Cēsu rajona ļaudis uzskata – otrdienas sapulce Doma laukumā sasniedza iecerēto. Cilvēki uzskata – viņi ir sadzirdēti.
Drustēnietis Artis Zvaigznītis “Druvai” stāstīja, ka no pagasta uz protesta akciju Doma laukumā devušies desmit jaunieši, 17 līdz 29 gadus veci. Artis atzīst, ka malā palikt vairs nav iespējams, īpaši lauciniekiem, svarīgi pateikt, kā šobrīd jūtas.
“Piedalījāmies tautas sapulcē, bet ne grautiņā pie Saeimas, taču tur notikušo nenosodu. Katram ir sava sāpe. Arī lielākā daļa jauniešu jūtas nomākti. Vecāki zaudē darbu, daudzās mājās norisinās nemitīgi strīdi par naudas trūkumu, jaunieši nespēj izdzīvot, sevi uzturēt un iegūt augstāko izglītību. Domāju, ka mēs, aizbraucot uz sapulci Rīgā, sasniedzām mērķi, ko bijām ieplānojuši. Izlauzāmies cauri pūlim un tikām līdz pašai skatuvei, mūs ievēroja
gan televīzija, gan rakstošie mediji. Bijām sagatavojuši plakātus. Turklāt mums bija svarīgi pateikt, ka laukos nedzīvo muļķi. Mēs esam neapmierināti ar ministru darbu. Mums noteikti nav vajadzīga gaismas pils, milzīgā koncertzāle Rīgā un Dienvidu tilts par nenormālām izmaksām. Lai labāk iedod mūsu pagastam 500 tūkstošus latu, mēs paši strādāsim un attīstīsimies. Laukos visi uzņēmēji ir izputējuši, valda bezdarbs, cilvēki ir noguruši,
tauta ir nogurusi. Mums bija svarīgi aizbraukt uz Rīgu un to pateikt,”
pārdomās dalās 24 gadus vecais drustēnietis un atzīst, ka tautas sapulce un pat grautiņš Vecrīgā tuvākajā nākotnē noteikti radīs izmaiņas politiskajā vidē.
Arī Jāņmuižas profesionālās vidusskolas audzēknis, 20 gadus vecais Guntis Ziediņš devās uz Rīgu, lai paustu neapmierinātību ar politiķiem. Topošais lauksaimnieks pēc akcijas uzskata, ka mērķis ir sasniegts un tauta sadzirdēta.
“Par to liecina arī Valsts prezidenta ultimāts valdībai, kas tika iz-
teikts trešdien. Ticu, ka tuvākajos mēnešos valstī kaut kas tiks mainīts uz labu. Tieši tādēļ uzskatu, ka cilvēkiem bija svarīgi sanākt kopā un paust viedokli. Kā topošais lauksaimnieks pārstāvēju zemkopību, bet galvenā doma sapulcē bija viena – neapmierinātība ar valdības un ministru darbu. Viņu vietā beidzot jānāk gudriem un kompetentiem
cilvēkiem. Turklāt ne tikai lauksaimniecības sfērā, bet arī visās pārējās,” saka Jāņmuižas profesionālās vidusskolas audzēknis, piebilstot, lai arī neatbalsta grautiņu Vecrīgā, tomēr uzskata, ka ar dziedāšanu vien acīmredzot Latvijā nevar panākt neko.
Taurenes pamatskolas direktore Lilita Ozoliņa atzina, ka uz tautas sapulci devās gandrīz visi skolas pedagogi. Iemesls esot bijis neapmierinātība ar to, kas notiek valstī.
“Braucām, lai atbalstītu zemniekus. Lai pateiktu, ka bez Rīgas ir arī lauki, kur dzīvo cilvēki. Turklāt laukos nedzīvo tikai dzērāji, kā iepriekš medijos tas tika pateikts. Mēs protestējam pret bezdarbu laukos, pret skolu likvidēšanu, pret neapdomīgu novadu sadalīšanu. Valstī valda ekonomiskais bardaks,” sacīja skolas direktore. L. Ozoliņa, vaicāta, vai tautas sapulce nesusi cerēto, pauda Taurenes pamatskolas pedagogu kopējo viedokli: “Aprunājoties ar kolēģiem, secinājām, ka akcija noteikti ir izdevusies. Mūs sadzirdēja Valsts prezidents, kaut nesadzirdēja ne ministri, ne valdība. Mūs novērtēja un sadzirdēja ārzemēs, un tas ir svarīgi. Runājot par grautiņu, jāsaka- jaunieši izdarīja to, ko daudzi pie sevis domāja. Valstī šobrīd ir revolucionāra situācija. Cilvēki sapratuši, ka tā dzīvot vairs nav iespējams. Domāju, ka visi, kuri bija sapulcējušies Doma laukumā, dziļi sirdī meta ar akmeni valdībai. Pūlis, kas bija sapulcējies, bija akmens valdības un ministru lauciņā. Demokrātiskā valstī deputāti, ministri iznāktu un diskutētu ar tautu. Tas nenotika. Un varbūt tieši tāpēc vēlākie notikumi risinājās tā, kā tas notika. Nenosodām jauniešus, kuri akmeņus meta. Viņiem ir atņemta šodiena. Viņiem nav naudas studijām, noņemta stipendija, viņu vecāki piepelnās ārzemēs. Un tāpēc nevajag brīnīties, ka jaunieši ņem rokās bruģakmeņus. Šobrīd situācija ir tāda, ka studēt un izglītoties var tikai bagātie, bet talantīgie jaunieši nereti paliek nostumti maliņā. Un noteikti vēlos uzsvērt, ka šoreiz nebija runa par to, kura partija šo pasākumu organizēja. Runa bija par tautas kopējo nostāju. Un skaidrs, ka Latvijā ir desmit tūkstoši vienotu cilvēku. Domāju, šobrīd neviens latvietis nedrīkst stāvēt malā. Mums kopīgi jāpanāk, ka šajā valstī beidzot kaut kas sāk notikt uz labu. Ne velti mūsu lozungs bija: “Pieprasām caurspīdīgus melus!””
Cēsnieks, pensionārs Jānis Sērmaukšs atzina, ka braucis uz tautas sapulci ar konkrētām prasībām, kuras izstrādājusi aktīvistu grupiņa – sakārtot izglītības sistēmu, pensiju likumdošanu, kā arī pieprasīt, lai atklāti, izskaidrojot sabiedrībai, tiktu izlietoti miljardi, kurus Latvija saņem no starptautiskajām palīdzības organizācijām. Sapulce ritējusi mierīgi, kad dalībnieki sākuši izklīst, uzradušās iereibušu cilvēku grupiņas, sākts kūdīt apkārtējos. „Es secinu, bija gatavota provokācija, tomēr ar sapulces rezultātiem esmu apmierināts. Valsts varai tika dots nepārprotams signāls, ka tā nevar tupināt. Bet savas prasības mēs esam nosūtījuši Saeimai, Ministru prezidentam, valdībai, nu tās vairs nevar palikt bez atbildes,” sacīja J.Sērmaukšs, uzsverot, ka jūtas atbildīgs par to, kas notiek valstī. „Piedalījos Tautas partijas dibināšanā. Uzskatīju, ka to veido tautas labklājībai. Bet esmu kļūdījies. Partija nav pildījusi savus lēmumus. Tas, kas notiek, nav pieņemams. Cilvēki brauc prom no valsts, te nav darba, palikušie grimst trūkumā,” atzina J. Sērmaukšs.
Komentāri