Vienības laukumā, caur kuru pirms 30 gadiem Cēsīs vijās Baltijas ceļš, 23.augustā atkal pulcējās pilsētnieki. “Baltijas ceļa” gadskārtā bija pārstāvētas visas paaudzes – no vecākās līdz pašai jaunākajai.
Šoreiz dalībnieki nesadevās rokās, notika simboliska sadošanās atmiņās, lai tie, kas tolaik nebija vēl dzimuši, it kā ceļotu laikā. Vecākās un vidējās paaudzes pārstāvji atsauca atmiņā to, ko var pastāstīt par Latviju okupācijas laikā, domājot un stāstot, cik gan liels garīgs spēks 1989. gadā bijis trim Baltijas tautām.
Pēc gadu desmitiem akcijas “Baltijas ceļš” dalībnieki ar gandarījumu novērtēja, ka ceļš vijās caur Cēsu rajonu, tātad tieši cauri pilsētas centrālajam laukumam.
Tāpat kā pirms trīsdesmit gadiem, arī šovasar Vienības laukumā, lai arī ne pārāk lielā skaitā, tomēr bija redzami visu paaudžu cilvēki. Sirmgalvji kopā ar bērniem, kas vēl vedami pie rokas, bija gaidīti pilsētas centrā, Cēsu Vēstures un mākslas muzeja darbinieku sarīkotajā pēcpusdienā. Baltijas ceļa apaļo gadskārtu viņi veidoja tā, lai vedinātu uz sarunām par tautas pašnoteikšanās tiesībām. Tas nenotika didaktiski. Vēsturnieki rosināja akcijas “Baltijas ceļš” dalībniekus vairāk runāt ar bērniem un mazbērniem. Atceres rīkotāji rādīja piemēru, jauno paaudzi aicinot piedalīties ar vēsturi saistītā galda spēlē. Katram arī bija izdevība piesēsties pie rakstāmgalda un izmēģināt, kā rakstīt ar rakstāmmašīnu, kādas bija tolaik. Oranžā rakstāmmašīna kalpoja kā simbols 20. gadsimta nogalei, par kuru vērts interesēties.
Pieaugušie Baltijas ceļa atcerē sprieda, ka laiks nekad nav stāvējis uz vietas. Par laimi, atmiņās tas lielā mērā saglabājas. To iedzīvināšanā noderēja Haralda Sīmaņa dziedājums, kad viņš uzstājās uz skatuves Vienības laukumā. Līdzās sirmajam dziesminiekam bija aicināti jaunāku paaudžu pārstāvji, viņu vidū bija gan 30 gadnieks dziedātājs Rihards Saule, gan vēl jaunāks mūziķis koklētājs Namejs Kalniņš un citi.
Vēstures un mākslas muzeja darbinieki bija padomājuši par “taustāmo” atmiņu, kuru paņemt līdzi. Brīvdabas sarīkojuma dalībnieki saņēma 2019. gada 23. augusta speciālizdevuma avīzi “Cēsis Baltijas ceļā”. Tajā cēsniekus uzrunā Latvijas Tautas frontes pirmais priekšsēdētājs Dainis Īvāns. Viņš raksta: “Cēsu tautfrontieši bija izstrādājuši tik precīzu un gudru rīcības plānu 23. augustam, ka to kā zināmu etalonu izmantoja arī citas nodaļas un pat visas akcijas organizatori. Cēsu posma apbrīnojamā stiprība neviļus ietekmēja arī Baltijas ķēdes stiprību līdz pat leišu un igauņu rokām un sirdīm.”
Viens no lietišķajiem pierādījumam šim apgalvojumam ir muzejā nonākusī shēma – zīmējums “Baltijas ceļš. Cēsu rajons”.Tā pārzīmēta un palielināta, lai ik pēc gadu desmita būtu apskatāma pilsētas laukumā. Pasākuma dalībniekus aicināja atzīmēt shēmā savu toreizējo atrašanās vietu Baltijas ceļā. Vēsturnieki bija padomājuši, lai cilvēki savu atrašanās vietu 1989. gada 23. augustā plkst. 20.15 varētu norādīt arī gadījumā, ja tolaik atradās Rīgā vai Valmierā.
Viens no atceres pēcpusdienas ievērotākajiem cilvēkiem ļaužu vidū bija kādreizējais Latvijas Tautas frontes Cēsu nodaļas aktīvists, zīmētās shēmas autors Ivars Prauliņš. Viņa stāstījums par akcijas koordinēšanu lasāms muzeja sagatavotajā izdevumā “Cēsis Baltijas ceļā”. Nacionālo Bruņoto spēku kapelāns Oļegs Jermolājevs izdevumā rakstījis: “Jāprot pāraugt pašiem sevi, lai kopīgi celtu un augtu par Latviju.” Autors aicina šodien visām paaudzēm apzināties, ka “mūsu uzdevums ir ne tikai dzīvot savā zemē, bet arī dzīvot savai zemei”. Tad mūsu zeme plauks un zels.
Agris Ratniks, tagadējās Cēsu novada Jauniešu domes pārstāvis, izdevuma “Baltijas ceļš 30” vecāku un vecvecāku paaudzei raksta: “Mums skolā, protams, māca un pat īpaši uzsver, ko šī dzīvā cilvēku ķēde nozīmēja mums visiem. Tā bija ne tikai sava veida nevardarbīgs protests, bet arī stratēģiska akcija, lai pievērstu uzmanību notikumiem Baltijas valstīs Molotova – Rībentropa pakta parakstīšanas rezultātā.” Cēsu jaunietis vērtē, ka akcija kļuva pasaulslavena un ir apbrīnota ne tikai ar garīgo spēku. “Tas, ka trīs Baltijas tautas akcijas laikā saglabāja mieru un savaldību, neizcēlās vardarbība un konflikti, liecina ne par tautu vājumu, bet spēku,” spriež jaunietis Agris Ratniks.
Komentāri