Ziemassvētkos apritēja pieci gadi, kopš cēsnieku pirmais sūtnis devās ceļā pāri Urālu kalniem uz tikšanos ar sibīriešiem, tiem, kas četru tūkstošu kilometru attālumā no Latvijas uztur un veido latvisko garu, ko mantojuši no iepriekšējām paaudzēm. Šajā laikā vairākkārt esmu redzējusi, cik iedvesmoti un saviļņoti no ekspedīcijām Sibīrijā pēc ciemošanās pie latviešiem atgriežas cēsnieki. Viņi jūtas saviļņoti, ka brauciens uz nezināmo vietu nav izrādījies vienkārši tūrisms. Tas bijis spilgtām emocijām piepildīts laiks, daudzi to uztvēruši kā dzīves pasniegtu dāvanu – tik negaidītu, ka reizē to varētu dēvēt par pozitīvu kultūršoku. Atgriežoties Latvijas realitātē, tāds šoks vēl labu laiku tur savā varā, liek atcerēties gandrīz neticamos piedzīvojumus – maza Sibīrijas ciematiņa skolā, klubā vai veikalā ieejot, dzirdēt latviešu valodu, vakaru ar vietējiem pavadīt, dziedot un sazinoties latviski.
Sibīriski latvisko šoku šovasar, taigas plašumos nonākusi, varēju piedzīvot atkārtoti. Pēc tam Cēsīs desmitām reižu esmu atbildējusi uz vienu un to pašu jautājumu, sakot jā – Sibīrijā patiešām var dzirdēt latviešu valodu, dažā sibīriešu mājā pat itin dzīvīgu, kurā saklausāms seno kuršu dialekts. Tā trešajā un ceturtajā paaudzē sibīrieši runā šodien savu senču, latviešu pārceļotāju atrastajās mājvietās, kuras sāktas veidot pirms 110 gadiem, no taigas atkarojot vietu ceļiem un pagalmiem, dārziem un laukiem. Līdz tam neapdzīvotām vietām dodot savus – Augšbebru, Kurzemes, Ozolu un citus latviskus vārdus.
Gadsimts, ko latvieši pavadījuši Sibīrijā, pagājis raibi. Pirmos 40 gadus veidota autonomija – ar savu kultūru, izglītību, saimnieciskām tradīcijām, līdz piedzīvotas politiskas represijas. Daudz traģēdiju atnesuši kari. Pēc 2. pasaules kara iznīcības vilnis nav rimies. Tas pāraudzis asimilācijā, kurai bija pakļauta visa plašā padomijas telpa.
Vairāki desmiti cēsnieku, kas piecu gadu laikā viesojušies Sibīrijā, nu pieredzējuši, ka, sākoties latviešu otrajam gadsimtam, Omskas apgabala ziemeļu pusē sācies iedvesmojošs latvietības apzināšanās vilnis. Šo procesu aktīvi veicinājusi Cēsu dome, cēsnieku draudzīgs atbalsts. Domās un gaitās daudzi sibīrieši nu pabijuši etniskajā dzimtenē. Pilsētniekus Tarā tas iedvesmojis nodibināt latviešu biedrību, bet Augšbebru ciemā, kur latviešu valodu māca skolā, uzcelta jauna skolas ēka.
Nākošos Jāņos Omskas apgabalā ar lielu vērienu tiks svinēti latviešu 110 gadi Sibīrijā, un notiku-mā gaidīti viesi būs no Latvijas. Iecerēts, ka Cēsu jaunieši uz svētkiem dosies ar tautas deju priekšnesumiem.
Komentāri