Pirmdiena, 17. jūnijs
Vārda dienas: Artūrs, Artis

Aiz restēm ieraudzīt labo

Druva
00:00
10.01.2009
3
200901092323155665

Cēsu audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, neraugoties uz krīzi un neziņu, kāds būs iestādes budžets, plāno uzsākt četrus vērienīgus projektus, kas sakārtos ieslodzīto dzīves vidi un sekmēs notiesāto izglītošanu.

Par plānotajiem darbiem un to nepieciešamību stāsta Cēsu audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem priekšnieks Valts Kukainis.

– Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks Visvaldis Puķīte teicis, ka šogad ieslodzīto ēdienkarte būs liesāka un jāekonomē, iegādājoties katru saimniecībai vajadzīgo sīkumu. Audzināšanas iestāde taču arī darbojas Tieslietu ministrijas pakļautībā.

– Mēs zinām vien iestādes budžetu janvārim. Janvārī taupot iztiksim, jo taupījām arī iepriekš. Par sakrāto esam pārbūvējuši mazgātavas. Puišu dzīvojamā korpusā beidzot ir silts ūdens. Pagaidām mums nav teikts, ka jāekonomē pārtikai. Tieši pretēji, nesen spriedām, ka pusaudžu ēdienkartei ir jābūt veselīgākai un brokastīs vai vakariņās jābūt augļiem. Iestādē nav štatu samazināšanas, jo komandā nepieciešami pieredzējuši darbinieki. Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš un ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks Puķītes kungs ir enerģiski, darbīgi un saprotoši profesionāļi, nedomāju, ka viņi varētu lemt – krīzē jāekonomē uz nepilngadīgo ieslodzīto rēķina. Cita lieta – dzīvosim taupīgi un strādāsim komandā, lai izdotos realizēt to iestādes attīstības vīziju, kādu pašu izstrādātajos projektos iesniedzām ieslodzījuma vietu pārvaldei un potenciālajiem darbu finansētājiem ārvalstīs.

– Sabiedrība zina, ka uzlabot nepilngadīgo ieslodzīto dzīves apstākļus mudināja arī Valsts prezidents Valdis Zatlers. Viņš sacīja: ”Esmu šokā par Cēsīs redzēto.” Arī jūs neslēpāt, ka bijušas līdzīgas pārdomas.

– Es gandrīz desmit gadus strādāju Valmieras cietumā, kad man piedāvāja vadīt šo iestādi, piekritu, jo likās, ka darbā ar nepilngadīgajiem likumpārkāpējiem ir iespējams daudz vairāk tiekties pretim mērķim – atgriezt sabiedrībā cilvēku, kurš vēlas dzīvot dzīvi, strādāt, kurš ir sapratis savas kļūdas un nevēlas tās atkārtot. Ir pareizi – vide veido cilvēku. Un tas, ko ieraudzīju Cēsīs pērn februārī, kad sāku strādāt, man šķita vājprāts ar lielo burtu. Nezinu, kāpēc Cēsīs nebija izdevies veikt uzlabojumus ieslodzījuma vietā. Trūka naudas? Bet visiem trūka. Valmieras cietumā tomēr bija daudzas izremontētas, pilnībā atjaunotas telpas. Un līdzīgi ir citos pieaugušo cietumos. Apskatīju arī Iļģuciema sieviešu cietumu. Arī tur ir labāki sadzīves apstākļi nekā mūsu puišiem. Un tā nāca idejas, kuras ātri vajadzēja likt uz papīra, rakstīt projektu un saņemt finansējumu.

– Valstij taču nav naudas, bet jūsu ieceru realizēšana maksā vairāk nekā divus miljonus eiro.

– Esam izstrādājuši četrus projektus. Norvēģijas valdība piekritusi finansēt apcietinājuma izpildes daļas ēkas celtniecību. Drīz sāksies cenu aptauja, tad iepirkuma procedūra. Runājot par jauna dzīvojamā korpusa būvi, tikko viesos bija Šveices firma, Norvēģijas valdības Finanšu instrumenta birojs, kas darbojas Briselē, bija sūtījis, lai novērtē situāciju. Mums ir pamats domāt, ka saņemsim pozitīvu ieteikumu un norvēģi atbalstīs abus projektus. Šajās dienās ieslodzījuma vietu pārvaldē iesniegšu projektu, lai sakārtotu skolu un attīstītu arodcentra darbu. Jau tagad ir uzsākta projekta realizācija, kas uzlabos puišu izglītošanas un veselības profilakses iespējas. Runa ir par HIV/ AIDS profilaksi injicējamo narkotiku lietotāju vidū. Zināms, ka ieslodzītie ir atkarību riska grupā. Pie mums ir astoņi puiši, kas atrodas Valsts narkoloģiskā centra uzskaitē. Ieslodzījumā ir bijuši HIV/ AIDS inficētie.

– Ir dzirdēts sakām, ka Latvijā Eiropas līdzekļus nemāk paņemt un izmantot. Jūsu izvēle bijusi citāda?

– Latvieši ir sīksta tauta, un arī šo krīzi pārdzīvos. Un visas iespējas ir jāizmanto. Ja visas ieceres sekmēsies, tad mūsu iestādes pārveidošanu atbalstīs Norvēģija, Eiropas Savienība, bet ieslodzīto HIV/ AIDS profilaksei finansējums ir no ANO. Ne velti uzsvēru, ka ir ļoti būtiski, lai komandā strādā profesionāļi, kuri mīl savu darbu. Visu projektu mērķis ir puisis, kurš īsāku vai ilgāku laiku pavada ieslodzījumā. Un nav runa par pārmērīgām ērtībām, bet sakārtotu vidi. Puišiem jājūt, ka ir ierobežota viņu brīvība, ka ārpusē ir labāka dzīve, bet tajā pašā laikā ir jādod iespējas izglītoties. Jārada vēlme dzīvot labāk.

– Sabiedrībā pastāv viedoklis – mazie noziedznieki. Viņiem tiek tērēti miljoni, bet daudzbērnu ģimenēm jādzīvo trūkumā, pensionāriem trūkst naudas maizei un zālēm.

– Nu, un ko darīt? Netiesāt pusaudžus par noziegumiem? Diemžēl nevar sabiedrība bez šādas iestādes iztikt. Un mēs strādājam no visas sirds, lai kaut viens puisis saprot iemeslu, kāpēc zadzis, un atgriežas uz sabiedrībai pieņemamā ceļa. Bet atgriežas jau vairāki. Atzīstu, ka ir daļa, kuri pastrādā jaunus noziegumus. No jauna nonāk cietumā. Ir tādi, kas atrodas pie mums un ir pārliecināti, ka brauks uz pieaugušo cietumu. Viņi saka – tur sevi pierādīšu. Viņiem liekas, ka jāapgrozās cietumu pasaulē. Izklausās, ka nav tajā loģikas, vai ne? Bet šie puiši jau nav nokāpuši no Marsa. Ar viņiem neviens nav dalījies viedoklī par labo un slikto. Ģimenē, kurā viņi auguši, un draugu pulciņos, kur dzīvojušies, viņi ir krājuši negatīvo pieredzi. Viņi visu laiku ir bijuši starp mums. Tāpēc man negribētos teikt – labais cilvēks, sliktais. Piedzimstot nevienam nav nolikts būt sliktam.

– Jūs zināt piemērus, kad cietums ir solis pretim labākai dzīvei?

– Te es strādāju tikai gadu, bet kolēģi daudzus labos stāstus zina. Varu pastāstīt kādu gadījumu no Valmieras cietuma. Kādam puisim no Valkas tuvojās termiņa beigas, mēs aprunājāmies. Viņš teica: “Nav jēgas man doties uz māju. Zini, kas mani tur sagaida? Māte sēdēs pie galda un dzers. Un es sēdēšu pie tā paša galda. Kad viss būs nodzerts, tad atkal iešu zagt.” Ja mūsu puiši ir ilgstoši jutuši agresiju, nepatiku pret sevi, viņi tā izturas pret apkārtējiem. Brīnumi jau nenotiek. Tam puisim no Valkas varējām palīdzēt. Viņam probācijas dienests Valmierā piedāvāja dzīvojamo platību, palīdzēja atrast darbu, un puisis, cik man zināms, dzīvo labi. Kaut vienam no simta var palīdzēt izkulties. Lielākas iespējas ir puisim, kurš pirmoreiz nonācis aiz restēm, kurš labi zina, ka ārpusē ir labāk. Tie, kuri cietumā ir pirmo reizi, vēl neprot melot. Viņi vēl neprot pielāgoties situācijai un izlikties. Un, profesionāli strādājot, var palīdzēt. – Un jūs esat profesionālis?

– Man ir pieredze, psihologa izglītība, un veidoju labu komandu, lai viss izdotos. Profesionāļi nerodas dienā vai gadā. Ir vajadzīgi vairāki gadi. Man gribas darīt šo darbu, un liekas, ka sanāk.

– Droši vien daudzus interesēs, kā nonācāt līdz izvēlei – es strādāšu cietumā?

– 1998. gada maijā meklēju darbu. Man bija firma, biju uzņēmējs, bet tirdzniecība kaut kā negāja. Draugi piedāvāja, lai pamēģinu par vienības priekšnieku. Kur? Valmieras cietumā. Tobrīd domāju, ka ne stundu nevaru strādāt cietumā, bet pārbaudes laiks bija ilgs. Es apskatījos apkārt – nav tik traki, ir interesanti. Tagad priecājos, ka šādu izvēli izdarīju. Nākamais izaicinājums bija studijas. Kāpēc psiholoģija? Sapratu, ka ieslodzītos nesaprotu. Cietumu pasaule ir citāda. Tur ieslodzītie domā vienu, dara otru, bet stāsta trešo. Ja atsevišķi runāju ar sešiem vīriem no vienas kameras, tad katram bija cits situācijas pārstāsts. Un es gribēju saprast, kurš melo. Varu teikt, ka, iegūstot izglītību, strādāt ir vieglāk. – Bet katru dienu esot kopā ar cilvēkiem, kuri pastrādājuši noziegumus, pasaule jums nešķiet nežēlīga?

– Arī paskatoties televīziju, šķiet, ka dzīvē nav nekā pozitīva. Viss taču ir atkarīgs no mūsu attieksmes pret dzīvi. Ja es apkārtējos nemeklētu labo, neredzētu daudz pozitīvu iespēju, tad te nemaz nevarētu strādāt. Es gribu turpināt studijas maģistrantūrā un pētīt, ko nozīmē krimināla uzvedība. Pasaulē joprojām nav vienotas formulas, kā palīdzēt cilvēkiem ar šādu uzvedības modeli. Varbūt man izdodas to formulu atklāt… Cietumu sistēma ir milzīgas dzirnas. Tajā vari strādāt tikai tad, ja vēlies paklupušajam kaut ko dot. Tikai algas pēc te būt nav jēgas. Un vēl jāzina, ka ne jau katrs, kurš atrodas cietumā, pēc būtības ir slikts. Daudzi no viņiem ir kļūdījušies. Varbūt ikdienā mums garām paiet sliktāks cilvēks, kurš nekad nenonāks cietumā, jo ne jau par visiem pāridarījumiem soda.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Izstāde atdzīvina vietu

00:00
17.06.2024
26

Veselavas muiža it kā tā pati, bet cita – tāds ir vai katra secinājums, kurš to apmeklējis pēdējās dienās. Visas kungu mājas telpas piepilda gleznotāja Alekseja Naumova darbi. “Katrai bildei atrast vietu nemaz nebija grūti. Zināju telpas, domāju, kur der ceriņi, kur lielākas, mazākas ainavas. Te ir gan agrākie darbi, gan pēdējie no Francijas. Kad […]

Represijās piedzīvoto glabā atmiņas

00:00
16.06.2024
49

14.jūnijs – diena atmiņām, pārdomām par Latvijas mūsdienu vēsturi. Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena, kas atgādina par 1941.gada deportācijām. No savas zemes svešumā tika izvesti 15 443 cilvēki. 15 procenti no visiem izsūtītajiem bija bērni vecumā līdz desmit gadiem. Deportēja ne vien latviešus, arī ebrejus, krievus, vāciešus, poļus. No katriem desmit izsūtītajiem    aptuveni četri gāja […]

Azartiski, zinātkāri un mākslinieciski

00:00
15.06.2024
35

Ar autoorientēšanos, radošām darbnīcām, izzinošiem eksperimentiem, koncertu un svētku balli aizvadīti desmitie Vaives svētki. Tie bija kupli apmeklēti, cilvēkiem dienas garumā izbaudot svētku programmu. Svētkus sadarbībā ar Vaives tautas namu rīkoja biedrība “Kiwanis Cēsis”. “Tā kā šie ir desmitie pagasta svētki, gribējām tos sarīkot tā, ka jūt. Tāpēc pēc ilgāka pārtraukuma organizējām autoorientēšanos. Bija jāizbrauc […]

Sēru diena

13:10
14.06.2024
42

14.jūnijs-sēru diena. Pieminot traģiskos vēstures notikumus un godinot deportāciju upurus, Cēsu novadā noliek ziedus, aizdedz svecītes piemiņas vietās, notiek citi pasākumi. Stalbes pagastā, Amatas pagastā, Priekuļos Jaunraunā, Cēsīs, Jaunpiebalgā un citviet 14.jūnijs tiek pieminēts ik gadu. Pirms 83 gadiem mūsu tautas vēsturē tika ierakstīta skaudra lapa – 1941. gada 14. jūnijā padomju okupācijas vara uz […]

Ugunsdzēsējiem glābējiem Vidzemē septiņi izsaukumi

12:19
14.06.2024
28

Aizvadītajā diennaktī, laika posmā no šī gada 13. jūnija plkst. 6.30 līdz 14. jūnija plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona pārvalde saņēma septiņus izsaukumus – trīs uz ugunsgrēku dzēšanu un četrus uz glābšanas darbiem. Vakar pusdesmitos vakarā saņemts izsaukums uz Smiltenes novada Bilskas pagastu, kur pēc ceļu satiksmes negadījuma uz brauktuves bija izlijusi eļļa. Ar absorbenta […]

Līvi – Cēsis, ar kājām un velosipēdu

00:00
14.06.2024
75

Tagad no Cēsīm līdz Līviem Drabešu pagastā var droši un ērti aizbraukt ar velosipēdu vai aiziet kājām. To nodrošina mūsdienīgs celiņš. Satiksmes ministrs Kaspars Briškens celiņa atklāšanā uzsvēra, ka šis projekts ļoti labi parāda kvalitatīvu valsts pārvaldes un pašvaldības sadarbību.    Līdzās valsts pārraudzības ceļam izveidots celiņš kājāmgājējiem un velosipēdistiem, kas savieno infrastruktūru, ko pašvaldība jau […]

Tautas balss

Svētkus sarīko pati kopiena

23:01
13.06.2024
19
Svētku apmeklētāja raksta:

“Skujenē bija ļoti skaisti pašu pagasta iedzīvotāju rīkoti svētki. Tur varēja baudīt gan koncertus, gan pamieloties ar vietējo gatavotiem gardumiem, gan redzēt daudz ko citu. Lieliski, ka ir uzņēmīgi, rosīgi cilvēki, kas darbojas savā un citu labā,” ar gandarījumu sacīja svētku apmeklētāja.

Prieks par atjaunoto ielu

23:00
13.06.2024
28
Bērzaines iedzīvotāja raksta:

“Braucu Cēsīs pa jauno Bērzaines ielu un priecājos, cik tā skaista! Tiešām gandarījums, ka atrasta nauda un veikta tik vērienīga pārbūve. Tagad sakārtos Emīla Dārziņa ielu, tad vēl vajadzētu sakārtot to Bērzaines ielas atlikušo daļu, kas ved līdz Gaujas ielai, tad šī apkaime būtu vienkārši fantastiska. Bet laikam jau jāsaprot, ka visu tūlīt nevar gribēt,” […]

Kas par maksu, kas bez maksas

22:59
13.06.2024
20
Lasītājs J. raksta:

“Lasu un domāju, kā tā, uz Cēsu kauju jubilejas koncertu, kur uzstājas vietējie dejotāji, jāpērk biļete, bet Igaunijas mūziķu koncertu varēs klausīties bez maksas. Vai tā ir mūsu paš­valdības godīga attieksme pret iedzīvotājiem,” neapmierinātību pauda lasītājs J.

Senioriem grūti izstaigāt lielus attālumus

22:58
13.06.2024
33
1
Cēsniece raksta:

“Cēsīs, Palasta un Gaujas iekas krustojumā pie muzeja krātuves, bija soliņš, kur bija ērti mirkli atpūsties, sakārtot pirkumus pēc iznākšanas no “Maxima” veikala un doties kājām mājās. Tagad soliņa vairs nav. Žēl, ka tas noņemts, nepadomājot par vecajiem cilvēkiem, kuriem grūti izstaigāt lielus attālumus, turklāt ar pirkumu maisiņiem rokās. Kopumā pilsētā ir pārāk maz soliņu. […]

Neieklausās iedzīvotājos

13:05
07.06.2024
80
2
Cēsniece Z. raksta:

“Izlasīju otrdienas “Druvā” Annas Kolas viedokli par Cēsu Vienības laukumu. Ne jau viņa vienīgā domā, kā iekārtojums nav pievilcīgs, bet nav jēgas neko teikt. Domē domā, ka tikai viņi saprot, kā labi un pareizi. Man arī šķiet, ka mūsu senajai pilsētai nepiederas ne tie soliņi, ne daudzie karogi. Tāpat joprojām nesaprotu, kāpēc bija jānoņem soliņi, […]

Sludinājumi