„Nekādā gadījumā neesmu nožēlojusi to, ka paliku Jaunpiebalgā” apgalvo Jaunpiebalgas kultūras nama direktore Pārsla Jansone. Viņa mācījusies Jaunpiebalgas skolā, apprecējusies, tad piedzimuši bērni un šķitis pašsaprotami, ka dzīve būs saistīta tieši ar šo pagastu.
Pārsla atklāj: „Esmu ļoti liela patriote. Gadu nodzīvoju arī Anglijā, bet mani tas absolūti nevilina. Jau klausoties latviešu dziesmas vien, bira asaras un gribējās atpakaļ uz Latviju. Protams, tā ir pieredzes gūšana, tur var nopelnīt vairāk un dzīvot vienkāršāk. Visi smaida un naudas pietiek, taču tur tu esi viens kā pirksts, nevienam nevajadzīgs.
Laukos, protams, valda klačiņas, tas ir normāli, bet cilvēki ir dvēseliskāki un mīļāki.”
Pārsla atzīst, ka viņai ļoti būtiski, lai Jaunpiebalgas vārds izskan ar labo, tādēļ liels notikums ir katra reize, kad pagastu pārstāvošs kolektīvs gūst panākumus. Piemēram, vokālistu ansambļa uzvaru skatē, kas nesen notika Taurenē, Pārsla vērtē kā svētkus.
Pārslai jauniešu atgriešanās Jaunpiebalgā ir ļoti smags jautājums: „Pašvaldībai ir grūti ko darīt, ja jaunietis Piebalgu neizjūt kā savu vietu. Tad ir ļoti grūti motivēt, jo šobrīd pār pasauli valda nauda…
Arī es apzinos, ka ir lietas, ko varētu darīt pilsētā, varētu pelnīt vairāk. Esmu strādājusi arī Rīgā, bet tad sapratusi, ka neesmu pilsētas cilvēks, mani nogurdina ļaužu masas. Aizbraukt ciemos – jā, bet ne dzīvot. Man vajag, lai no rīta varu iziet ārā paklausīties, kā čivina putni, un pasmaržot ievas. Man to vienkārši vajag.”
Pārsla uzskata, ka pagasts attīstās: „Ir darba vietas, skolas, viss ir līmenī gan kultūras, gan sporta ziņā, visur piedalāmies.” Tai pašā laikā arī atzīst, ka gribētu, lai viņas bērni nākotnē studētu un izmantotu iespējas, kas ir pilsētās. Pārsla skaidro, ka atbalstīs bērnus gan tad, ja viņi izvēlēsies palikt Jaunpiebalgā, gan arī, ja izvēle būs par labu darbam un dzīvei pilsētā.
Komentāri