Līgatnes dabas taku iemītnieku pulciņš kļuvis kuplāks. Dabas parks lepojas ar pirmajiem voljērā dzimušajiem lapsēniem, diviem alnēniem, ūpēniem un prāvāku staltbriežu baru.
“Dzīvnieku pāriem sadzimuši bērni. Tā tas notiek katru pavasari, vasaru. It kā nekā īpaša. Taču katrs no stāstiem tomēr ir īpašs,” noteica zvērkope Velga Vītola un norādīja, ka lapsu pārim, voljērā dzīvojot, mazuļu nekad nav bijis, bet šogad atskrējuši divi. Divus ūpēnus izperējis arī ūpju pāris, tiem jau atrastas jaunas mājas Rīgas Zooloģiskajā dārzā un minizoo „Salmiņi” Mores pagastā. Staltbriežu bariņā arī pa vidu lielajiem briežiem skraida viens baltraibs briedēns.
“Prieks, ka dzīvnieki vairojas nebrīvē, tas jau ir galvenais rādītājs, ka pie mums tiem klājās labi,” tā Velga, bet piebilda, ka viņas īpašais stāsts šovasar ir par alnēniem Mildiņu un Fredi. Tie atskrējuši alnenei Līnītei.
“Nezināju, ka Līnīte ir grūsna. Vēders šo informāciju nenode-va,” smējās Velga, plaši un koši stāstot, kā kopā aizritējuši jau divarpusi mēneši. Ja Mildiņa pēc dzimšanas bijusi ņipra un palikusi uz dzīvi pie alnenes, tad Fredi atkal izauklējusi Velga.
“Gribēju pieiet tuvāk jaundzimušajam mazulim, lai novērtētu tā veselības stāvokli un noteiktu dzimumu. Nu, sakiet, lūdzu, kas vadīja manus soļus, jo nez kāpēc sāku iet sāniski uz kreiso pusi, cauri sīkām eglītēm. Pamatīgi satrūkos, kad burtiski uzkāpu virsū zemē guļošam vēl vienam alņubērnam. Nekad man nenāktu prātā doma meklēt otru alnēnu, kad viens jau ir manā priekšā, pie tam, kā jau teicu, alnenes vēderā, pēc izskata, vietas nebija pat vienam bērnam,” tā Velga Vītola, bet šīs rindas viņa neteica “Druvai”. Velga tās ierakstījusi savā dienasgrāmatā portālā draugiem.lv un tur iespējams izlasīt dažādus stāstus, kurus Velga velta cilvēku un dzīvnieku sadzīvei.
“Alnēns, kurš stāvēja, bija meitenīte, gulēja – puisītis.. Mazs, ļoti vārgs, ar vienu noļukušu austiņu, galīgi šķībām kājiņām, asiņojošu nabu, nespējīgs piecelties, pēc dabas likumiem nolemts nāvei, bet vēl dzīvs, “tā Velga un turpat atzinās, ka dzīvībai nav spējusi atmest ar roku un nolēmusi, ka šim jābūt vēl vienam alnim no kuplās Līgatnes aļņu ģimenes, kuram jādzīvo.
Alnēns Fredis pāris dienas pat vadījis Velgas mājās, tagad dodas īsās pastaigās viņas uzraudzībā un kļuvis gana žirgts, joprojām ņemas spēkā, taču pagaidām Līgatnes dabas taku apmeklētājiem klātienē nav apskatāms.
Taču, ja ir interese par to, kāda rosība valda Līgatnes dabas takās un kā to redzējis Velgas fotoobjektīvs, tad Velga nevienam neliedz galerijas uzmeklēt portālā draugiem.lv. Tur skatāmi daudzi fotostāsti arī par lāču, lūšu, putnu dzīvi Latvijas dabā.
Ilze Kalniņa
Komentāri