Svētdiena, 21. decembris
Vārda dienas: Arta, Minjona

Āraišos bronzas lietuvē tapa piekariņš 

Sarmīte Feldmane
23:00
27.08.2021
133
Bronza 1

Āraišu ezerpils arheoloģisko parku brīvdienās apmeklē daudzi. Gan lai laiku veltītu pastaigām dabā, gan iepazītu senatni un uzzinātu ko jaunu.

Aizvadītajās brīvdienās sadarbībā ar biedrību    “Latvijas Arheoklubs” Āraišos ikviens varēja būt klāt bronzas liešanai. Kluba biedri Artūrs Tomsons, Liene Kņaze un    Laura Celmiņa gan stāstīja, kā kādreiz ieguva bronzas lējumus, gan arī demonstrēja, kā to dara.

Arheoloģiskajā parkā, Meitu salā, ir    bronzas lietuve, tā un vēl citas celtnes savulaik veidotas kā rekonstrukcijas pēc Latvijā un kaimiņu zemēs iegūtajiem ar­heolo­ģiskajiem datiem par šāda veida akmens un bronzas laikmeta mājokļiem. Cēsu novada Amatas apvienības pārvaldes tūrisma un Āraišu ezerpils nodaļas vadītāja Eva Koljera atzīst, ka ne visi sapratuši, kas tā par nojumi un ko nozīmē liet bronzu.

Arheologs,    dr.hist. Artūrs Tomsons stāsta, kā tapusi lietuve:    “Pirms pieciem gadiem, kad Āraišu ezerpils bija Latvijas Vēstures muzeja pārziņā, arheologu vasaras skolas dalībnieki uzcēla šo nojumi, arī ierīkoja pavardu. Taču ne reizi tā arī nepamēģinājām liet bronzu, tagad beidzot ir tāda iespēja.”

Āraišos apmeklētāji redzēja, kā 1500 grādu karstumā tika izliets dzelzs laikmeta piekariņš. A.Tom­sons atklāja, ka vislabāk bronzas liešanai der britu vara monētas, kādas bija vēl pagājušā gadsimta 80.gados, bet mēģināt jau var no dažādiem sakausējumiem. Arheo­logs arī bija gandarīts, ka tik daudzi interesējas par senajām prasmēm.

Austrumbaltijā bronzas laikmeta sākumu pieņemts datēt ar aptuveni 1800. gadu pirms Kristus. Sākumā pirmie vara priekšmeti tika izgatavoti ar aukstās kalšanas metodi, bet, attīstoties bronzas apstrādei, radās tā saucamā “zūdošā vaska metode”. Tā plaši tika izmantota līdz pat 18. gadsim­tam, kad to pamatā nomainīja liešana gatavās vairākdaļu veidnēs.    Arī mūsdienās šo metodi daudzviet joprojām izmanto. Tās pamatā ir no vaska izgatavoti iecerēto priekšmetu precīzi modeļi, kas pēc tam tiek ielipināti mālā, izveidojot lejamveidni, ar piltuves veida ielietni un reizēm nelieliem kanāliņiem gaisa izvadīšanai. Kad māls sakalta, veidnes tika apdedzinātas, vasks izkusa un iztecēja, atstājot māla veidnes iekšpusē precīzu tukšumu iecerētā priekšmeta formā. Amatniekam atlika tikai veidnē ieliet izkausēto metālu, tad sasist veidni, un iecerētais priekšmets bija gatavs.

“Latvijas Arheoklubs” darbojas jau sešus gadus, interesenti pēta senos amatus, to metodes. To, ko uzzinājuši, labprāt stāsta un rāda citiem praksē iegūtās zināšanas.    “Rādām krama apstrādi, ko Lat­vijā neviens cits nedara, jo krama Latvijā nav, tiek pētīti akmens laikmeta zvejas tīkli un tehnikas, ar kādām tie darināti, apavu izgatavošana, virvju vīšana, ziepju vārīšana, tekstīliju darināšana no dabas šķiedrām, dzelzs kalšana. Tiem, kuri pēta un eksperimentē, tā ir nopietna aizraušanās,” stāsta arheologs.

Viņš vērtē, ka pēdējos gados krietni mazinājusies kādreiz populāro vēstures rekonstrukcijas klubu darbība. Tie dažādos pasākumos un svētkos demonstrēja dažādu gadsimtu dzīvesveidu. Jaunākajai paaudzei nav intereses iesaistīties, nav pēctecības. “Tas sakrīt ar glāstierīču augšupeju. Jaunā paaudze izvēlas nevis paši darboties, bet noskatās kādu video, kur parādīts, kā ko dara, un viņiem šķiet, ka viss skaidrs un ar to pietiek,” saka A.Tomsons un atgādina, ka redzēt ir viens, bet kas cits mēģināt darīt pašam ar tiem materiāliem, kas pieejami, atrast atslēgu seno meistaru prasmei.

“Viens ir izstāstīt, kā kādreiz cilvēki dzīvoja, bet tas, kādus darbus un kā darīja, ir jāredz. Šovasar piedāvājām šo iespēju. Āraišos varēja iepazīt, kā kala kalējs, kā top koka darba rīki, saimniecībā noderīga keramika, kā pin ar adatu, ko nozīmē celot. Interese bijusi liela,” pastāsta Eva Koljera un atklāj, ka nākamvasar ir iecere ne tikai parādīt senos amatus, bet arī rīkot meistarklases, jo daudzi apmeklētāji izteikuši vēlēšanos pamēģināt paši.

A.Tomsons uzsver, ka Āraišu arheoloģiskais parks ir    īstā vieta, kur cilvēkus iepazīstināt ar eksperimentālo arheoloģiju. “Jāizmanto tas, kas te ir, šī vieta ir vairāk jāapdzīvo,” viedokli pauž dr.hist. A.Tomsons.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Būt tuvāk viens otram un savām vērtībām

00:00
21.12.2025
5

Cēsu klīnikas ­­­­dar­binieki tikās gada izskaņas svinīgā pasākumā “Tuvumā”, lai atskatītos uz paveikto, novērtētu sasniegto un pateiktu paldies. Pasākuma vadmotīvs šogad bija tuvums – viens otram, savām vērtībām un svētku priekam. Cēsu klīnikas valdes priekšsēdētāja daktere Inga Ažiņa “Druvai” pauda: “Aizvadītais gada izskaņas pasākums mums visiem bija īpašs – ne tikai tāpēc, ka varējām satikties […]

Jaunpiebalgā zināšanas un prasmes veicina ziedošanu bērniem ar kustību traucējumiem

00:00
20.12.2025
42

Ar erudīcijas spēli “Apslēptās zināšanas” un dāsni nosolītiem amatnieku un mājražotāju darbiem Jaunpiebalgā savākti 2141 eiro bērnu ar kustību traucējumiem atbalstam. Labdarības pasākums – aizraujošas zinību sacensības un vietējo meistaru darbu izsole – pagasta Kultūras centrā notika otro gadu. Idejas iniciatore Kitija Stauvere ir bērnu un jauniešu interešu centra “Tagad” vadītāja. “Tas bija negaidīti! Tā […]

Sēņu festivāls labi “iesakņojas”

00:00
19.12.2025
50

Jau trešo gadu Cēsīs norisinājās īpašs sēņu un mākslas vienotībai veltīts festivāls, kas šogad ieguvis nosaukumu “Mikokultūra”, ik gadu tā programmai – tāpat kā sēnēm labvēlīgos apstākļos – tikai pieaugot un paplašinoties. Aizvadītajā sestdienā dažādās pilsētas vietās apmeklētāji varēja gūt visnotaļ plaša spektra informāciju par sēnēm – no to audzēšanas pieredzes stāstiem, sēņu kulinārijas brīnumu […]

Cēsīs autobusi sāk kursēt no atjaunotā Stacijas laukuma

00:00
18.12.2025
372

15.decembrī gan kājāmgājēji, gan autobraucēji ievēroja, ka Cēsu Stacijas laukumā vairs nav norobežojošo zīmju, kas liegtu kustību. Tā kā pabeigti galvenie rekonstrukcijas darbi, šodien no plkst. 12 AS “CATA” atsāks reisu izpildi un pasažieru apkalpošanu atjaunotajā teritorijā, izmantojot jaunizveidotās iekāpšanas un izkāpšanas platformas. Galvenais, kas iedzīvotājiem jāievēro, – tagad transporta kustība Stacijas laukumā organizēta pa […]

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
130

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
571

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
19
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
36
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
33
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
50
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
51
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi