Apmēram 150 cilvēki piedalījušies šodien pie Limbažu novada domes ēkas rīkotajā piketā pret iecerētajām pārmaiņām Limbažu pilsētas vidusskolās, tai skaitā pret Limbažu 3.vidusskolas reorganizāciju, informēja pasākuma organizatoru pārstāve Madara Rube.
Piketā, kurš ilga aptuveni divas stundas, piedalījušies 3.vidusskolas darbinieki, skolēni, absolventi, bērnu vecāki. Piketētāji bija sagatavojuši arī plakātus, lai paustu savus iebildumus pret pašreiz iecerēto reformas modeli.
Uzrunu piketētājiem teicis arī Limbažu 3.vidusskolas direktors Agris Zakulis, kurš norādījis, ka skola būtu jāsaglabā pašreizējā apmērā. Tāpat direktors klātesošos iepazīstināja ar sadarbības skolas Vācijā atsūtīto atbalsta vēstuli.
Ar piketētājiem ticies arī Limbažu novada domes priekšsēdētājs Aigars Legzdiņš (ZZS) un viņa pirmais vietnieks Gints Rožkalns.
Kā vērtē Rube, dialogs nav izveidojies, jo novada domes vadība nav varējusi atbildēt uz piketētāju uzdotajiem jautājumiem. Daļa piketētāju arī tikusies ar novada domes Izglītības nodaļas vadītāju Gaļinu Karpovu, kura pie piketētājiem iziet atteikusies.
Kā pastāstīja Rube, pagaidām nav iespējams pateikt, vai pēc piketa novada domes lēmumā kas mainīsies. Novada domes pārstāvji vienīgi pauduši viedokli, ka par Limbažos iecerēto izglītības reformu vēl domās un diskutēs. “Tas vismaz ir ieguvums. Skatīsimies, kāds būs iznākums, un domāsim, varbūt varam ko mainīt,” sacīja Rube.
Jau ziņots, ka iedzīvotāji nolēmuši protestēt pret Limbažu novadā plānoto izglītības iestāžu reorganizāciju, kuras rezultātā no pašreizējām četrām vidusskolām Limbažu pilsētā darbu turpinātu trīs.
Kā informēja Limbažu 3.vidusskolas direktora vietniece Gunta Suhanova, reorganizācijai pakļautas lielākās Limbažu pilsētas skolas. Īpaši sāpīgi tas skar Limbažu 3.vidusskolu, kas ir pakļauta likvidācijai.
Satraukums sācies pēc tam, kad šā gada sākumā Limbažu novada domē tika nolemts mainīt iepriekš iecerēto izglītības iestāžu reformu.
Kā stāsta Suhanova, pagājušajā gadā pēc ilgām debatēm un pieaicināto ekspertu slēdzieniem 27.maijā tika pieņemts lēmums, ka ar 2011.gada 1.septembri tiks reorganizēta Limbažu 2.vidusskola, pievienojot to Limbažu 3.vidusskolai. Tāpat tiks reorganizēta Limbažu 1.vidusskola, izveidojot Limbažu Valsts ģimnāziju ar proģimnāzijas klasēm. Limbažu Jauniešu un pieaugušo vakara (maiņu) vidusskola turpinātu īstenot esošās izglītības programmas, pilnveidot vakara (maiņu) un neklātienes programmas un paplašināt neformālās izglītības piedāvājumu.
Šā gada sākumā atbildīgās komitejas sēdē tika pieņemts lēmums, kurš paredz ģimnāzijas izveidi uz Limbažu 1.vidusskolas (patlaban vidusskolā 114 skolēni) bāzes, atsevišķas sākumskolas no 1. līdz 6.klasei kā “drošības spilvena” ģimnāzijai izveidi 1.vidusskolas telpās un 2.vidusskolas un Limbažu jauniešu un pieaugušo vakara (maiņas) vidusskolas pievienošanu Limbažu 3.vidusskolai, izveidojot daudzfunkcionālu vidusskolu no 7. līdz 12.klasei.
Šī vidusskola piedāvāšot arī izglītības iespējas pieaugušajiem vai jauniešiem, kuriem objektīvu iemeslu dēļ nav iespējas apmeklēt dienas skolu. Tajā tiks īstenotas esošās programmas, un mācības notiks līdzšinējos laikos. Tāpat maksimāli tiks saglabāta vakarskolas īpašā vide, pie kuras skolēni ir pieraduši.
Kā norāda Suhanova, Limbažu 2.vidusskolā skolēnu skaits ir niecīgs, tā īsteno vidējās izglītības programmas ar mazu skolēnu skaitu un zemiem rezultatīvajiem rādītājiem un veic pedagoģiskās korekcijas darbu.
Limbažu 3.vidusskolas kolektīvs nobažījies, ka, pieņemot šādu lēmumu, pašvaldība atbalstītu skolas likvidāciju. Tiek uzsvērts, ka skolā pašlaik mācās 539 skolēni, no tiem 159 – vidusskolas klasēs, skolā strādā 59 pedagogi, un skolas sniegtā izglītības kvalitāte atbilst Ministru kabineta noteiktajam valsts ģimnāziju līmenim – 75%-80% skolēnu jau vairākus gadus sasniegumi centralizētajos eksāmenos ir A,B,C līmenī.
Kā aģentūra LETA uzzināja sarunā ar Limbažu novada domes priekšsēdētāju Aigaru Legzdiņu (ZZS), reforma iecerēta, jo pašvaldība vēlas uzlabot izglītības kvalitāti. Turklāt Limbažos vidusskolas atrodas tuvu viena otrai, bet valstī skolēnu skaits samazinās.
Skolēnu skaits Limbažos ļauj izveidot valsts ģimnāziju, tādēļ pašvaldība nolēmusi to izmantot. Pašlaik bērni no Limbažiem dodas mācīties Rīgas vai Valmieras valsts ģimnāzijās.
Legzdiņš nenoliedz, ka iecerētā reforma ietekmēs visu četru skolu audzēkņus. Turklāt pašlaik vēl atklāts paliekot jautājums par skolu izvietojumu pa ēkām. Izglītības iestādēm var būt jāpārceļas uz citām telpām, bet novada pašvaldība mēģināšot šo jautājumu sakārtot tā, lai pārcelšanās būtu pēc iespējas mazāka.
Jau iepriekš Limbažos bijusi vēlme izveidot ģimnāziju, bet arī toreiz pret šo ieceri bijuši iebildumi, tādēļ tā nav realizēta. Legzdiņš uzskata, ka pašlaik notiekošais ir iedzīvotāju reakcija uz pārmaiņām, un pieļauj, ka sava daļa vainas varētu būt arī īsajā termiņā, kādā pārmaiņām jānotiek – tās iecerēts īstenot jau no šī gada 1.septembra.
LETA
Komentāri