Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Apēd tomātu un jūties laimīgs!

Druva
23:00
28.06.2007
5

Dienas un nedēļas zib viena aiz otras, ka nespēj pat izsekot. Šķiet, nupat cepām Ziemassvētku cepeti, jau sasiets un apēsts Jāņu siers. Arī recepšu rubrikā vairs tik bieži netiekamies, bet tam ir objektīvi iemesli.

Beidzot iestājusies vasara, un katrs gadalaiks nāk ar raksturīgiem ēdieniem un produktiem. Vasaras neatņemama sastāvdaļa ir tomāts, tāpēc šoreiz parunāsim par šiem dārzeņiem.

Tomāts ne tikai labi garšo un satur daudz vitamīnu un minerālvielu, bet arī citas bioloģiski aktīvas vielas, kas var mazināt saslimšanas risku ar vairākām mūsdienās izplatītām slimībām.

Informācija liecina, ka tomātos ir cilvēka organismam nepieciešamās augu olbaltumvielas, ogļhidrāti, šķiedrvielas, ūdens. Tomāts satur aptuveni 13 vitamīnus, 17 minerālvielas, organiskās skābes, augu hormonus, organiskās skābes, ēteriskās eļļas un citas noderīgas sastāvdaļas. Uztura speciālisti rekomendē gadā apēst vismaz 20 kg tomātu, ideāli – 20 tomātus nedēļā.

Jo vairāk lasu par tomātu labajām īpašībām, jo lielāka izbrīna pārņem. Izrādās, sarkanos tomātus lieto pret mazasinību, jo tie satur folijskābi un organisko dzelzi. Bagātīgais kālija sāls daudzums stiprina sirds un asinsvadu sistēmu, stabilizē sirds ritmu, tādējādi mazinot infarkta risku, uztur tonusu, tāpēc tomātus iesaka regulāri lietot uzturā sirds slimniekiem un arī sirds slimību profilaksei. Svaigos tomātos ir daudz fitoncīdu, kas sekmē nedzīstošu brūču un trofisko čūlu sadziedēšanu. Lielais organisko skābju daudzums veicina gremošanu un organisma attīrīšanu no toksīniem, tāpēc tomātus iesaka cilvēkiem, kuriem ir kuņģa un zarnu trakta problēmas. Nogatavojušies tomāti, tāpat kā šokolāde, satur laimes hormonu serotonīnu, kas vairo enerģiju un labsajūtu. Uztura zinātnieki rekomendē tomātus izmantot dažādās ārstnieciskās diētās, jo tajos ir maz kaloriju, tie stabilizē holesterīna līmeni, mazina svaru.

Bet pats galvenais zinātniskais atklājums par tomātiem ir karotinoīds likopēns, kas piešķir tiem sarkano krāsu. Tas ir viens no visspēcīgākajiem antioksidantiem, kas iznīcina agresīvās molekulas – brīvos radikāļus, kas paātrina novecošanos, sargā no vides kaitīgās ietekmes. Antioksidanti palīdz izvairīties no sirds slimību, vēža, locītavu slimību un osteoporozes saslimšanas riska. Likopēns ir dabiska viela, ko nevar pārdozēt un kas nerada negatīvas sekas. Tāpat kā beta karotīns, tas organismā neveidojas pats, tāpēc nepieciešamais daudzums jāuzņem ar uzturu. Likopēns, iznīcinot brīvos radikāļus, sargā šūnas no vides kaitīgās ietekmes. Likopēns ir daudz iedarbīgāks, ja tomātus cep, vāra vai citādi karsē. Tas gan samazina C vitamīna daudzumu, bet jau pēc divu minūšu karsēšanas likopēna koncentrācija palielinās tieši par vienu trešdaļu. Tieši šā iemesla dēļ aizvien lielāku popularitāti iegūst tomātu mērces, kečupi, sula, dažādos veidos konservēti tomāti, jo tie satur daudz likopēna.

Vēl var piebilst, ja tomātus ēd ar olīveļļu vai linsēklu eļļu, organisma spēja absorbēt likopēnu palielinās par 70%.

To visu uzzinot, tā vien gribas skriet uz veikalu un nopirkt kādu kilogramu šo smaržīgo dārzeņu, lai notiesātu svaigā veidā vai pagatavotu kā īpaši. Ja negribas neko gatavot, tomāti teicami garšo uz īpašajām sviestmaizēm. Ņemam svaigu baltmaizi, neņemot vērā iebildumus, ka svaiga baltmaize nav laba veselībai. Uzsmērējam sviestu, uzliekam tomāta šķēli, uzliekam sīpola ripiņu, uzkaisām nedaudz sāls un melnos piparus, vēlams svaigi maltus. Lieliska maltīte!

Pikanta uzkoda dārza svētkos ir tomāti ar ķiplociņa piedevu. Nepieciešami tomāti, majonēze, ķiploks un siers. Tomātus sagriežam aptuveni puscentimetru biezās šķēlēs un kārto uz šķīvja vienu otrai blakus, lai nepārsedzas. Ķiplokus saspiež un samaisa ar majonēzi. Tad šo maisījumu liek uz tomātu šķēlēm, ko pēc tam pārkaisa ar sarīvētu sieru. Rotā ar svaigām dillēm.

Viegli pagatavot arī tomātus ar kausēto sieru. Ņemam dažus vidēja lieluma tomātus, kausēto sieru pēc savas izvēles. Pagatavošana pavisam vienkārša – tomātiem virspusē iegriež krusteniski tā, lai apakšā tie paliktu veseli. Griezumus piepilda ar kausētu sieru, rotā ar zaļumiem. Ātri un garšīgi!

Ja kādam kārojas kaut ko pamatīgāku un atceroties, ka likopēns ir daudz iedarbīgāks, ja tomātus karsē, piedāvāšu karsto pildīto tomātu recepti. Ņemam četrus palielus tomātus, 200 gramus marinētu šampinjonu, pāris sīpolus, nedaudz žāvēta vai kūpināta šķiņķa, 150 gramus siera, 100 gramus saldētu zirņu, 100 gramus skābā krējuma, lociņus, sāli, piparus.

Sasmalcinām šampinjonus, sīpolus, sagriežam šķiņķi nelielos gabaliņos. Nogriežam četras siera šķēles, pārējo sieru sagriežam kubiņos. Pannā uzkarsējam eļļu, nedaudz apcepam sēnes un sīpolus. Tad pievienojam zirņus, krējumu un visu dažas minūtes vārām. Pieliekam šķiņķi, sagriezto sieru un sasmalcinātus lociņus, uzkaisām sāli un piparus.

Tomātiem nogriežam vāciņus un ar karoti izņemam mīkstumu. Liekam tomātus cepamajā pannā un pildām ar gatavo maisījumu. Uz katra tomāta uzliekam siera šķēli.

Cepam krāsnī 225 grādos 10 – 12 minūtes. Pasniedzam ar maizi un salātiem.

Lai labi garšo!

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
18

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
55

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
97

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
49

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
112

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
57

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
10
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi