Otrdiena, 18. novembris
Vārda dienas: Aleksandrs, Doloresa, Brīve

Arī daba novērtē

Druva
13:58
21.10.2013
65
Img 9144

Stalbes pagasta Daibi zina ne tikai visā Ziemeļvidzemē. Te atrodas cieto sadzīves atkritumu poligons. Tajā no vairāk nekā 30 pašvaldībām firmas savācējmašīnas saved sadzīves atkritumus. Pērn poligonā noglabāti ap 16 tūkstoši tonnu. Jau SIA “Limbažu ceļi” pabeigusi pievadceļa rekonstrukciju. Trīs kilometru garumā tagad var braukt pa asfaltētu ceļu. Infrastruktūrā “ZAAO” ieguldīs gandrīz 470 tūkstošus latu, no Kohēzijas fonda tiks atmaksāti 85 procenti izmaksu.

“Šo rudeni SIA “ZAAO” sagaida ar lepnumu par labi padarītu darbu. Bijušas daudzas sarežģītas situācijas, bet kopā varam velna lietas sadarīt. Gribam dzīvot sakoptā vidē ne tikai Ziemeļlatvijā, bet visā Latvijā,”

lepni sacīja

SIA valdes priekšsēdētājs Aivars Sirmais, uzrunājot pašvaldību pārstāvjus un viesus SIA 15 darbības gadu jubilejā. Pašvaldību dibinātais uzņēmums apliecinājis, ka prot strādāt un sasniegt mērķus, pildot galveno uzdevumu – lai Vidzeme un visa Latvija būtu tīra un sakopta.

“Te

nav miskaste, bet atkritumu poligons. Daibe ir pirmais

Latvijā un atšķiras no citiem. Tas ir pašvaldību poligons, un pašvaldības strādā kopā. Ja arī citās jomās pašvaldības tā varētu kopā strādāt. Ja mums būtu vairāk tādu mērķtiecīgu līderu un komandu, mēs daudz vairāk varētu izdarīt,” sacīja kādreizējais Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretārs Guntis Puķītis.

15 gadi bija reizē prieks par paveikto un arī brīdis, lai atcerētos, ka bija jānoiet nebūt ne viegls ceļš, lai sabiedrība pieņemtu domu, ka visus atkritumus no Ziemeļvidzemes vedīs uz vienu vietu, ka par to būs jāmaksā arī katrai lauku sētai. Bet toreiz ideju virzīja nepieciešamība.

Drabešu pagastā Gaujas Nacionālā parka teritorijā bija atkritumu izgāztuve, kurp atkritumus veda arī no Cēsīm. Gaujas Nacionālais parks tās darbību aizliedza. “Rajona padome tolaik bija atbildīga par atkritumu savākšanu un noglabāšanu. Nezinājām, ko darīt. Man bija pazīstami Kanādas konsultanti Latvijā, tikšanās reizē izstāstīju par problēmu. Kanādas valdība atsūtīja speciālistu. Mēs

maksājām uzturēšanās naudu un ēdināšanu, pārējo finansēja Kanādas valdība. Konsultants jau pirmajā tikšanās

reizē pateica, ka viena rajona robežās nekas neiznāks,” atceras toreizējais rajona padomes izpilddirektors Māris Niklass un atzīst: “”Tikai tagad saprotu, kāpēc, bet toreiz tas bija pārsteigums. Parādīju Latvijas karti un viņš apzīmēja apli ap četriem rajoniem. Sākās priekšizpēte, kurš lielākais atkritumu ražotājs, tika noteikts smaguma centrs – Daibe vai Mārsnēni. Tā kā Mārsnēnos gruntī ir baltā smilts, atlika Daibe.”

Stalbes pagasta Daibē pašvaldība piedāvāja zemi, arī grunts sastāvs bija piemērots, lai varētu ierīkot atkritumu noglabāšanas vietu. “Kā toreiz gāja, varētu uzrakstīt romānu,” saka bijusī Stalbes pašvaldības vadītāja Sofija Zambare un atzīst: “Ja te nebūtu poligona, arī šīs vietas nebūtu. Ceļš nebija izbraucams, bērni uz skolu netika, elektrība tikai viena fāze. Ne uzreiz iedzīvotāji pieņēma, ka te varētu būt poligons. Braucām ekskursijā uz Igauniju, skatījāmies, kāda ir mūsdienīga miskaste. Mūs, pagasta deputātus, toreiz visvairāk interesēja darba vietas. Pirmajos

projektos bija paredzēts, ka te būs darbnīcas, daudziem darbs, arī algu tabulas jau bija pieejamas. Cilvēki jau nāca pagastā pierakstīties darbā. Kur palika šis projekts, nezinu. Deputāti bija ļoti vienoti,” atceras Sofija Zambare un piebilst, ka arī trīs kaimiņu pagastu vadītāji mēģinājuši iegūt savu labumu. Sak, atbalstīsim, ka poligons Daibē, bet daļu dabas resursu nodokļa dalīsim līdzīgi.

“Bija brīži, kad šķita, nebūs te poligons, rajona padome atbalstīja. Esmu gandarīta, jo šī vieta sakārtota, nav pamesta,” tā Sofija Zambare. Rajona padome gan pieņēma lēmumu, ka piešķirs 60 tūkstošus latu ceļam uz poligonu, bet pēcāk to atcēla. Ceļš uz poligonu visus šos gadus bijis saistīts ar problēmām. Pagājuši 15 gadi un vēl viens posms ir asfaltēts.

“ZAAO” ir pierādījums –

ko var panākt un izdarīt, gudri saimniekojot. Retais ticēja, ka te kaut ko vispār var izdarīt. Ieguvēji esam visi, Vidzeme ir tīrāka, pašvaldības pilda tām uzticēto funkciju par atkritumu apsaimniekošanu, “ZAAO” to dara un mums nav galva jālauza,” 15 gadu veikumu vērtēja Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents. Viņam piekrita Valmieras domes vadītājs Inesis Boķis un atgādināja, kādi izskatījās lauki pirms 15 gadiem, kad atkritumu apsaimniekošanas sistēma vēl nebija izveidota.

Jau 13 gadus “ZAAO” nopietni strādā vides izglītošanā. “Sākumā tas bija kas jauns, arī mācību programmās nebija par atkritumiem un vidi. Par šķirošanu stāstījām, rīkojām konkursus, viss bija teorētiski. Kad redzi uz ielas konteinerus, ir vieglāk runāt.

Sabiedrības attieksme ir mainījusies. Aizvien populārāks kļūst veselīgs dzīvesveids un pamazām atkritumu šķirošana kļūst par

ikdienu,” stāsta vides izglītības speciāliste Ieva Veģere.

Laiks tik ātri skrien un tas, kas kādreiz šķita neiespējams, tagad ir ikdiena. Arī katrā lauku sētā ir atkritumu konteiners. “Toreiz daudz diskutējām, vai nevajag būvēt atkritumu pārkraušanas stacijas, lai nav tik tālu jāved. Tad speciālisti pārliecināja, ka izdevīgāk visu vest vienuviet. Vai tagad par to nevajadzētu padomāt,” domās dalās Māris Niklass un ar lepnumu atgādina, ka pirmie “ZAAO” statūti tika izstrādāti toreiz rajona padomē.

Sarmīte Feldmane

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Svinam Latvijas 107. gadadienu ar lepnumu par savu valsti!

00:00
18.11.2025
21

Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,Pie mājas pelēks akmens klaudz.Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.Un svēta, dārga tā ir man. Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,Kur citas skaņas skan un citu domu rod?Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod. Jau sen šo zemi – dziesmu zemi […]

Skanīgi, patriotiski un vīrišķīgi

00:01
17.11.2025
29

Jaunpiebalgā Lāčplēša dienā un Valsts svētku koncertā dzied zēnu un vīru koris. Dziedātājus rudenī kopā aicina diriģente Aija Sila, tiek mēģināts klātienē un neklātienē, lai dziesmas izskanētu svinīgi un plaši. Lāčplēša dienā jaunpiebaldzēni lāpu gājienā dodas pie pieminekļa brīvības cīņās kritušajiem, pēc tam Jaunpiebalgas Svētā Toma evaņģēliski luteriskajā baznīcā notiek koncerts, kur plecu pie pleca […]

Paaudzēm vajag satikties. Ik svētdienu un arī svētkos

00:00
17.11.2025
198

Priekuliešu Daces un Alfrēda Jurciņu ikdienu piepilda prieks par bērniem, mazbērniem un dzīvi savā valstī, Latvijā. Atmiņas par dzimtā pārdzīvoto, par padomju gadu represijām sevī nes klusi. Sarunā ar “Druvu” izskan spēcīga apziņa par latvisko identitāti, par ģimenes vērtībām. Gan Latvijas Poli­tiski represēto apvienības Cēsu biedrības bijušās priekšsēdētājas Daces Jurciņas, gan vīra Alfrēda dzimtu un […]

No skolas par senioru namu

00:00
16.11.2025
95
1

Novembra ieskaņā daudzu interesentu – bijušo audzēkņu, citu vietējo iedzīvotāju, dažādu iestāžu darbinieku – klātbūtnē tika atvērts un izrādīts jaunais senioru nams “Piebalga”, kas tapis bijušās Piebalgas skolas ēkā. Atvēršanas brīdis ir ļoti simbolisks, jo pirms 154 gadiem novembrī šajās telpās tika atvērta skola, sacīja Jaunpie­balgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere: “Va­ram būt lepni, ka […]

Vienmēr būs, ko atklāt

00:00
15.11.2025
51

Āraišu ezerpils arheoloģiskajā parkā rudens ir laiks atskatam uz paveikto un brīdis domām par jauniem plāniem. Trešo rudeni zinātniskajā pēcpusdienā vēsturnieki, arhe­ologi, muzeologi pavēra kādu    Āraišu pagātnes lappusi, gan izzināto, gan vēl pētāmo. Šī rudens zinātnes pēcpusdiena bija veltīta arheologam, Āraišu ezerpils pētītājam un    augšāmcēlējam Jānim Apalam, viņa mūža darbam – arheoloģiskā parka […]

Komiksi lauž laika sienu

00:00
14.11.2025
21

Cēsu muzejā atklāta franču mākslinieka Žoela Aleksandrā izstāde “Cēsis 1577”. Tajā zīmējumos atainoti notikumi Cēsu pilī 1577.gadā, kā tos aprakstījuši dažādi hronisti. “Mums šķiet, ka komiksi sais­tās ar jokiem. Francijā komiksu mākslai ir senas tradīcijas. Komikss satuvina laiku, sagrauj laika sienu starp 1577.gadu un šodienu. Kaut zīmējumos attēloti notikumi tālā pagātnē, saprotam, ka tajos ir […]

Tautas balss

Skatītājam sarežģīti

09:19
17.11.2025
30
Teātra cienītāja K. raksta:

“Apmeklēju Cēsu novada amatierteātru skati. Priecājos par daudzveidīgajiem kolektīviem, interesantajiem iestudējumiem. Mūsu tautā tiešām ir daudz talantu: gan uzvedumu autori, gan režisori, gan aktieri savu darbu dara ar aizrautību un azartu. Bet tomēr viena iebilde par to, kur notika skates izrādes. Pro­tams, labi, ka tās skatāmas novada attālākajos pagastos, bet, no otras puses, Cēsis tomēr […]

Pilsētai vajag jaunu svētku rotu

09:29
14.11.2025
27
Seniore raksta:

“Nauda jātaupa, skaidrs, bet gribētos gan, lai Cēsīs beidzot būtu kaut kas jauns valsts svētku noformējumā. Nezin cik gadu Vienības laukumā redzams viens un tas pats. Savukārt karogi ap laukumu jau sen neliek domāt par svētkiem, tie kļuvusi par ikdienas daļu. Domāju, daudzi cēsnieki uz 18.novembri gribētu redzēt krāšņāku pilsētu,” sprieda seniore.

Par maz informācijas

09:28
13.11.2025
26
1
Cēsniece J. raksta:

“Izlasīju par Cēsu pilsētas padomes sēdi.Būtu zinājusi, ka tāda notiek, būtu aizgājusi. Informācijas par to vai nu nebija, vai bija par maz, lai cilvēks, kurš ikdienā neseko visiem notikumiem pilsētā, to pamanītu. Ja nevar citādi, var taču izlikt afišas, garāmejot tās cilvēks ierauga. Feisbuks taču visiem nepaziņo, ja neesi īstajā “burbulī”, vēsts pie tevis neatnāks,” […]

Kam piederēs teritorija pie Raiskuma ezera

09:28
13.11.2025
36
Pārgaujas apvienības iedzīvotāja raksta:

“Gaidām, kad kāds pateiks, kas notiks ar pašvaldības zemi Raiskuma krastā. Vai to mainīs pret privātīpašumu pie Cēsu pilsētas stadiona? Ezermala gan bijusi nomā, bet nomnieks vienmēr ļāvis izmantot teritoriju ikvienam, tā bija apkaimes iedzīvotājiem pieeja ezeram, atpūtas vieta. Kāpēc cēsnieku intereses par vienu zemes pleķīti ir pirmajā vietā? Vai pilsētas stadionam ir kādi lieli […]

Medijam ir spēks

09:27
12.11.2025
21
Lasītājs raksta:

“Pērn un šī gada sākumā zvanīju “Druvai” par to, cik sliktā stāvoklī ir Liepas dzelz­ceļa pārbrauktuve. Šovasar beidzot to salaboja. Domāju, savs nopelns tajā ir arī avīzei. Paldies!” pauda lasītājs.

Sludinājumi