Trešdiena, 26. marts
Vārda dienas: Eiženija, Ženija

Ar roku pieraksta tiesas sēdes

Druva
00:00
04.01.2006
8

Pirms tam

ir strādājusi projektēšanas iestādē par kopētāju. Viņa atzīst, ka iepriekšējā nodarbošanās esot bijusi radošāka, jo tajos laikos kopētāja darbs neesot bijis saistīts ar kopēšanas aparātu, bet uz papīra uzliktās shēmas un rasējumus vajadzējis uzzīmēt glīti un celtniekiem saprotami. Pārkopēšanai saņemtie materiāli nereti esot atgādinājuši skices vai uzmetumus, kas salīmēti no dažādiem izgriezumiem. “Tas bija grafisks darbs un ar iztēli strādājams,” saka Brigita Zīle.

Bijušo un tagadējo darbu vieno nepieciešamā precizitāte. Ja, pārkopējot rasējumus, visam bijis jābūt atbilstoši projektam, lai māja sanāk pamatīga, tad darbs tiesā prasa precīzu citu teiktā pierakstu.

Viņa piedalījusies dažādās tiesas prāvās. Cēsu tiesā savus darba pienākumus veikuši arī vairāki Latvijā slaveni advokāti. Pie nepatīkamajiem gadījumiem pieskaitāmas lietas, kad tiesas process tiek ļaunprātīgi vilcināts, līdzīgi kā televīzijā atspoguļotajās prāvās. Tas parasti ir mantisku strīdu gadīju-mos.

Visneinteresantākās tiesas sēdes esot tās, kurās izskata laulības šķiršanu. Patīkami esot, ja vīrs un sieva šķiras draudzīgi. Esot pat gadījumi, kad sieva jautā vīram,vai viņa drīkst pēc laulības šķiršanas atstāt viņa uzvārdu, un vīram nav iebildumu. Daudz nepatīkamāk, ja tiesas zālē sāk skaidrot savas attiecības, nereti lietojot pat necenzētus vārdus un rupjības. Ļoti nepatīkamas ir arī tiesas sēdes, kad tiek šķirti strīdi par bērniem. Tādos gadījumos nereti ir savtīgas intereses, un tas ir skumji, saka tiesas sekretāre.

Darba diena Brigitai Zīlei sākas kā vairumam cilvēku – astoņos no rīta un beidzas piecos vakarā. Tiesas sēdes parasti sākas pulksten desmitos un beidzas kā nu kuro reizi. Dažkārt tiesas sēde beidzas tikai vakarā.

Visā Latvijā tiesas sēdes tiek pierakstītas ar roku. Datori netiek izmantoti, jo ar tiem nav iespējams tik ātri pierakstīt tiesā notiekošo.

Brigitas Zīles darba pienākumi nav tikai tiesas sēžu pierakstīšana. Kad

nav jābūt tiesas sēdē, viņa līdz galam noformē tiesāšanās procesā pierakstīto, pievieno to lietai. Kad ir kādas jaunas prasības pieteikums, arī pavēstu izsūtīšana ir Brigitas Zīles pienākums.

Par sajūtām pēc tiesas sēdēm B. Zīle saka, ka vissmagākās esot krimināllietas, jo tur parasti apsūdzētie jau ir bijuši ieslodzījumā un dara visu, lai tur atgrieztos. “Smagi ir noskatīties, ka jauniem cilvēkiem tiesas zālē uzliek roku dzelžus un

jāatstāj brīvībā mīloša māte vai sieva. Skumji,” saka Brigita.

Ar darbu viņa ir apmierināta. Brigita saka, ka darba kolektīvs ir ļoti draudzīgs un izpalīdzīgs, īpaši gadījumos, ja kāds kolēģis mācās. Jautāta par tālāku izglītību, stenogrāfiste saka, ka pirms gadiem desmit viņa noteikti būtu izmantojusi pašlaik pieejamās izglītības iespējas Cēsīs.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

25.marts dzīvo represēto atmiņās

00:00
26.03.2025
12

Tas jāizprot jaunajai paaudzei Pavasaris, mostas daba, bet šodien Latvijā pie karogiem sēru lentes. 1949. gada 25. marta deportācijas ir viena no drūmākajām Latvijas vēstures lappusēm. Dažās dienās padomju okupantu vara otro reizi īstenoja masu deportāciju. Liepas bibliotēkā savāktas un glabājas liepēniešu, kurus no 1941. līdz 1953.gadam    skāra represijas, atmiņas.  Te jau daudzus gadus […]

Pasniegtas “Gada balvas kultūrā”

06:35
25.03.2025
43

Cēsu novadā pirmoreiz pasniegtas “Gada balvas kultūrā”. Ikviens varēja ieteikt cilvēkus, kuri, viņaprāt, par pērn ieguldīto darbu pelnījuši pagodinājumu. Laureāti saņēma pašvaldības Goda rakstu un mākslinieka Ēro Rasa darināto piemiņas balvu, kurā stiklā mirdzošā zvaigzne atgādinās, cik nozīmīgs novada kultūras dzīvē ir šis gads, kad iesākas jauna tradīcija. Katrā nominācijā bija ieteikti vairāki cilvēki, notikumi, […]

Stiprina sociālo darbinieku vērtību

00:00
25.03.2025
57

Atzīmējot Pasaules sociālo darbinieku dienu, Cēsu novada pašvaldībā godināja Sociālā dienesta darbiniekus. Vidzemes koncertzāles kinozālē svētku noskaņā sveica katras nodaļas gada darbinieku, pasniedza pateicības darbiniekiem, kuru veikumu cildināšanai bija ietikuši nodaļu vadītāji. Pēc oficiālās daļas visi noskatījās filmu “Vecāku sapulce”. Uzrunājot sociālos darbiniekus, Sociālā dienesta vadītāja Inga Kārkliņa sacīja: “Šodien vēlos izteikt visdziļāko pateicību par […]

Cēsu Valsts ģimnāzijas saime atgriežas mājās

00:00
24.03.2025
75

20.martā, pēc apjomīgiem rekonstrukcijas darbiem atklāta Cēsu Valsts ģimnāzijas atjaunotā ēka. Mācību iestāde, kuras sākotnējais nosaukums ir Cēsu Valsts vidusskola, dibināta 1925.gadā, un šogad skola atzīmē simtgadi. Ģimnāzijas vēsturiskās ēkas celtniecība sākās dažus gadus pēc skolas dibināšanas – 1937. gada pavasarī, kad kalniņā aiz sliežu ceļa svinīgi ielika pamatakmeni jaunbūvei. Tā projekta autors bija Indriķis […]

Sēja nav tikai pavasara ziņā

00:00
23.03.2025
50

“Plaukstas lieluma pavasaris” – ar tādu nosaukumu pirms aktīvās darba sezonas zemnieki satikās Agroresursu un ekonomikas institūta Priekuļu pētniecības centrā, lai  uzzinātu jaunākās tendences un citas aktualitātes zemkopībā.  Drabešu pagasta zemnieku saimniecības “Kalna Smīdes” saim­nieks Jānis Sietiņsons “Dru­vai” atzina,  ka pavasaris vienmēr ir pārdomu brīdis. “Var sēt un var nesēt, bet abos gadījumos ir jābūt […]

Aicina uzmanīties no krāpniekiem, kas iedzīvotājiem sūta īsziņas tiesas vārdā

13:16
22.03.2025
27

Valsts policija aicina iedzīvotājus būt piesardzīgiem, jo krāpnieki iedzīvotājiem nosūta viltus īsziņas tiesas vārdā, lai iegūtu piekļuvi bankas datiem un izkrāptu naudu – šogad šādā veidā Latvijā jau izkrāpti vairāk nekā 26 000 eiro. Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldē saņemta informācija par kārtējo krāpšanas gadījumu – šoreiz krāpnieki iedzīvotājam nosūtījuši īsziņu Tiesu administrācijas portāla tiesas.lv […]

Tautas balss

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
17
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
32
33
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Tautiskās dejas rada pavasarīgu noskaņu

11:42
20.03.2025
14
Skatītāja raksta:

“Priecājos par tradicionālo koncertu “Uzziedi dejā!”, kas notika Priekuļos. Redzēt vienuviet tik daudz labu deju kolektīvu, gan pašus priekuliešus, gan citus, ir skaisti. Guvu tik jaukus iespaidus un pavasarīgu noskaņu,” pau­da skatītāja.

Grausti pavasara saulītē

11:42
20.03.2025
28
Lasītāja Z. raksta:

“Privātīpašums ir neaizskarams, bet vai tomēr neesam to padarījuši par pārlieku neaizskaramu? Tā liek domāt grausti, kas redzami Cēsīs. Starp Vaļņu un Rīgas ielu ir īpašums, kur slienas drupas, nu gluži kā vēstures pieminekļi. Bet vieta vismaz sakārtota. Daudz bēdīgāk izskatās vecā pienotavas ēka, īpaši tas redzams tagad, kad spoži spīd sau­le, bet koki un […]

Smiltis jāslauka ar slotu, ne jāpūš ar gaisu

11:41
19.03.2025
25
Seniore raksta:

“Man ļoti nepatīk, ka pilsētas ielās smiltis tīra ar gaisa pūtējiem. Kāda no tā jēga! Smiltis tikai uzpūš gaisā, pēc tam tās nosēžas visā tuvākajā apkārtnē. Var jau būt, ka kāda ielas mala kļūst tīrāka, bet kopumā vide gan ne. Pareizāk noteitki ir ziemā sakrājušās smiltis no asfalta tīrīt ar parasto paņēmienu – slotām un […]

Sludinājumi