“Nebiju Cēsīs viesojies vairākus gadus, esmu patīkami pārsteigts par zaļo un ziedošo pilsētu, krāšņajiem parkiem un lielo puķu daudzumu ielās, pie mājām, pat pie zīmes “Cēsis”,” šāda atziņa šovasar dzirdēta ne reizi vien. Tas arī man, cēsniekam, licis palūkoties uz pilsētu no cita skatu punkta un saprast, ka viesi runā patiesību.
Kas šovasar paveikts pilsētas apzaļumošanā, kas plānots nākamgad, jautāju domes ainavu arhitektam Jānim Sirlakam. Viņš pastāstīja, ka šogad, salīdzinot ar dažiem iepriekšējiem gadiem, paveiktais apjoms bijis mazāks. Pilsētā pilnveidoti gaisa dārzi, veikti stādījumi, bet parkos radikāli uzlabojumi nav veikti. Maija parkā papildināti stādījumi, nomainīta video novērošanas sistēma, kas kļuvusi efektīvāka.
“Šogad Pils parkā darījām maz, bet ceru, ka nākamgad situācija mainīsies. Esam iesnieguši projekta pieteikumu Eiropas finansējuma saņemšanai Pils parka rekonstrukcijai. Ja saņemsim atbalstu, dažu gadu laikā Pils parku gaida lielas pārmaiņas. Plānots rekonstruēt visu parku, Riekstu kalnu un dīķi ieskaitot. Līdzīgi, kā izdarījām ar Maija parku. Ceram, ka jau šogad būs zināma atbilde, vai iecerei lemts piepildīties,” stāsta J. Sirlaks.
Lai arī lielas pārmaiņas pilsētas zaļo zonu nav skārušas, lielāki vai mazāki darbi notikuši daudzviet. Šogad noslēdzās rekonstrukcija “Četru vēju” dārzā, kur patlaban vēl tiek ierīkots apgaismojums. Laternas būs dažādos līmeņos, lai vieta būtu skaista arī rudens novakaros. Plaši sakopšanas darbi īstenoti slēgtajos kapos, gan attīrot no atkritumiem, gan izzāģējot bīstamos kokus. Darbs turpinās.
Ainavu arhitekts stāsta, ka izstrādāts projekts Avotu ielejas parkam, tagad varētu sākt tā izveidošanu: “Nevaram cerēt uz plašiem darbiem, jo visi zinām, kāda ir finansiālā situācija. Ja apstiprinās Eiropas finansējumu Pils parkam, pašvaldībai būs jāatvēl līdzfinansējums. Tomēr ceram, ka nedaudz pavirzīsies arī Avotu ielejas parka izveide. Nākamgad gribam izbūvēt filtrācijas akas, lai lietus ūdens no malas pa tiešo nenonāktu dīķos, bet vispirms attīrītos. Kad ir pamatīgas lietus gāzes, dīķī nokļūst arī dubļi, ūdens kļūst netīrs. Bet tīrs avota ūdens, kas ieplūst dīķos, ir zaļganā krāsā. Lai to nosargātu, nepieciešamas filtrācijas akas. Pieļauju, ka tas būs maksimums, ko šajā teritorijā varēsim iesākt nākamgad,” norāda J. Sirlaks.
Pabeigta Festivāla ielas posma rekonstrukcija, nākamgad zaļo zonu starp braucamo daļu un gājēju ietvi bagātinās ar ziemciešu stādījumiem. Plānots iestādīt 207 kvadrātmetrus ziemciešu, kas nebūs vienlaidus stādījums, dažādi augi būs izvietotas 39 dobēs. Turpināsies liepu stādīšana R. Blaumaņa bulvārī, nākamgad paredzēts vienu ielas pusi apstādīt pilnībā. Šogad stādītās Holandes liepas ieaugušas, atliek tikai turpināt.
Pirms dažiem gadiem izskanēja ideja par Vienības laukuma un zaļās zonas rekonstrukciju no pieminekļa līdz ugunsdzēsēju depo . J. Sirlaks stāsta, ka iecere nav atmesta, izstrādāta ideju skice, jādomā par projekta dokumentāciju, lai, pienākot labākiem laikiem, varētu sākt reālus darbus: “Tomēr Vienības laukuma izdaiļošanu turpināsim. Iedzīvotāji pamanījuši, ka ap laternām ierīkoti puķu grozi, centīsimies tos padarīt arvien krāšņākus. Vienības laukumā šogad bija jaunas ziedu piramīdas. Iepriekšējās bija pašu gatavotas, tagadējās ir labākas, vieglāk kopjamas un, kā redzam, augiem patīk tur augt un ziedēt.”
Liels darbs ieguldīts pilsētā augošo koku sakopšanā. Izzāģēti bīstamie koki, kopti to vainagi, izfrēzēti celmi. Tas turpināsies, jo darāmā vēl daudz.
Nākamgad nāksies domāt par vēl viena objekta izdaiļošanu. Jau šoruden pilsētniekiem nodos rekonstruēto Rožu laukumu. Tiesa, rozes tur vairs nebūs, uzsvars būs likts uz gaisa dārziem pie laternām, pie soliņiem izvietos puķu konteinerus, bet ap kastaņu plānots sastādīt ziemcietes, lai šī vieta tomēr būtu krāšņa.
Domes komunālās nodaļas komunālinženiere Anita Bukeja stāsta, ka pilsētas labiekārtošanā aktīvi iesaistīti bezdarbnieki. Viņi regulāri vākuši atkritumus gar ielu malām, nobirušās lapas, strādājuši kapu saimniecībā, stādījuši puķes un košumkrūmus, izzāģējuši krūmus, attīrījuši no aizaugumiem bīstamos krustojumus.
Visi kopā paveikuši daudz, lai Cēsis varētu saglabāt ziedošās pilsētas titulu arī turpmāk.
Komentāri