Tiesas sēdēs, kurās vecākiem atņem aizgādības tiesības, vienmēr ir vērojama vecāku vienaldzība, atzīst Cēsu rajona tiesas tiesnese Dace Blūma.
“Vecāki atnāk uz tiesas sēdi un vēlas izskatīties kaut nedaudz labāk paši savās acīs. Viņi arī it kā meklē dažādus iemeslus, lai tiesnešu priekšā neizskatītos tik necilvēcīgi. Taču tajā pašā laikā no viņu mutēm skan vārdi: “Jā, liekat man mieru! Atņemat tās tiesības!”,” domās dalās D.Blūma.
Jautāta par to, kā tiesnesis jūtas, redzot šo vienaldzību un neizprotamo cilvēku attieksmi pret saviem bērniem, tiesnese saka: “Esmu pieradusi ikdienas darbā šādas situācijas redzēt diezgan bieži, godīgi sakot, šos cilvēkus neuzskatu par īsti normāliem. Taču, vai mums nav pilna pasaule ar ģimenēm, kurās mātes vienas audzina bērnus, bet vīri dzīvo apkārt pa pasauli? Līdz tiesai jau visi šie gadījumi nenonāk.”
Uz jautājumu, cik daudz vecāku pēc aizgādības tiesību atņemšanas ir sasparojušies, labojušies un centušies tās atjaunot, tiesnese atbild, ka tādi brīnumi ir retums.
“Manā praksē šāds gadījums bijis tikai viens, un tas pats bija pirms ļoti daudziem gadiem,” saka tiesnese un piebilst, ka nereti ir arī situācijas, kad vecāki uz tiesas sēdēm neierodas.
“Kaut kādas kauna jūtas nereti cilvēkiem tomēr ir”, atzīst D.Blūma. Sāpīgi redzēt notiekošo
Arī “Druvas” pārstāvis jūlijā piedalījās vairākās tiesas sēdēs par aizgādības tiesību atņemšanu un redzēja vecāku vienaldzību un mirkli, kad tiesas zālē tiek paziņots galīgais spriedums par aizgādības tiesību atņemšanu kādam no vecākiem. Nav mātes jūtu
Pirmajā tiesas sēdē par aizgādības tiesību atņemšanu bija ieradusies tikai pagasta bāriņtiesas pārstāve un vecmāmiņa, kura jau kopš bērnības ir audzinājusi savu mazmeitu. Meitenītes māte tiesai bija vien atsūtījusi vēstuli, kurā teikts, ka uz tiesas sēdi neieradīsies, jo labu laiku dzīvo un strādā ārzemēs.
Uzturot prasību par aizgādības tiesību atņemšanu bezatbildīgajai mātei, bāriņtiesas pārstāve skaidroja, ka māte nekad par savu meitu nav rūpējusies. Nav sniegusi morālu, materiālu atbalstu vai kā citādi pildījusi mātes pienākumus. Pat ja atradusies pati savas mātes mājās, kurās dzīvoja viņas meitiņa, tad tikai kā ciemiņš. Vecmāmiņa kopš bērna dzimšanas, teju jau desmit gadus, audzinājusi, barojusi un skolojusi mazmeitu. Bāriņtiesas pārstāve gan uzsvēra, ka māte neesot agresīvs vai ļaunprātīgs cilvēks, vienkārši viņai neesot mātes jūtu.
Vecāmāte, kura arī piedalījās sēdē, tiesai sacīja, ka viņas meita zina un ir ar mieru, ka aizgādības tiesības viņai tiek atņemtas.
“Pirms diviem gadiem jau bija tiesas sēde, kurā izskatīja aizgādības tiesību atņemšanu. Toreiz aizgādības tiesības atņēma tikai tēvam, bet noticēja, ka mana meita labosies. Taču ar nožēlu jāatzīst – nekas nav mainījies. Arī laikā, kad meita vēl dzīvoja Latvijā, viņa par savu meitu negādāja un nerūpējās. Jā, tā ir vienaldzība,” atzina vecāmāte.
Tiesa pieņēma lēmumu – mātei aizgādības tiesības atņemt. Bērni savu tēti pat nepazītu
Citā tiesas sēdē izskatīja lietu par aizgādības tiesību atņemšanu tēvam, kurš neizrādīja ne mazāko interesi par to, lai savus trīs bērnus paturētu.
Uzturot prasību tiesā, bāriņtiesas pārstāve atzina, ka tēvs nekādā veidā nav piedalījies bērnu audzināšanā, nav tos uzturējis. No ģimenes aizgājis pirms desmit gadiem un izveidojis jaunu, kurā aprūpē citus četrus bērnus – trīs savus, vienu audžubērnu.
“Sarunā ar bērniem, kuri dzimuši laulībā, nācās dzirdēt frāzi, ka jaunākais dēls nemaz tēti nepazītu, ja satiktu uz ielas,” teica bāriņtiesas pārstāve.
Tēvs tiesas sēdē bija ļoti mierīgs un neizrādīja nekādas emocijas par notiekošo. Uz jautājumu, vai apzinās, ka viņam šodien var tikt atņemtas aizgādības tiesības pār saviem pirmajiem trim bērniem, vīrietis atbildēja: “Jā! Un lai tā arī ir! Par saviem bērniem rūpējies neesmu jau ilgus gadus un domāju, ka turpmāk to arī nedarīšu.” Tā sacīja bērnu tēvs un atzina, ka šā gada pavasarī savus jaunākos dēlus netīšām saticis pagastā, kurā dzīvo, un puikām saujās iespiedis piecus latus.
Arī bērnu mamma un bijusī sieva bija ieradusies tiesā un apstiprināja faktu, ka bērnu tēvs nav izrādījis ne mazāko interesi par saviem bērniem jau desmit gadus.
“Bērnus audzinu viena. Sākumā cerēju, ka kaut kas mainīsies, bet nekā. Bērni ar tēvu kontaktu neuztur. Arī vecākā meita, kura drīz būs pilngadīga, nevēlas neko dzirdēt par savu tēvu. Viņa atminas vien dzeršanas, kas kādreiz bijušas. Uz brīnumiem neceru un domāju, ka šīs lietas ir jāsakārto, tāpēc piekrītu, ka viņam atņem aizgādības tiesības,” tiesas sēdē teica bērnu māmiņa.
Tēvam aizgādības tiesības atņēma. Ar mierīgu un, iespējams, pat atvieglotu sirdi tiesas namu viņš pameta. Vecmāmiņa un tante mātes vietā
Nākamajā tiesas sēdē stāsts bija ļoti līdzīgs. Sievietei – mātei atņēma aizgādības tiesības pār dēlu.
Bāriņtiesas pārstāve tiesā stāstīja, ka līdz šim par puiku rūpējusies vecmāmiņa, bet tagad viņa ir smagi slima un ievietota slimnīcā. Par zēnu šobrīd rūpējas mātes māsa.
“Bērna dzimšanas apliecībā tēva vārda vietā ievilkta svītriņa. Arī māte nav izrādījusi iniciatīvu vai elementāru interesi, ka par dēlu būtu jārūpējas. Iepriekšējā tiesas sēdē māte teica, ka labosies, viss notiks, bet atkal ir pazudusi. Atradusi dzīvesbiedru, kurš lieto alkoholu, un par dēlu aizmirsusi,” stāstīja bāriņtiesas pārstāve.
Tiesa pieņēma lēmumu – mātei aizgādības tiesības atņemt.
Komentāri