Piektdiena, 19. jūlijs
Vārda dienas: Jautrīte, Kamila, Digna, Sāra

Atkal jauna Latvijas karte

Druva
23:00
28.06.2007
4

Nākamgad jāpabeidz administratīvi teritoriālā iedalījuma projekts, lai pašvaldību vēlēšanas 2009. gadā varētu notikt novados un pilsētās. Līdz 1.maijam pašvaldības bija lūgtas izteikties, vai nav pārdomājušas atkāpties no pērn apstiprinātā 167 novadu modeļa. Ministrijas aicinājumam sniegt priekšlikumus novadu veidošanai, atsaucās 17 rajona pašvaldības. Cēsu

un Līgatnes pilsēta, Raiskuma, Līgatnes, Skujenes, Dzērbenes, un Drustu pagasts savus priekšlikumus nesniedza. Spēcīgu novadu izveidi atbalsta Nītaures, Veselevas, Vaives un Mārsēnu pašvaldība, pārējie pauduši atbalstu 167 novadu modelim, bet Stalbes un Priekuļu pagasts vēlas saglabāt esošo statusu. Amatas novads piekrīt iespējai paplašināties.

Pēc pašvaldību šī brīža domām Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija izveidojusi jaunu Latvijas karti, tajā ir 80 novadi, lai gan, stājoties ministra amatā, Aigars Štokenbergs pauda viedokli, ka Latvijā vajadzīgi 50 spēcīgi novadi.

Vilinājums – novads rajona robežās

Sekojot Gulbenes rajona piemēram, kur visas pašvaldības izveidoja vienu novadu, līdzīgi plāno arī Talsu, Alūksnes, Balvu un Daugavpils rajona pagasti un pilsētas. Šī ideja tiek izrunāta arī mūsu rajonā. Pret modeli iebilst vairāku pagastu vadītāji, arī Jaunpiebalgas pašvaldības priekšsēdētājs Laimis Šāvējs: “Rajonā veiktais darba tirgus pētījums jau parāda, ja turpināsim stiprināt centrus, samazinot pašvaldību skaitu, paliks mirušās zonas, būs daudz nomaļu.” Par novadu rajona robežās ir pārliecināts Zaubes pagasta padomes priekšsēdētājs Valdis Lācis: “Viss paliek, kā ierasts, nekas nemainās – infrastruktūra, ceļu virzieni, satiksme, sakari, iedzīvotājs brauc uz Cēsīm garām pagastam, te paņem, ko vajag, Cēsīs ir visi pakalpojumi. Ja šodien es lemju, es arī pildu, bet tad lēmums tiks pieņemts citur. Izpildvara būs uz vietas, un iedzīvotājs, ja nebūs apmierināts, varēs braukt uz Cēsīm. Šodien tādas iespējas nav. Mēs, mazās pašvaldības, staigājam pa naža asmeni, jo mums nav jurista, zemes ierīkotāja, arhitekta, ceļu speciālista. Ja arī pašvaldība būtu tik bagāta, ka varētu noalgot, speciālistam tik mazā teritorijā trūks darba.” Viņš arī spriež, ja ap Cēsīm izveidosies novads,

mazajām pašvaldībām turpmākā attīstība būs ļoti sarežģīta. Par novadu rajona robežās tagad spriež un vērtē arī Skujenes, Kaives, Taurenes un Dzērbenes pašvaldība, kuras bija iecerējušas veidot vienu novadu.

Skujenes pagasta padomes priekšsēdētājs Jānis Sekste pārliecinājies, ka paredzētais četru pagastu novads ir par mazu, lai pašvaldība nodrošinātu visas funkcijas un pakalpojumus. “Citas pašvaldības ātrāk sagaidījušas ekonomisko attīstību, saimnieciskā rosība no Rīgas līdz mums vēl nav atnākusi. Pēc gadiem desmit tā sasniegs arī Skujeni. Tagad mums jāvirzās uz pilsētu, kur iedzīvotājiem nodrošina nepieciešamos pakalpojumus,” domās dalās Jānis Sekste un piebilst, ka plašākā mērogā pozitīvāks ieguvums

būs lielākos novados. Skujenieši uzskata, ja jāveido novads, tad tāds, kas pilnībā nodrošina pakalpojumus. “No visiem ļaunumiem izvēlamies mazāko. Piemēram, satiksme organizēta Cēsu virzienā. Attālumam šodien maza nozīme, Cēsis caur Vaivi –35 kilometri, Taurene, kas varētu būt novada centrs – 20. Taurenē, vienalga, mēs nespējam nodrošināt visus pakalpojumus,” stāsta Skujenes pašvaldības vadītājs.

Taurenes pagasta padomes priekšsēdētājs Jānis Vīlips pastāstīja, ka aizvien

spēkā paliek pirms dažiem gadiem noslēgtā vienošanās par četru pagastu novada izveidi. “Tagad atkal veicām izpēti un iedzīvotāju aptauju, lai skaidri pateiktu, ir ekonomiski vērts saiet kopā, vai nav,” saka Jānis Vīlips un piebilst, ka taureniešiem šajos gados jau radusies apātija pret reformu. Konkrēti izteikt viedokli par pagasta nākotni nāk vien pāris taureniešu. Pilsēta nogaida

Par iespējamo Cēsu novadu Cēsu domes priekšsēdētājam Gintam Šķenderam ir savas domas.

“167 novadu modelī Cēsu pilsēta un Raiskums ir kopā. Līdz 1.maijam nekādu lēmumu neesam pieņēmuši un iesnieguši RAMPL. Labi apzināmies, ka esam lielākā pašvaldība, un esam gatavi paplašināties. Cēsu pilsēta, ņemot vērā rajona ģeogrāfisko stāvokli un pašvaldību skaitu, zinot blakus esošo pagastu nostāju, kuri nav par novada izveidi, nav aktīva novadu veidošanā, bet ir gatava sadarbības projektiem, lai kopā izvērtētu plusus un mīnusus.

Notikušas vairākas sarunas ar Mārsnēnu, Zaubes, Nītaures, Dzērbenes, Taurenes, Vaives, Skujenes, Kaives pašvaldības vadītājiem. Pagaidām sarunas pārtrauktas, gaidām, kādus lēmumus būs pieņēmušas pašvaldības. Cēsu domes deputātiem būs diskusija tad, kad zināsim pagastu pašvaldību lēmumus,” stāsta Gints Šķenders. Viņš tāpat kā citu pašvaldību vadītāji atzīst, ka nevar salīdzināt Gulbenes rajonu, kurā ir 27 tūkstoši iedzīvotāju, ar Cēsu rajonu, kurā dzīvo 60 tūkstoši. Ir grūti modelēt tik lielas teritorijas nākotni. “Tās pašvaldības, kuras deklarējušas, ka paliek patstāvīgas – Priekuļi, Rauna, Amata, ir pietiekami spēcīgas, lai attīstītos. Kā būs pārējām? Latgales pagasti, daži arī Kurzemē patlaban ir neapskaužamā situācijā, attīstības nav, cilvēku skaits sarūk, un pašvaldības iet kopā, veido novadus.

Mūsu pagastos ir labāk attīstīta infrastruktūra, aktīvāka saimnieciskā un ekonomiskā dzīve, deputāti neredz pamatu atteikties no vecā modeļa. Saprotu lauciniekus, kuri nesaskata, ka nākotnē

kas mainīsies, ja četri pagasti saies kopā. Taču nevar pieļaut, ka 2009.gadā esam pie sasistas siles.

Cēsu pilsētas nostāja – ja līdz 2009.gadam nav veidojusies cita situācija, tad pilsētai pievieno Raiskuma pagastu. Mēs arī nevēlamies uzspiest pilsētas gribu. Lielā novadā izlīdzināšanai jāveidojas uz pilsētas rēķina.

Ja gribam būt saprotoši, pilsētai būs jāpārskata prioritātes, jo ir iesniegti un sākti daudzi projekti,” tā par iespējamiem modeļiem spriež Cēsu domes priekšsēdētājs.

Liels nav tas pats, kas labs

Savukārt Priekuļu pagasta padomes priekšsēdētāja Māra Juzupa ir pārliecināta, ka nav neviena argumenta, kādēļ būtu jāveido lieli novadi. “Šobrīd nav svarīgs ne lielums, ne iedzīvotāju skaits, tikai tas, kā

katra pašvaldība spēj attīstīties. Mums palaimējies, ka pagastā ir valsts iestādes, kas maksā nodokļus. Varam attīstīties. Latvijas mērogā esam 16. turīgākais pagasts, un jau piecus gadus maksājam izlīdzināšanas fondā, šogad jau 117 tūkstošus latu, visas funkcijas veicam. Ja

paanalizē pašvaldības, kuras jau pārveidotas par novadiem, Priekuļi ir spēcīgāki. Daudzviet pasaulē jau iet atpakaļ – veido mazas pašvaldības. Cēsīm savu problēmu pietiek. Vai pilsētai interesēs Skujenes, Zaubes vai Taurenes problēmas? Ja apkārtējie pagasti pievienotos

pilsētai, kas notiks ar pārējām pašvaldībām rajonā? Vairākas pilsētas jau pateikušas, ka negrib neko pievienot, jo pašas zaudē. Cēsīm kredītgrozs patukšs, tik daudz jāceļ,” savas pašvaldības argumentus min Māra Juzupa.

Vēl aizvien neskaidra ir nākotne Piebalgas pusē. “Jaunpiebalga atrodas 70 kilometrus no centra. Šobrīd mums ir priekšnosacījums, piesaistot apkārtējās pašvaldības – Drustus, Zosēnus, veidot novadu, nākotnē attīstīt perspektīvu centru. Pašvaldību vadītājiem reāli jāvērtē gan infrastruktūra, gan demogrāfiskā situācija desmit gadus uz priekšu. Ne vienai vien mazajai lauku skolai ir pastāvēšanas problēma. Ja būs sakopts, attīstīts novads, būs arī cilvēki. Tagad jau esam iesaistījušies vairākos projektos, lai Jaunpiebalgu attīstītu un te varētu būt novada centrs. Visi nosacījumi attīstībai ir. Protams, ap Cēsīm iespējas ir citas,“ stāsta pašvaldības vadītājs Laimis Šāvējs un piebilst, ka ar kaimiņiem vairākkārt pārrunātas nākotnes iespējas. Jaunpiebalgas novadā būtu pārredzama teritorija un struktūra. Savukārt kaimiņi zosēnieši un drustēnieši skaidru atbildi nedod. Varbūt tomēr sliekties uz Cēsu pusi? Kurp virzīties, kā darīt, aizvien domā arī citas pašvaldības. Vecpiebalga un Ineši būs viens novads, tas gan skaidrs, tāpat Rauna, Amata, Priekuļi. Vēl citi apvienosies vien tad, ja valdība piespiedīs, vai tad, kad būs kārtīgi izvētīti plusi un mīnusi.

Līdz Jāņiem iecerēts grozīt arī Administratīvi teritoriālās reformas likumu, lai tajā 100 000 latu vietā paredzētu 200 000 latu katrai pašvaldībai, kas veidos novadu. Solījumi ar naudu ir vilinoši. Nupat arī izstrādāta jauna likuma “Par pašvaldībām” redakcija. Pašvaldību vadītāji cer, ka tiks dotas atbildes uz daudziem neskaidriem jautājumiem, kas būtiski kavē vēlēšanos veidot novadus. Vasara, laiks pārdomām. Cēsu rajonā ir 24 pašvaldības: * 21 pagasts, * viens novads, * divas pilsētas.

Cik pašvaldību būs pēc novadu reformas: viena, divas vai desmit?

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Sportiskā ģimenes diena Rīdzenē

00:00
19.07.2024
19

Ģimenes sporta dienā “Pilna laime, kad sporto saime!” Vaives pagasta Rīdzenē biedrība “Kiwanis Cēsis” otro gadu pulcināja vietējā un tuvējo pagastu iedzīvotājus aktīvi izkustēties. Uz pasākumu bija ieradies ap simt cilvēku. Ikviens varēja piedalīties skrējienā, mest šautriņas, spēlēt volejbolu, galda tenisu, kā arī dažādas lielformāta un neierastākas izklaidējošas spēles, būt kopā un noslēgumā ēst uz […]

Raunā Dziesmu svētkos svin Cimzes jubileju

00:00
19.07.2024
22

Raunā pie novadnieka Jāņa Cimzes pieminekļa dienas gaitā sagūla ziedu paklājs, bet brīvdabas estrādē izskanēja viņa 210.jubilejai veltītais koru koncerts “Rotā Dziesma”. Tā raunēnieši un astoņu kolektīvu dziedātāji godināja latviešu kora mūzikas pamatlicēju. Vai nu dienas gaitā mēģinājumos    pāri Raunai izskanējušās dziesmas, vai    vēlēšanās dzirdēt Raunas Dziesmu svētku kori, vai, iespējams, cita iemesla […]

Amatas apvienības svētkos ceļ godā pļaušanu ar izkapti

00:00
18.07.2024
126

Nītaurē tikās pieci pagasti, kas savulaik veidoja Amatas novadu, tagad svinot apvienības svētkus. Bija daudz aizraujošu atrakciju un koncertu, bet zīmīgākais notikums – nītaurieši uzspodrināja senāk laukos neaizstājamās prasmes, proti, rīkoties ar izkapti. “Pļaušanai ar izkapti Nītaurē ir tradīcijas. Nītaurieši gan bijuši labākie Latvijas čempionātā pļaušanā, gan paši bijuši šo sacensību rīkotāji,” stāsta Nītaures kultūras […]

Pārstāvēt savu pagastu Kanādā

00:00
17.07.2024
130

Kanādā, Toronto, aizvadīti 16. Dziesmu un deju svētki. Tie tagad ir atmiņas, emocijas, prieks par kopābūšanu, satiktiem un iepazītiem cilvēkiem. Zaubes jauktā kora dziedātājiem neaizmirstams notikums, kuram veltīts daudz laika un enerģijas, lai kļūtu par Dziesmu svētku dalībniekiem. Pēc 2023.gada XXVII Vispārējajiem latviešu dziesmu un XVII Deju svētkiem zaubēnietis    Arnis Zvaigzne korim ierosināja braukt uz […]

Ar mākslu pret vardarbību

05:14
16.07.2024
17

Cēsīs, Raunas ielas 8 iekšpagalmā, garāmgājēji nevar nepamanīt sienas gleznojumu. Tajā sieviete, kurai uzglūn čūska, bet kāda roka uzbrucēju satver. Kā stāsta biedrības “Latvian Association for Youth Activists”  vadītāja Marija Groza, gleznojums simbolizē  solidaritāti un atbalstu pret vardarbībā cietušajāmsievietēm. Darba autore ir lietuviešu māksliniece Egle Narbutaite. “Vēlējos ilustrēt spēcīgu sievieti, kura spēj stāties pretī briesmām un […]

Ūdenslīdēju mācībās atgādina par drošību pie ūdens

00:00
16.07.2024
161

Šī gada peldēšanās sezonā no ūdenstilpēm izcelti jau 27 bojāgājušie, 2024. gadā līdz šim – 52 cilvēki. Peldsezonā pēdējos trīs gados Valts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) no ūdens izceļ vidēji 50 bojāgājušos. Lai spētu pēc iespējas operatīvāk sniegt palīdzību slīkstošajam vai arī atrast noslīkušo, ūdenslīdēji reizi mēnesī rīko mācības praktisko iemaņu nostiprināšanai. Šonedēļ tās […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
25
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
21
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
15
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
22
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
29
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi