Cēsu Tautas teātra jaunieši vakar devās uz Cēsu sadarbības pilsētu Ahimu, lai piedalītos starptautiskā festivālā.
“Festivāls notiek ar Eiropas Savienības atbalstu. Tajā piedalās arī jauniešu teātra trupas no Polijas un Vācijas. Projekta ierosinātāji ir poļi, savukārt mūs iesaistīties uzaicināja ahimieši.
Lai piedalītos festivālā, bija jāiestudē sava “Karaļa Līra” versija. Arī Eiropā, ne tikai Latvijā, tiek aktualizētas “Karalī Līrā” paustās idejas. Iestudējums nedrīkst būt garāks par stundu, tajā jābūt pēc iespējas mazāk teksta. Uzdevums bija ļoti grūts, tā nav komēdija, nav pasaka. Teātra kolektīvs uzņēmās un izdarīja,” “Druvai” pastāstīja Cēsu kultūras centra direktore Ija Groza.
Aizvadītajā sestdienā teātris iepazīstināja ar savu “Vīziju par V. Šekspīra lugu “Karalis Līrs””. Iestudējuma režisors Juris Feldmanis uzsver, ka izrāde nav veidota kā personību konfliktu, bet gan mūsos esošo kaislību, iegribu, vājību un rakstura stingrības sadursmju spēle. Labais pret slikto, mīlestība pret varas kāri. Tā nav kustību izrāde tās klasiskajā nozīmē, drīzāk improvizācija, kurā aktieri izspēlē doto tēmu.
“Attiecības, politika, to problēmas un cilvēku rīcība. Nav būtiski , kurā gadsimtā notiek darbība, cilvēks, kāds viņš ir, tāds ir. Domāju, ka izrādē katrs atradīs ko tieši viņam vislabāk saprotamu, aktuālu,” pārliecināts režisors.
Izrādē skan pazīstama Imanta Kalniņa un Artūra Maskata mūzika, spēlē 13 jaunieši, kuri izdzīvo karaļnama kaislības. Par iestudējuma vizuālo noformējumu gādājuši Linda Beča, Baiba Roze un Ingmārs Grīnbergs.
Pēc pirmizrādes Ija Groza atzina, ka uzmanība, ar kādu skatītāji sekojuši katrai kustībai uz skatuves, bijusi apbrīnojama. Ilggadējā Tautas teātra aktrise Inese Majore par iestudējumu sacīja: “Nekad nevarēju iedomāties, kā var Līru kustībā parādīt. Bet var.” Savukārt pieredzējusī režisore Rasma Bērziņa atzina: “Kārtējo reiz redzēju Latviju. Kā mēs bradājam viens otru. Šī neuzticēšanās, varaskāre… Tas viss ir izrādē.”
Pēc izrādes jaunieši bija gandarīti un noguruši. “Ceļš līdz pirmizrādei bija ļoti grūts. Nedēļā trīs mēģinājumi, fiziskā slodze liela. Ļoti gribējās tikt uz Vāciju, kaut zinu, ka pirms izrādes būs ļoti liels uztraukums,” “Druvai” pastāstīja Jana Herbsta, bet Inita Drava piebilda, ka darot kaut ko lielu, piedaloties iestudējumā, paliek jaukas atmiņas. “Es lepojos, man
šķiet, mums ir ļoti forša izrāde,” pārliecināta bija Laura Dzvinko. “Ļoti gribu redzēt, kā vācieši un poļi parādīs “Karali Līru”,” sacīja Elita Medne un Elīna Rudzīte piebilda, ka gan jau visi labi sapratīs, ko vēlas pateikt cēsnieki.
Tiesa, vairāki jaunieši atzina, ka “Karali Līru” lasījuši nav, toties labi zina, par ko stāsta luga, kādreiz, kad pietiks laika, noteikti izlasīšot. Un nu jau ar citu skatījumu.
“Tagad domāju, kur vēl varētu šo izrādi parādīt,” gaidot teātri mājās, atzina kultūras centra direktore Ija Groza.
Komentāri