Skolas gada sākumā ikvienai ģimenei jārēķinās ar izdevumiem, lai atvasēm nodrošinātu mācībām un ārpusskolas nodarbībām nepieciešamo.
Sabiedrības integrācijas fonds, izmantojot Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām programmu, nodrošina ar bezmaksas skolas piederumu komplektiem maznodrošināto, trūcīgo, kā arī krīzes situācijā nonākušo ģimeņu bērnus vecumā no pieciem līdz 16 gadiem.
Cēsu novadā par ģimenēm tik vajadzīgo rūpējas “Sarkanais Krusts”, no kura palīdzības pakas nonāk sociālajos dienestos. Cēsīs tās izsniedz “Sarkanā Krusta” darbinieki, pagastos sociālie darbinieki to dara arī sadarbībā ar skolām.
“Visi bērni, kam pienākas atbalsts, to saņem,” uzsver “Sarkanā Krusta” Cēsu komitejas izpilddirektore Marina Orlova un pastāsta, ka skolas preču komplektos iekļauti dažādi individuālie mācību priekšmeti, kancelejas piederumi, bet piecus līdz desmit gadus veciem bērniem arī mugursoma.
“Pieprasījums ir liels, jo Cēsīs maznodrošināto un trūcīgo ģimeņu nav maz. Tādus pašus skolas mācību gada sākuma komplektus saņem arī ukraiņu bērni,” stāsta M.Orlova un vērtē, ka neviens skolēns, kura ģimenei novadā pienākas palīdzība, bez tās nepaliks. Par to, cik komplektu izdalīts, informācija tiek apkopota.
M.Orlova arī pastāsta, ka svārstīgs ir mazturīgo un maznodrošināto pieprasījums pēc pārtikas un higiēnas produktu pakām. “No marta Cēsīs vairāk paku saņēmēju ir Ukraiņu bēgļi nekā cēsnieki. Taču skaitļi ir ļoti mainīgi, bet rinda izdales punktā nestāv,” uzsver Cēsu komitejas izpilddirektore Marina Orlova. Tā, piemēram, martā atbalsta pakas saņēma 365 cēsnieki un 168 Ukrainas bēgļi, aprīlī – 303 un 512, maijā – 188 un 351, jūnijā – 260 un 361, bet jūlijā – 206 un 220 cilvēki.
M. Orlova uzsver, ka paku saņēmēji ir pateicīgi, īpaši ukraiņi, kuri novērtē katru palīdzību. “Protams, tikai ar pakām izdzīvot nevar, bet tas ir atbalsts, nevis nodrošinājums,” atgādina M.Orlova.
Sociālā darbiniece Drabešu pagastā Ilva Pūpola arī atzīst, ka maznodrošināto un trūcīgo skaits palielinās. “Pirms kāda laika bija jūtams, atbalsta saņēmēju samazinājums, tagad nāk aizvien jauni. Invalīdi un pensionāri ir vistrūcīgākie. Pēdējos gados ģimenēm ar bērniem, daudzbērnu ģimenēm atbalsts ir nesalīdzināmi lielāks. Ja ģimenē aug divi bērni, ar visu jātiek galā pašiem, ja trīs – valsts atbalsts nav mazs,” situāciju raksturo I.Pūpola un pastāsta, ka korekcijas ieviesa arī pensiju pielikums, kas bija lielāks nekā jelkad bijis, līdz ar to kāds zaudēs maznodrošinātā statusu, savukārt līdz ar maznodrošinātā ienākuma sliekšņa paaugstināšanu kādiem vairāk tas pienāksies. Situācijas ļoti strauji mainās.
Todien uz Sociālo dienestu bija atnākušas ieriķietes Stefānija Melnalksne, Līga Kadiķe un Marija Eglīte. Viņas ir kaimiņienes. Cits kaimiņš izpalīdzējis un atvedis līdz vietai, kur saņemams atbalsts.
“Pensionāriem dzīvei nav ne vainas. Ja kas nav tā, kā gribas, jāsamierinās,” saka S.Melnalksne un uzsver, ka pārtikas pakas ir ļoti lies atbalsts ikdienā.
Meita un māte Līga Kadiķe un Marija Eglīte arī nezaudē optimismu, kaut pēdējā laikā neatstājas veselības problēmas. “Varējām savilkt galus, nenācām. Vienmēr domāju, ka ne man vienīgajai vajag. Diemžēl tagad situācija tāda, ka vēlamies kārtot statusu, lai saņemtu atbalstu,” atklāj L.Kadiķe.
Pensionārēm pensijas mazas – 120 un 179 eiro mēnesī. “Grūti izdzīvot, īpaši tagad. Mums ir dārzs, tur viss izauga, izņemot kartupeļus, tiem lakstus noēda Kolorado vaboles,” pastāsta M.Eglīte, bet L.Kadiķe piebilst, ka ļoti baida ziema, jo malka vēl nav sagādāta, nav iespējams tik daudz sakrāt, lai nopirktu. Pārtika kļūst aizvien dārgāka. Parasti kaimiņienes sarunā kādu, kurš aizved uz Cēsīm, tad nopērk vajadzīgo. “Nekur apkārt nestaigājam – māja, dārzs, veikals. Bail jau ir no tā kovida,” bilst S.Melnalksne un atzīst, ka par ziemu tagad labāk nedomāt, apkārt visi baida, ka būs grūti, bet neviens jau nezina, kā būs.
“Kamēr paši varējām, iztikām,” uzsver M.Eglīte, bet L.Kadiķe atgādina, ka melnā svītra reiz beigsies un atkal viss būs kārtībā, bet tagad jālūdz atbalsts.
I. Pūpola pastāsta, ka laukos ir ne viens vien, kurš neraksta iesniegumu, lai saņemtu atbalstu, jo ne katrs sadūšojas lūgt. Tāpat kā ir tādi, kuri uzstājīgi prot prasīt. “Cilvēki ir dažādi,” bilst I.Pūpola un uzsver, ka palīdzēts tiek katram, kam tas nepieciešams. Arī nokārtot maznodrošinātā vai trūcīgā statusu. “Diemžēl gadās dzirdēt runājam, ka ar smalkām mašīnām brauc pēc atbalsta pakām un kam tad tās pienākas. Ne visiem ir mašīnas, tiek sarunāti kaimiņi, samaksāts par atvešanu,” skaidro I.Pūpola.
Pēdējā laikā ļoti daudzi sociālajā dienestā vēršas, lai kārtotu atbalstu par kurināmo. “Malkas pabalsti, kā tos saucam, ļoti uztrauc lauciniekus. Kad par to sāka runāt, bija liels uztraukums, neizpratne. Tagad jau čeki ir daudziem, pamazām tos nes,” pastāsta sociālā darbiniece
Dzīvē tāpat kā valsts un pasaules ekonomikā situācijas mainās. Kā atgādina M.Orlova: “Visu mūžu nevari būt maznodrošinātais. Atbalsts ir īslaicīgam risinājumam.”
Komentāri