tēvu kontaktu neuztur. Arī vecākā meita, kura drīz būs pilngadīga, nevēlas neko dzirdēt par savu tēvu. Viņa atminas vien dzeršanas, kas kādreiz bijušas. Uz brīnumiem neceru un domāju, ka šīs lietas ir jāsakārto, tāpēc piekrītu, ka viņam atņem aizgādības tiesības,” tiesas sēdē teica bērnu māmiņa.

Tēvam aizgādības tiesības atņēma. Ar mierīgu un, iespējams, pat atvieglotu sirdi tiesas namu viņš pameta. Vecmāmiņa un tante mātes vietā

Nākamajā tiesas sēdē stāsts bija ļoti līdzīgs. Sievietei – mātei atņēma aizgādības tiesības pār dēlu.

Bāriņtiesas pārstāve tiesā stāstīja, ka līdz šim par puiku rūpējusies vecmāmiņa, bet tagad viņa ir smagi slima un ievietota slimnīcā. Par zēnu šobrīd rūpējas mātes māsa.

“Bērna dzimšanas apliecībā tēva vārda vietā ievilkta svītriņa. Arī māte nav izrādījusi iniciatīvu vai elementāru interesi, ka par dēlu būtu jārūpējas. Iepriekšējā tiesas sēdē māte teica, ka labosies, viss notiks, bet atkal ir pazudusi. Atradusi dzīvesbiedru, kurš lieto alkoholu, un par dēlu aizmirsusi,” stāstīja bāriņtiesas pārstāve.

Tiesa pieņēma lēmumu – mātei aizgādības tiesības atņemt.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
167

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
34

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
76

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Viena dzīve atklāj valsts stāstu

00:00
02.12.2025
55

Cēsu muzejā apskatāma izstāde par Jāni Lapiņu – pedagogu, literātu, Latvijas karoga popularizētāju. Tajā var iepazīt viņa daudzšķautņaino personību, tās veidošanos, uzskatus, domas par Latvijas valsti, izglītību, literatūru. Novadnieki zina, ka veselavietis bija latviešu nacionālā karoga idejas autors. J. La­piņš popularizēja sarkanbaltsarkano karogu ar saulīti. Mazāk zināma viņa pedagoģiskā un literārā darbība, kā arī darbošanās brīvvalsts […]

Atjaunots piemineklis 5. Cēsu kājnieku pulkam

00:00
01.12.2025
92
2

Ar Latviešu strēlnieku apvienības Cēsu nodaļas  uzņēmību atjaunots piemineklis 5. Cēsu kājnieku pulkam. Tas atrodas savā vēsturiskajā vietā, tagadējā Nacionālo bruņoto spēku bāzē “Krusta kazarmas” Rīgā, Grīziņkalnā.  Nedaudz vēstures lappusi paver nodaļas vadītājs Māris Niklass: “1919. gada 18. maijā uz Valmieras pulka rezerves rotas bāzes tika izveidots 2. Cēsu pulks (augustā pārdēvēts par 5. C.K.P.) […]

Vēja parks “Vidzeme” sāk juridisko ceļu

00:00
30.11.2025
160
2

Atjaunojamās enerģijas uzņēmuma “Vindr Latvija”, Norvēģijas vēstniecības pārstāvji, arī vēstniece Latvijā Īne Morenga pabija Veselavā, vietā, kur iecerēts būvēt vēju elektrostaciju (VES). “Latvijas valsts mežu” izsolē uzņēmums iegādājās divus zemes gabalus. Sākotnēji bija plānoti divi atsevišķi vēja parki “Amata” un “Bērz­krogs”, bet, izvērtējot teritoriju, tehniskās iespējas, vides apstākļus, nolemts abus apvienot vienā lielākā parkā “Vidzeme”,” […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
27
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
41
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
30
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
34
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
28
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi