43% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka patlaban ir īstais brīdis mājokļa iegādei, ja būtu tāda nepieciešamība, rāda “Swedbank” aptauja.
Iedzīvotāji norāda, ka mājokļu cenas ir pievilcīgas, un būtisks cenu kritums, viņuprāt, vairs nav gaidāms. 14% respondentu uzskata, ka zemākais mājokļu cenu punkts jau sasniegts, par aptaujas rezultātiem biznesa portālu “Nozare.lv” informēja bankas preses sekretāre Kristīne Jakubovska.
Vispārliecinātākie par situāciju mājokļu tirgū ir iedzīvotāji ar augstiem ikmēneša ienākumiem – 29% atzīst šo par labu brīdi mājokļa iegādei, tikpat daudz uzskata, ka cenas ir sasniegušas zemāko punktu, un tikai 9% prognozē turpmāku kritumu. Līdzīgās domās ir arī iedzīvotāji, kuru ienākumi ir līdz 400 latiem mēnesī – 40% būtu ar mieru par šī brīža cenu iegādāties mājokli, ja rastos tāda nepieciešamība un iespēja.
“Swedbank” iedzīvotāju aptauja tika veikta šā gada maijā sadarbībā ar “Snapshots”, iesaistot vairāk nekā 1000 respondentus vecumā no 15 līdz 74 gadiem Rīgā, citās Latvijas pilsētās un lauku rajonos.
Kopējais sabiedrības noskaņojums pakāpeniski kļūst pozitīvāks, vērtē “Swedbank” Privātpersonu finansēšanas daļas vadītājs Dzintars Kalniņš.
“Pieaug to cilvēku skaits, kuri tagad jūtas pietiekami stabili un realizē savus atliktos pirkumus. Prātīga aizņemšanās, samērojot savas ieceres ar finansiālajām iespējām, turpmākajos gados dominēs. To sekmēs gan situācija mājokļu tirgū – stabils piedāvājums un salīdzinoši nemainīgas mājokļu cenas -, gan iepriekšējo gadu pieredze,” norāda Kalniņš.
Kā liecina “Swedbank” un Valsts zemes dienesta dati, sērijveida dzīvokļu cenas Rīgas mikrorajonos pēdējā gada laikā nostabilizējušās – šogad martā vidējā cena par kvadrātmetru bija 590 eiro (415 latu), salīdzinot ar 606 eiro (426 latiem) pirms gada. Šā gada pirmajā ceturksnī vidējā cena ir par 12% augstāka nekā pēdējo gadu zemākajā punktā – 2009.gada septembrī, kad tā bija 526 eiro (370 lati).
“”Swedbank” dati rāda, ka kopš 2010.gada situācija nekustamā īpašuma tirgū ir stabilizējusies, ko apliecina sērijveida dzīvokļu cenu dinamika. Šo tendenci ir pamanījuši arī Latvijas iedzīvotāji, no kuriem vairums uzskata, ka būtiski cenu samazinājumi vairs nav gaidāmi,” norāda Kalniņš.
Pēc “Swedbank” 2011.gadā finansēto mājokļu privātpersonām datiem 47% darījumu notikuši, iegādājoties dzīvokļus sērijveida ēkās. 31% no visiem kredītiem piešķirts privātmāju iegādei, 14% – dzīvokļiem jaunajos projektos, bet 8% – dzīvokļiem pirmskara ēkā.
Lai gan tirgū pakāpeniski ieplūst bankas meitasuzņēmumu pārvaldītie īpašumi, joprojām vērojams kvalitatīva piedāvājuma deficīts. Šogad būvniecība sākta tikai dažos jaunajos projektos, piedāvājuma apjomu būtiski nepalielinot. Daļu esošā mājokļu piedāvājuma veido 2006.-2008.gadā celtas ēkas ar nepabeigtu vai daļēju apdari.
Patlaban aktivizējas privātmāju būvniecība – izsniegto būvatļauju skaits 2011.gadā audzis par 12%.
Kopumā vislielākā daļa nekustamo īpašumu darījumu joprojām notiek tipveida projektos.
NOZARE.LV
Komentāri