Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Atņem aizgādības tiesības

Druva
23:00
13.07.2007
5

Tiesas sēdēs, kurās vecākiem atņem aizgādības tiesības, vienmēr ir vērojama vecāku vienaldzība, atzīst Cēsu rajona tiesas tiesnese Dace Blūma.

“Vecāki atnāk uz tiesas sēdi un vēlas izskatīties kaut nedaudz labāk paši savās acīs. Viņi arī it kā meklē dažādus iemeslus, lai tiesnešu priekšā neizskatītos tik necilvēcīgi. Taču tajā pašā laikā no viņu mutēm skan vārdi: “Jā, liekat man mieru! Atņemat tās tiesības!”,” domās dalās D.Blūma.

Jautāta par to, kā tiesnesis jūtas, redzot šo vienaldzību un neizprotamo cilvēku attieksmi pret saviem bērniem, tiesnese saka: “Esmu pieradusi ikdienas darbā šādas situācijas redzēt diezgan bieži, godīgi sakot, šos cilvēkus neuzskatu par īsti normāliem. Taču, vai mums nav pilna pasaule ar ģimenēm, kurās mātes vienas audzina bērnus, bet vīri dzīvo apkārt pa pasauli? Līdz tiesai jau visi šie gadījumi nenonāk.”

Uz jautājumu, cik daudz vecāku pēc aizgādības tiesību atņemšanas ir sasparojušies, labojušies un centušies tās atjaunot, tiesnese atbild, ka tādi brīnumi ir retums.

“Manā praksē šāds gadījums bijis tikai viens, un tas pats bija pirms ļoti daudziem gadiem,” saka tiesnese un piebilst, ka nereti ir arī situācijas, kad vecāki uz tiesas sēdēm neierodas.

“Kaut kādas kauna jūtas nereti cilvēkiem tomēr ir”, atzīst D.Blūma. Sāpīgi redzēt notiekošo

Arī “Druvas” pārstāvis jūlijā piedalījās vairākās tiesas sēdēs par aizgādības tiesību atņemšanu un redzēja vecāku vienaldzību un mirkli, kad tiesas zālē tiek paziņots galīgais spriedums par aizgādības tiesību atņemšanu kādam no vecākiem. Nav mātes jūtu

Pirmajā tiesas sēdē par aizgādības tiesību atņemšanu bija ieradusies tikai pagasta bāriņtiesas pārstāve un vecmāmiņa, kura jau kopš bērnības ir audzinājusi savu mazmeitu. Meitenītes māte tiesai bija vien atsūtījusi vēstuli, kurā teikts, ka uz tiesas sēdi neieradīsies, jo labu laiku dzīvo un strādā ārzemēs.

Uzturot prasību par aizgādības tiesību atņemšanu bezatbildīgajai mātei, bāriņtiesas pārstāve skaidroja, ka māte nekad par savu meitu nav rūpējusies. Nav sniegusi morālu, materiālu atbalstu vai kā citādi pildījusi mātes pienākumus. Pat ja atradusies pati savas mātes mājās, kurās dzīvoja viņas meitiņa, tad tikai kā ciemiņš. Vecmāmiņa kopš bērna dzimšanas, teju jau desmit gadus, audzinājusi, barojusi un skolojusi mazmeitu. Bāriņtiesas pārstāve gan uzsvēra, ka māte neesot agresīvs vai ļaunprātīgs cilvēks, vienkārši viņai neesot mātes jūtu.

Vecāmāte, kura arī piedalījās sēdē, tiesai sacīja, ka viņas meita zina un ir ar mieru, ka aizgādības tiesības viņai tiek atņemtas.

“Pirms diviem gadiem jau bija tiesas sēde, kurā izskatīja aizgādības tiesību atņemšanu. Toreiz aizgādības tiesības atņēma tikai tēvam, bet noticēja, ka mana meita labosies. Taču ar nožēlu jāatzīst – nekas nav mainījies. Arī laikā, kad meita vēl dzīvoja Latvijā, viņa par savu meitu negādāja un nerūpējās. Jā, tā ir vienaldzība,” atzina vecāmāte.

Tiesa pieņēma lēmumu – mātei aizgādības tiesības atņemt. Bērni savu tēti pat nepazītu

Citā tiesas sēdē izskatīja lietu par aizgādības tiesību atņemšanu tēvam, kurš neizrādīja ne mazāko interesi par to, lai savus trīs bērnus paturētu.

Uzturot prasību tiesā, bāriņtiesas pārstāve atzina, ka tēvs nekādā veidā nav piedalījies bērnu audzināšanā, nav tos uzturējis. No ģimenes aizgājis pirms desmit gadiem un izveidojis jaunu, kurā aprūpē citus četrus bērnus – trīs savus, vienu audžubērnu.

“Sarunā ar bērniem, kuri dzimuši laulībā, nācās dzirdēt frāzi, ka jaunākais dēls nemaz tēti nepazītu, ja satiktu uz ielas,” teica bāriņtiesas pārstāve.

Tēvs tiesas sēdē bija ļoti mierīgs un neizrādīja nekādas emocijas par notiekošo. Uz jautājumu, vai apzinās, ka viņam šodien var tikt atņemtas aizgādības tiesības pār saviem pirmajiem trim bērniem, vīrietis atbildēja: “Jā! Un lai tā arī ir! Par saviem bērniem rūpējies neesmu jau ilgus gadus un domāju, ka turpmāk to arī nedarīšu.” Tā sacīja bērnu tēvs un atzina, ka šā gada pavasarī savus jaunākos dēlus netīšām saticis pagastā, kurā dzīvo, un puikām saujās iespiedis piecus latus.

Arī bērnu mamma un bijusī sieva bija ieradusies tiesā un apstiprināja faktu, ka bērnu tēvs nav izrādījis ne mazāko interesi par saviem bērniem jau desmit gadus.

“Bērnus audzinu viena. Sākumā cerēju, ka kaut kas mainīsies, bet nekā. Bērni ar tēvu kontaktu neuztur. Arī vecākā meita, kura drīz būs pilngadīga, nevēlas neko dzirdēt par savu tēvu. Viņa atminas vien dzeršanas, kas kādreiz bijušas. Uz brīnumiem neceru un domāju, ka šīs lietas ir jāsakārto, tāpēc piekrītu, ka viņam atņem aizgādības tiesības,” tiesas sēdē teica bērnu māmiņa.

Tēvam aizgādības tiesības atņēma. Ar mierīgu un, iespējams, pat atvieglotu sirdi tiesas namu viņš pameta. Vecmāmiņa un tante mātes vietā

Nākamajā tiesas sēdē stāsts bija ļoti līdzīgs. Sievietei – mātei atņēma aizgādības tiesības pār dēlu.

Bāriņtiesas pārstāve tiesā stāstīja, ka līdz šim par puiku rūpējusies vecmāmiņa, bet tagad viņa ir smagi slima un ievietota slimnīcā. Par zēnu šobrīd rūpējas mātes māsa.

“Bērna dzimšanas apliecībā tēva vārda vietā ievilkta svītriņa. Arī māte nav izrādījusi iniciatīvu vai elementāru interesi, ka par dēlu būtu jārūpējas. Iepriekšējā tiesas sēdē māte teica, ka labosies, viss notiks, bet atkal ir pazudusi. Atradusi dzīvesbiedru, kurš lieto alkoholu, un par dēlu aizmirsusi,” stāstīja bāriņtiesas pārstāve.

Tiesa pieņēma lēmumu – mātei aizgādības tiesības atņemt.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
22

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
62

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
101

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
54

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
124

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
59

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
13
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi