“Šī ēka ir valsts nozīmes industriālais piemineklis. Mūsu pienākums ir saglabāt 1923.gadā selekcijas stacijas vajadzībām celto ēku,” saka Agroresursu un ekonomikas institūta Priekuļu pētniecības centra vadītāja p.i. Artūrs Lozbergs.
Jau vairākus gadus bijušajai kaltei, kas savulaik kalpojusi arī kā noliktava, tecēja jumts. Tika meklētas dažādas iespējas piesaistīt finansējumu, lai to nomainītu. 2019.gadā tapa projekts un iegūts “Leader” programmas finansējums.
“Tā kā ēka ir aizsargājams Valsts nozīmes kultūras piemineklis, darbi bija jāsaskaņo ar Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldi, bet tad sākās pandēmija, viss notika attālināti. Neierastā situācija aizkavēja ieceres,” stāsta A.Lozbergs. Pirmoreiz iepirkumā nepieteicās neviena celtniecības firma, otrreiz daža izrādīja interesi, bet tā arī pieteicās tikai viena firma. Iemesls, visticamāk, nelielais finansējums – kopā 56 tūkstoši eiro, no tiem 18 tūkstoši eiro “Leader” programmas atbalsts, kas celtniekiem neradīja interesi. Laiks ritēja, būvdarbu līgums tika noslēgts ar SIA “WARS+”.
Patlaban meistari jau noņēmuši veco jumta segumu. “Praksē nācies dažādas ēkas atjaunot. Jumtā pāris vietās izvirzījumā un pie skursteņa ilgu laiku ūdens sūcies pamatīgi. Pārējais nav tik kritiskā stāvoklī. Daļa jumta, iespējams, mainīta 70.gados, bet pārējā, kur segumu veido dēļu klājs un virsū šķindeļi, domājams, ir kopš ēkas celšanais” viedokli pauž “WARS+” meistars Artis Nete . Darbu visvairāk traucē vējš un nokrišņi, bet pēc pāris mēnešiem senā ēka būs zem jauna metāla jumta. Tiesa, vēl paliek daļa, kurai segums netiek mainīts. “Pagaidām nepietiek finansējuma, bet ir apsvērtas dažādas ieceres, lai to piesaistītu,” atklāj A.Lozbergs.
Ēkā, kas vienmēr bijusi saistīta ar selekcionāru darbu, 2013. gada 23. aprīlī, kad tika atzīmēta Valsts Priekuļu Laukaugu selekcijas institūta simtgade, tika atvērts Latvijas Laukaugu selekcijas muzejs. Te izvietotas iekārtas un priekšmeti, kas bija ikdienā nepieciešami selekcijas un sēklaudzēšanas darbos ar dažādām laukaugu šķirnēm. Īpašu gaisotni rada pati ēka, kurā labi saglabājušies apcirkņi un vecās grīdas.
Lai gan pandēmijas dēļ muzejs divus gadus apmeklētājus nav varējis pieņemt, interese par to nav zudusi. A.Lozbergs stāsta, ka pirms pandēmijas muzeju apmeklēja gan pirmsskolas iestāžu grupas, gan pensionāri ekskursijās. “Zinātnieki ir atvērti, vada ekskursijas, stāsta, kā kādreiz tika veikta augu selekcija, kā zinātne attīstās. Var apskatīt ne tikai to, kas ir muzejā, te notika arī izglītojoši pasākumi par kultūraugiem, tika rīkotas degustācijas. Kad situācija ļaus, noteikti atkal būs arī šie pasākumi,” cerību pauž A.Lozbergs un piebilst, ka pētniecības centram glabājas eksponāti no agrākiem gadiem, kas līdz šim te nav izlikti, jo caurā jumta dēļ nevarēja izmantot visas telpas.
“Ir ieceres par muzeja tālāko attīstību. Ir svarīgi ne tika saglabāt liecības, kā kādreiz strādāja selekcionāri, bet arī par to stāstīt un rādīt sabiedrībai. Tā ir gan Priekuļu pētniecības centra, gan Latvijas selekcijas attīstības vēsture,” saka Agroresursu un ekonomikas institūta Priekuļu pētniecības centra vadītāja p.i. Artūrs Lozbergs.
Komentāri