Ceturtdiena, 23. janvāris
Vārda dienas: Grieta, Strauta, Rebeka
weather-icon
+2° C, vējš 2.96 m/s, D-DA vēja virziens

Arheologu Apalu prēmijas – novērtējums paveiktajam

Sarmīte Feldmane
00:00
25.11.2022
40
Apala Premija

Arheologu Zigrīdas un Jāņa Apalu prēmija ir novērtējums arheologiem, vēstures pētniekiem, skolotājiem par paveikto izpētē, sabiedrības izglītošanā un ieinteresētības veidošanā par vēsturi.

Arheologu Zigrīdas un Jāņa Apalu prēmiju saņēma Cēsu 2.pamatskolas vēstures skolotāja Sarmīte Ķeņģe    par ieguldījumu jaunās paaudzes izglītošanā Cēsu novada kultūrvēsturē. Skolas direktore Ija Bramane uzsvēra, ka, klausoties skolotājas stāstos, var iztēloties un domāt, kā toreiz bija, kas notika tālāk. “Interese par vēsturi sākas ar skolotāju, kurš ar stāstu iemet intereses sēklu,” sacīja I.Bramane. S.Ķeņģe atcerējās, kā, meitene būdama, sēdējusi uz    Cēsu pils    mūra, kas nu jau sabrucis, un vērojusi pirmos arheoloģiskos izrakumus. “Es nevarētu mācīt Cēsu vēsturi, ja nebūtu Apalu pētījumu,” viņa uzsvēra.

Apalu prēmiju par ieguldījumu Cēsu novada kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā un izpētē saņēma    novadpētniece un desmit grāmatu autore Vēsma Johansone. Jaunpiebaldzēns, Cēsu novada domes deputāts Laimis Šāvējs atzina, ka Vēsma kļuvusi par Jaunpiebalgas    vēstures izpētes dvēseli. Viņas izpētītais lasāms grāmatās par draudzi, dzimtām, amatniekiem, dzīvi Jaunpiebalgā. “Vēsma prot ieinteresēt un iesaistīt    cilvēkus un vienmēr ir starp aktīvākajiem,” par novadnieci sacīja L.Šāvējs.    V.Johansone atzina, ka, pirms 50 gadiem ienākot Jaunpiebalgā, iedzīvoties nebija viegli, jo piebaldzēni vispirms vērtē darbus, ko vari un proti. “Katrs novērtējums mudina darīt vairāk un labāk, uzliek jaunus pienākumus,” teica jaunpiebaldzēniete un uzsvēra, ka vienmēr blakus bijuši atsaucīgi cilvēki un visur bijušas      atvērtas durvis. Visas grāmatas izdotas ar pašvaldības atbalstu, tikai pēdējai naudu ziedojis piebaldzēns no Vācijas.

Cēsu Vēstures un mākslas muzeja Viduslaiku pils nodaļas vadītājs Gundars Kalniņš Apalu prēmiju saņēma par pētījumiem arheoloģijā un viduslaiku vēsturē.    Svinīgā notikuma reizē viņš bija Vācijā. Cēsu Kultūras un tūrisma aģentūras vadītāja Andra Magone atgādināja, ka Gundars un    Cēsu viduslaiku pils ir saistīti, jo tieši viņš ir daudz izdarījis, lai pils būtu tāda, kāda ir šodien.    “Vispusīga, mērķtiecīga un ambicioza personība, zinātnieks,” teica A.Ma­gone.

Pateicības rakstu par ieguldījumu Cēsu novada kultūrvēstures izpētē un popularizēšanā saņēma Liepas pamatskolas pedagoģe Sanda Salmiņa un novadpētnieks, vēstures skolotājs un kustības “Vēsturiski aktīvs Raiskumā” vadītājs Andris Geidāns.
“Esmu ļoti gandarīts būt starp vēsturniekiem, novadpētniekiem, kuri patiešām daudz izdarījuši.    Esmu pagodināts, ka mans darbs ir novērtēts,” atzina A.Geidāns.
Prēmijas laureāti saņēma Atzinības rakstu, mākslinieka Eero Rass veidotu statueti, kā arī vienreizēju stipendiju 300 eiro.
Prēmiju 2012.gadā iedibināja “Āraišu ezerpils fonds” sadarbībā ar Amatas novada pašvaldību kā godinājumu Jāņa Apala mūža darbam – augšāmceltajai Āraišu ezerpilij. Desmit gados prēmiju saņēmuši 15 vēsturnieki, novadpētnieki un skolotāji. Prēmiju pasniedz reizi divos gados.
Ideju par prēmiju ierosināja    Māris Niklass.      “Kad atvadījāmies no Jāņa Apala, sapratu, ka viņa piemiņai jādzīvo tālāk. Tā arī radās ideja par prēmiju. To uzreiz atbalstīja Amatas novada dome,” pastāstīja M.Niklass un piebilda, ka vienmēr, garāmbraucot ezerpilij, visiem stāsta par Jāni Apalu, kurš atdusas Āraišu kapsētā un noraugās uz ezerpili.
Zigrīda un Jānis Apali savulaik veikuši izrakumus vai piedalījušies arheoloģiskajā uzraudzībā vairāk nekā 25 dažādos objektos bijušajā Cēsu rajonā.

“Arheoloģija, kaut aizraujoša, nav tā vieglākā pētniecības nozare. Darbam    vienmēr svarīgs vietējās kopienas atbalsts. Mums tāds bija. Mūsu atklājumi tika novērtēti. Arheologu vārdā nosauktā prēmija ir vienīgā,” sacīja arheoloģe Z.Apala.

Amatas apvienības pārvaldes vadītāja Elita Eglīte svinīgajā sarīkojumā atgādināja nesen iznākušajā grāmatā “Atrastā Latvija” teikto par Āraišiem, kas apliecina mūsu spēju izjust, iztēloties un atcerēties, un tieši tas ir būtiskais, runājot par Jāni Apalu un Āraišiem.    “Izjust, ka daudzās latviešu teikas par ezera dzelmē nogrimušu pili Āraišu gadījumā ir izrādījušās tuvas patiesībai. Izstaigāt Eiropā vienīgo 9.–10. gadsimta nocietinātas dzīvesvietas rekonstrukciju – Āraišu ezerpili – un iztēloties, kā dzelzs laikmetā šeit dzīvojošie seno latgaļu vīri ezerā zvejojuši zivis, bet sievas gatavojušas ēdienu. Atcerēties arheologa Jāņa Apala prieku, ka desmit gadu laikā Āraišos veiktajos arheoloģiskajos izrakumos iegūtās liecības un koka ēku konstrukciju paliekas bija tik neparasti labi saglabājušās, ka varēja pili uzbūvēt vēlreiz, dzelzs laikmeta būves atspoguļojot ar 80    procentu ticamību,” sacīja E.Eglīte.

Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Atis Egliņš – Eglītis uzsvēra, ka, lai runātu par nākotni, jārunā par pagātni, sevi pašam jāizzina.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Drošība skolās un bērnudārzos

00:00
23.01.2025
16

Nacionālo Bruņoto spēku Instruktoru skolā pagājušajā otrdienā norisinājās Cēsu novada izglītības iestāžu vadītāju seminārs, veltīts drošības jautājumiem. Kā pastāstīja semināra rīkotāja, novada pašvaldības Iz­glītības pārvaldes vadītājas vietniece Dina Dombrovska, jautājumi par rīcību krīzes vai militāra apdraudējuma gadījumā ir aktuāli izglītības iestāžu audzēkņu vecākiem, arī pedagogiem un direktoriem. Tie ir pamatoti, jo kopš Krievijas iebrukuma Ukrai­nā […]

Jaunpiebaldzēni atklāj “Apslēptās zināšanas” par Cēsu novadu

06:39
22.01.2025
23

Par godu Cēsīm kā kultūras galvaspilsētas atklāšanai Jaunpiebalgā erudīcijas un jautro mirkļu spēle “Apslēptās zināšanas” tika aizvadīta ar nosaukumu “Cēsu novads pievelk” un visi jautājumi bija par un ap novadu. Jaunpiebalgas Kultūras centra kultūras pasākumu organizatore Ieva Dūrīte-Cera pastāsta, ka desmit raundos divu stundu garumā izskanēja 50 jautājumi, kas aptvēra novada vēsturi, kultūru, sportu, tūrismu, […]

Ar kultūru galvās, pilīs un sētās

00:00
22.01.2025
74

Kamēr daļa cēsnieku sestdienas vakarā nesteidzīgi baudīja Cēsu kafejnīcu piedāvājumu, daudzi pilsētnieki un viesi plūda uz centru – Vienības laukumu, kur notika “Cēsis – Latvijas kultūras galvaspilsēta 2025” atklāšanas pasākums “Gaismas aicinājums”. Atklāšanas performancē uzstājās komponists un sitam­instrumentālists Rihards Zaļupe un Sigvards Dižais, Cēsu Teātra aktieri pārsteidza ar izjustu dzeju, ko runāja no laukumam blakus […]

Pasakains mirdzums Vecpiebalgā

19:47
21.01.2025
58

Latvijas kultūras galvaspilsētas gadu aizvadītajā sestdienā ieskandināja arī Vecpiebalgā ar Vecpiebalgas kultūras nama vadītājas Zigrīdas Ruicēnas ievadvārdiem, skaņdarbiem zvanu ansambļa “Primus” izpildījumā un novada domes priekšsēdētāja vietnieka Ata Egliņa-Eglīša videouzrunu, kurā viņš uzsvēra Piebalgas īpašo vietu un nozīmi Latvijas kultūras kartē. Atklāšanas norises kulminācija bija zīmes “Cēsis – Latvijas kultūras galvaspilsēta” iedegšana Vecpiebalgas Viesistabā. To […]

Atver sajūtas ar mūziku, tēliem un krāsām

19:43
21.01.2025
122

Skujenes Tautas namā Kultūras galvaspilsētas gada atklāšanai bija pieskaņots īpašs notikums – vizuālo sajūtu festivāla “Terra”* pasākums “Portal”. Elektroniskā mūzika, savīta ar spilgtu krāsu veidotām gaismas abstrakcijām, skujeniešiem bija jaunums, atzīst Tautas nama vadītāja Solvita Krastiņa, taču ne viens vien ar interesi izbaudīja neparasto notikumu.“Portal” bija festivāla “Terra” iepazīšanas pasākums, pastāstīja S.Krastiņa. Vasarā Skujenē iecerēts […]

Vēlreiz pārrunā velosipēdu novietņu dizainu

00:00
21.01.2025
42

Kamēr daudzi cēsnieki, Saules ielas apkaimes daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji, tuvējos uzkalniņos baudīja ziemas priekus, entuziastiskākie, proti, uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmie, velobraucēji pulcējās Saules ielas kopmītņu mājā, lai vēlreiz pārrunātu iespējamo velosipēdu novietņu dizainu. Cēsu novada pašvaldība piedalās starptautiskā “Interreg” projektā “SUMPs for BSR”. Mērķis ir efektīvas ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plānošanas uzlabošana, veicinot aktīvu un […]

Tautas balss

Tā nedrīkst notikt

19:20
21.01.2025
30
Lasītāja Z. raksta:

“Tas, kā notiek Latvijas Bankas prezidenta izraudzīšana, gudrus, zinošus un pieredzējušus speciālistus aizvien vairāk atturēs no kandidēšanas uz augstiem, atbildīgiem amatiem. Kam viņiem vajadzīga tā jezga, kādu dzirdam, ja viņi ir pieprasīti un labi apmaksāti profesionāļi ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās. Neesmu tik zinoša, lai spriestu, vai iepriekšējais prezidents Mārtiņš Kazāks strādāja pietiekami […]

Ne katram var uzticēties

19:20
21.01.2025
19
Cēsnieks J. raksta:

“Gribu brīdināt novadniekus, ka Cēsīs kāds cilvēks, kurš piedāvā santehnikas pakalpojumus, rīkojas negodīgi. Apskata vietu, kur vajadzīgs remonts, palūdz naudu materiālu iegādei, solītajā laikā neparādās, neatbild uz telefona zvaniem, pēc laiciņa piezvana, sola atdot naudu un tad atkal pazūd,” pastāstīja cēsnieks J. un piebilda, ka vērsies arī Valsts policijā.

Gaidīja vairāk

19:19
21.01.2025
11
6
Trīs bērnu māmiņa raksta:

“Cēsīs Latvijas kultūras galvaspilsētas atklāšanā gaidīju lielu gaismas šovu, vismaz tā biju sapratusi no publicētās informācijas. Aizgājām kopā ar bērniem, bet cerētā nebija. Nevar sacīt, ka bija slikti, bija laba mūzika, arī gaismas atrakcija bija jauka, bet piemērota mazākam cilvēku skaitam. Tik lielam notikumam bijām iedomājušies tiešām īstu gaismas izrādi,” piedzīvotajā dalījās trīs bērnu māmiņa.

Kāpēc jāmaksā par receptes apkalpošanu

19:06
19.01.2025
20
Cēsniece raksta:

“Tagad, ja jāpērk vairākas recepšu zāles, nākas piemaksāt daudz. Turklāt maksā ne tikai medikamentu pircējs, bet piemaksā arī valsts. Un tā taču arī ir sabiedrības, iedzīvotāju samaksātā nauda, tikai aptiekās nonāk caur nodokļiem. Saka, būšot lētākas zāles, bet pagaidām to nevar just. Tad kāpēc medikamentu tirgotāji saņem piemaksu par katru recepti 1,5 eiro?” neizpratni pauda […]

Kur meklēt taksometru

19:06
19.01.2025
51
Seniore raksta:

“Iebraucu Cēsīs ar sabiedrisko transportu, tālāk bija jānokļūst uz Bērzaines pusi, kur gatavojos ciemoties. Iegāju vecajā universālveikalā, lai nopirktu vajadzīgo ciemakukulim, jāteic tur gan to neatradu. Taču šoreiz runa ne par to. Man bija līdzi nesamais, tāpēc gribēju līdz Bērzainei braukt ar taksometru. Agrāk taksometru stāvvieta bija netālu no autoostas, tagad tās vairs nav. Tā […]

Sludinājumi