More. Vairāki simti interesentu, Latvijas virsnieku apvienības, Latvijas nacionālo karavīru biedrības, Siguldas novada domes un Mores pagasta administrācijas pārstāvji tradicionāli tikās pie Roznēnu ozola leģionāru brāļu kapsētā un Mores kauju piemiņas parkā, atceroties svarīgo cīņu 63. gadadienu.
“Tolaik Mores apkārtnē cīnījās divas lielvaras – Vācija un Krievija. Pa vidu tām arī latviešu leģionāri, aizstāvot to, kas tagad mums dots – brīvu tēvzemi,” tā svinīgajā pasākumā, uzrunājot klātesošos, sacīja Siguldas novada Mores pagasta administrācijas vadītājs Aivars Jakobsons. Vēstures grāmatās Mores kaujas ierakstītas kā ļoti nozīmīgas, kurās latviešu karavīri, 19. divīzijas 1. un 3. rota, cīnījušies godam un vācu izveidotajā nocietinājumā divas nedēļas turējušies pretim aptuveni deviņas reizes lielākam pārspēkam. Tās bijušas arī pēdējās kaujas un pretestība pirms Rīgas ieņemšanas. Sīvākās cīņas ilgušas četras dienas – no 1944.gada 26. līdz 30. septembrim.
Pašvaldību vadītāji un Aizsardzības ministrijas pārstāvji pateicās arī morēniešiem, kuri patstāvīgi apkopj kritušo kareivju piemiņas vietu un jaunajai paaudzei palīdz saprast patriotismu, domājot par savu valsti un to mīlot. Mores kauju piemiņas vieta jau pirms 15 gadiem tika izveidota, pateicoties Toronto un Austrālijas “Daugavas vanagu” organizācijai, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un tolaik Mores pagasta pašvaldībai. Pašlaik vēl palīdzīgas rokas un finansējums nepieciešams, lai sakārtotu piemiņas parka teritoriju. To plānots saņemt no Aizsardzības ministrijas, lai atceres
vietas izdotos ne tikai saglabāt, bet arī paplašināt un attīstīt.
“Šīs atceres reizes rudenī jau ir tradicionāls notikums, kur kopā sanāk ne tikai interesenti, arī kauju dalībnieki, viņu ģimenes, dzimtu cilvēki. Noskaņa katru gadu ir cita, un cilvēkiem patīk te būt un kopā padomāt par laiku, kas aizgājis, bet bijis tik nozīmīgs mūsu valstij un tautai. Patīkami, ka par Latvijas vēsturi ir tik liela interese. Par to dienu un II pasaules kara notikumiem cilvēki interesējas ne tikai piemiņas reizē. Mores kauju muzeju ik gadu apmeklē ap 3500 interesentu,” sacīja biedrības “Mores muzejs” valdes priekšsēdētāja Anta Brača un piebilda, ka bieži muzeja durvis ver arī skolēni – bērni un jaunieši, kuriem interesē vēstures notikumi. Muzeju daudzi apmeklē arī novembrī, kas zīmīgs, svinot Lāčplēša dienu un Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienu.
Komentāri