Biedrība “Cēsu pensionāri” biedri veikuši lielu darbu, lai Lejas kapos atjaunotu apbedījuma vietu Zemgales un Kurzemes bēgļiem, kuri te apglabāti Pirmā pasaules kara laikā. Biedrība šo ieceri pieteica Nīderlandes fonda un Cēsu domes izsludinātajā projektu konkursā “Idejas īstenojas” un saņēma atbalstu 1000 eiro. Kopumā komisija atbalstīja 14 projektus, bet atbalsta saņēmēji ļoti aktīvi ķērās pie darba.
Piemineklis bojā gājušajiem bēgļiem tika atklāts 1936.gadā, bet padomju gados un arī neatkarības laikā šī vieta palika nesakopta un bija pamatīgi aizaugusi.
“Pensionāru biedrība ik gadu piedalās talkās Cēsīs, bet katru reizi strādājam citā vietā, tāpēc gribējām vienu objektu izraudzīt par savējo, kuru varētu kopt un uzraudzīt katru gadu. Radās doma sakopt kādu vietu Lejas kapos, kur ir daudz pilsētas vēsturē svarīgu apbedījumu, un domes ainavu arhitekts Jānis Sirlaks ieteica Pirmā pasaules kara bēgļu apbedījumus. Uzrakstījām projektu konkursam “Idejas īstenojas”, saņēmām finansējumu un sākām darbu,” stāstīja biedrības pārstāve Stefānija Goļikova.
Biedrība “Cēsu pensionāri” izraudzītajā vietā jau sarīkojusi četras talkas, katrā piedalījušies 20 – 30 cilvēki. Tagad tur, kur vēl nesen auga krūmi un zāle, izveidota iekopta piemiņas vieta. Centrā slejas piemineklis, kas atklāts 1936.gadā un kuru veidojis tēlnieks Kārlis Jansons.
Biedrības priekšsēdētājs Laimonis Trumpe pastāstīja, ka savulaik uz pieminekļa bijis uzraksts “Pieminiet še Dieva mierā dusošos 96 Kurzemes un Zemgales bēgļus 1915. – 1918.gadā.”
“Uzraksts savulaik bijis iestrādāts ar bronzas burtiem, krāsainā metāla zagšanas laikā tie pazuduši. Tāpēc tagad atjaunosim nevis burtus, bet akmenī iestrādāsim plāksni, uz kuras būs minētais uzraksts. Konkursa kārtībā par tā veidotāju izvēlējāmies Matiasu Jansonu,” stāstīja L.Trumpe.
Īstenojot projektu, ierīkots zāliens aizaugušajā teritorijā, novākti krūmi, izveidots grantētais celiņš, iestādītas sešas tūjas. Uz pieminekli ved no akmentiņiem veidots celiņš, attīrītas vēl palikušās kapu kopiņas, no kurām dažas joprojām tiek aprūpētas. Arī turpmāk biedrība rūpēsies par pašu iekopto vietu, pļaus zālienu, veiks citus nepieciešamos darbus.
“Mēdz teikt, ka katra tauta ir tik stipra, cik stipra tās atmiņa un piemiņa. Lejas kapi norādīti tūrisma maršrutos kā apskates vieta, tomēr liela daļa nozīmīgu pieminekļu ir atstāti pamestībai. Kā zinām, Lejas kapi ir noteikti par slēgtajiem kapiem, tāpēc ceram, ka mūsu darbs būs iesākums šīs teritorijas izveidošanai par kluso parku,” norāda L.Trumpe, piebilstot, ka nākamgad varētu domāt par iekoptās zonas paplašināšanu, jo bēgļu apbedījumi ir plašākā teritorijā.
Komentāri